Eiropas Parlamenta (EP) deputāti draudējuši ar veto piemērošanu jaunajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par kuru bloka līderi vienojās pirms neilga laika.
Pirmdien Briselē tika aizvadītas diskusijas starp EP politisko grupu līderiem, Eiropas Padomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompeju un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu. Liela daļa EP deputātu uzskata, ka panāktā vienošanās par ES budžetu ir neapmierinoša.
ES līderi sarunās par bloka daudzgadu budžetu uzvedoties kā «paklāju pārdevēji», tikšanā laikā sacījis EP lielākās politiskās grupas Eiropas Tautas partija priekšsēdētājs Džozefs Dauls, vēsta Euobserver. EP deputāts arī uzsvēra, ka dalībvalstis ignorējušas parlamenta viedokli visu budžeta sarunu laikā un tās lielākoties izvērsušās par «kurlo dialogu». Grupa uzsvērusi, ka ES budžets ir jāpārskata, lai tas reālistiski atspoguļotu ES augošo atbildību.
Savukārt EP priekšsēdētāja vietnieks Džanni Pitella, uzsākot sarunas, pauda, ka samitā panāktais kompromiss neatrisina visus uzdevumus, kas sagaida Eiropu. «Parlaments prasa mūsdienīgu bloka budžetu, kas palīdzēs atgūties no finanšu krīzes,» sacīja Dž. Pitella.
Atbildot uz deputātu kritiku, H. van Rompejs budžeta līgumu centās aizstāvēt, norādot, ka kopumā tas Eiropai ir izdevīgs. «Jostas ir savilktas visā Eiropā, un ES nedrīkst būt izņēmums,» sacīja Eiropas Padomes priekšsēdētājs, atgādinot, ka atsevišķas valstis vēlējušās vēl lielāku ES budžeta samazinājumu.
Kritiku saistībā ar ES daudzgadu budžetu izteica arī Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības deputāti. Sociālistu līderis Hannes Svoboda norādījis, ka budžets ir nepieņemams un neiegūs ES parlamenta deputātu atbalstu.
Paužot iebildumus saistībā ar ES budžeta samazināšanu, cita starpā deputāti arī atzīmēja, ka budžetā eksistē arī 51,5 miljardu eiro liela atšķirība starp iemaksām budžetā un tā izmaksām. Deputāti uzskata, ka tas pārkāpj likumisko ietvaru, kurš nosaka, ka ES budžets nedrīkst būt ar deficītu.
Db.lv jau vēstīja, ka februāra sākumā, pēc saspringtām sarunām, ES līderi Briselē notiekošajā samitā panāca vienošanos par bloka daudzgadu budžetu. Saskaņā ar to, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro, savukārt tiešmaksājumos un lauksaimniecībā piešķīrums nav uzlabojies.