Par to atklātā vēstulē ministru prezidentu Valdi Dombrovski tāpat kā citas par enerģētikas jomu atbildīgās valsts amatpersonas informējusi Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komiteja. Enerģētiķi uzskata, ka tikai ar visām iepriekš minētajām stacijām Latvijai būs iespējams nosegt 90% no savas elektroenerģijas jaudas pašnodrošinājuma. Savukārt pēc 2025. gada Latvijai būtu jāsāk darbs pie savas atomelektrostacijas. Enerģētikas nozares pārstāvji uzskata, ka vienlaikus jāturpina darbs pie atjaunojamo energoresursu izmantošanas siltumenerģijas ražošanā, kā arī elektroenerģijas ražošanā atbilstoši tehniskām iespējām un ekonomiskiem rādītājiem. Attīstot bāzes jaudas būs iespējas sekmēt atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu.
Ja Latvijai nebūs pietiekami attīstītas savas elektroenerģijas ražošanas jaudas, nav garantijas, ka trūkstošo elektrību Latvijai vienmēr būs brīvi iespējams iepirkt kaimiņvalstīs, jo Lietuvā pēc Ignalinas AES slēgšanas ražošanas jaudas ir ievērojami samazinājušās. Turklāt tuvākā perspektīvā nav paredzēta 330-750 kV tīkla ierobežojošo posmu attīstība elektriskā lokā Igaunija – Latvija – Lietuva – Baltkrievija – Krievija, kas ļautu Latvijas tirgus operatoram brīvi iepirkt elektroenerģiju kaimiņu valstī. Vēstuli parakstījuši Nacionālās enerģētikas konfederācijas prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidents Namejs Zeltiņš, Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis.
.png)
