Enerģētikas attīstību Latvijai nāksies orientēt vienlaikus uz četriem mērķiem – atjaunojamo energoresursu intensīvāku izmantošanu, pašnodrošinājuma ar enerģiju palielināšanu, energoefektivitātes celšanu un adekvātu cenu saglabāšanu ilgtermiņā, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces teikto Saeimā, raksta laikraksts Diena.
Runājot par elektroenerģijas jaudu papildus nodrošināšanu, J. Pūce atzina, ka Latvijas prioritāte aizvien ir Lietuvā iecerētā atomelektrostacija.
Lai veicinātu atjaunojamās enerģijas (AER) īpatsvara pieaugumu, tiek paredzēti trīs iespējamie scenāriji līdz 2020. gadam. Katrs no tiem paredz AER īpstasvara pieaugumu apkures un elektroenerģijas ražošanā, kā arī transportā.
Būtiskākā atšķirība scenārijos skar AER izmantošanu elektroenerģijā, kas ietekmēs elektroenerģijas cenu.
Latvijā ražotais biometāns perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu energoresursu avotu, tādējādi samazinot dabasgāzes importu un paaugstinot energodrošību
.png)
Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par biometāna nozīmi un tā nākotnes iespējām. Pēdējo gadu laikā biometāna ražošanā Latvijā ir novērota strauja izaugsme, jo tajā sākušas darbu nozīmīgas stacijas, turklāt tiek prognozēts valstī ražotā biometāna apjoma pieaugums, ko nodrošinās jaunu ražotņu nodošana ekspluatācijā. Tiek lēsts, ka tuvāko gadu laikā Latvija varētu ik gadu saražot biometānu 1,5 līdz 2 TWh, kas ir daudz un vienlaikus, tas paaugstinātu dabasgāzes apgādes drošību, un vienlaikus nauda, ko pašlaik maksājam par dabasgāzes importu uz ārzemēm, paliks Latvijas tautsaimniecībā. Nenoliedzami, ka biometāna ražošanu un arī patēriņu, piemēram, transportā, Latvijā veicina ģeopolitiskie notikumi Hormuza jūras šaurumā, kuru rezultātā naftas un dabasgāzes cenas ir pieaugušas, un nav zināma to izmaiņu dinamika perspektīvā. Vienlaikus gan jaunu biometāna ražotņu izveidei, gan arī transportlīdzekļu (jo īpaši kravu pārvadājumos) nomaiņai (no fosilās dīzeļdegvielas uz biometānu) būs vajadzīgas valsts atbalsta programmas.
Līvānu novadā 2.jūnijā atklāts atjaunīgās enerģijas attīstītāja Vindr pirmais hibrīdais enerģijas parks Latvijā.
Projektā, kas apvieno saules paneļu parku ar modernu enerģijas uzkrāšanas akumulatoru sistēmu (BESS), ieguldīti 3,4 miljoni eiro.
AS “Latvenergo” rīcībā nav informācijas, uz kāda pamata Rīgas mērs publiski pauda apgalvojumus par uzņēmuma it kā plāniem paaugstināt TEC-1 un TEC-2 saražotā siltuma cenu Rīgai nākamajā gadā.
Uzņēmums darbojas tirgus vidē un tarifa izmaiņas ir atkarīga no attiecīgā brīža dabasgāzes cenas, kuras izmaiņas prognozēt nav iespējams.
Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 25,688 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 47% un bija 13,4 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.
Uzņēmuma pārējie ieņēmumi veidoja 1,303 miljonus eiro, kas ir 6,2 reizes vairāk nekā pirms gada.
Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju uz laiku iesaldēt Krievijas naftas cenas griestus, ņemot vērā pasaules enerģijas cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos, ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
ES un G7 valstis Krievijas naftas maksimālo cenu ieviesa 2022. gada decembrī kā sankcijas par Krievijas Ukrainā īstenoto pilna apmēra karu, lai ierobežotu ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Sākotnēji šī maksimālā cena bija 60 ASV dolāri par barelu.
Raksts saglabāts lasītavā
Raksts pievienots tavai lasītavai. To vari atrast sadaļā “Lasītava”.
