SIA Elvi Grupa ir nokārtojusi saistības pret maksātnespējas procesa lietas ierosinātāju - a/s Talsu piensaimnieks.

Kā skaidro Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne, SIA ELVI grupa tiešām nebija nokārtojusi saistības ar prasības iesniedzēju - AS Talsu piensaimnieks, taču veiktas divpusējas sarunas, panākta vienošanās par samaksas grafiku, panākta arī mutiska vienošanās par parāda apmaksas laiku un šobrīd saistības ir izpildītas.

Tā, ka situācija mazumtirdzniecībā ir pietiekoši saspringta, krīt patēriņš, līdz ar to arī sarūk nozares apgrozījums, arī ELVI Grupa ir veikusi dažādu procesu optimizāciju, lai panāktu ekonomiskāku saimniekošanu, strādājam pie naudas plūsmas uzlabošanas, skaidro Grigāne. Uz laiku apturēti daži projekti, kas prasīja lielas investīcijas, piemēram, jaunas veikalu IT programmas izstrādāšana, taču uzņēmuma attīstības turpinās. Ir noslēgti jauni franšīzes līgumi. Jau novembrī zīmolam ELVI pievienosies vēl vairāki franšīzes partneri un tiks atvērti jauni veikali.

Elvi Grupas tiesiska strīda dēļ ar Alfa Development par nomas maksas parādu Balvos zvērinātu tiesu izpildītāji mēģinājuši izņemt naudu no grupai piederoša veikala Rīgā.

Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne apliecina, ka šāds mēģinājums bijis, taču šī darbība esot nepamatota.

«Zīmola ELVI un 5 ELVI veikalu īpašniekam SIA ELVI Grupa ir strīds ar šīs informācijas izplatītāju ALFA Development par telpu nomas maksas apmēru vienā no tirdzniecības centriem Balvos, un šīs strīda risināšana notiek tiesiskā ceļā. ELVI Grupa ir cēlusi prasību tiesā, līdz ar to nekāda piedziņa šobrīd nevar notikt,» klāsta V. Grigāne. Viņa skaidro, ka problēmas ar ALFA Development izveidojās jau pašā sadarbības sākumā, kad noslēgts nomas maksas līgumu par tirdzniecības centru Balvos. Taču izrādījies, ka uzņēmums nebija nokārtojis saistības ar celtniekiem, būvfirmu Stats, kā rezultātā notika celtnieku pikets un ievērojami cietis tirdzniecības centra darbs. Alfa Development nenokārtoto saistību dēļ cietām zaudējumus un šobrīd esam nonākuši līdz situācijai, kad attiecības jārisina tiesiskā ceļā, skaidro V. Grigāne.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir pasludinājusi Elvi grupa maksātnespēju sākot no šā gada 10.februāra, DB uzzināja tiesā.

Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka parādsaistības pārsniedz aktīvus un arī parāds SIA Alfa Development nav samaksāts.

Iepriekš Elvi grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne DB pastāstīja: «Strīds ar Alfa Development ir par nomas maksas apmēriem tirdzniecības centrā Balvos. Tā kā nomas maksas apmērs, kas noteikts sadarbības līgumā, ir apmēram trīs līdz četras reizes augstāks par reālo tirgus cenu šāda veida platībām, esam mēģinājuši sarunas ar Alfa Development risināt mierīgā ceļā, bet, tā kā tas neizdevās, izmantojām savas iespējas celt prasību tiesā, apstrīdot parāda summu. Alfa Development izvēlējās stratēģiju parādu piedziņai izmantot maksātnespējas prasību.»

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir izbeigusi pret Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi Grupa ierosināto maksātnespējas lietu.

Tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā nekavējoties, Db uzzināja tiesā.

Maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs bija a/s Talsu piensaimnieks un iemesls, kāpēc tas vērsās tiesā ar prasību atzīt Elvi grupas maksātnespēju, ir fakts, ka Elvi grupa ar Talsu piensaimnieku nebija norēķinājusies kopš šā gada jūlija, Db informēja a/s Talsu piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs.

Db jau ziņoja, ka summa, kuras dēļ Talsu piensaimnieks iesniedzis pieteikumu, bija 9648.27 latu, patlaban esot dzēsta, un pēc uzņēmumu savstarpējās bilances šobrīd pat Talsu piensaimnieks ir parādā Elvi Grupai 355.06 latus, nevis otrādi.

Zemgales priekšpilsētas tiesa izskatīja Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi Grupa maksātnespējas lietu un nolēma, ka spriedums šajā lietā būs zināms 27.novembrī, Db uzzināja tiesā.

Maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs bija a/s Talsu piensaimnieks un iemesls, kāpēc tas vērsās tiesā ar prasību atzīt Elvi grupas maksātnespēju, ir fakts, ka Elvi grupa ar Talsu piensaimnieku nebija norēķinājusies kopš šā gada jūlija, Db informēja a/s Talsu piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs.

Db jau ziņoja, ka summa, kuras dēļ Talsu piensaimnieks iesniedzis pieteikumu, bija 9648.27 latu, patlaban esot dzēsta, un pēc uzņēmumu savstarpējās bilances šobrīd pat Talsu piensaimnieks ir parādā ELVI Grupai 355.06 latus, nevis otrādi.

Elvi Grupa esot nokārtojusi savas saistības pret maksātnespējas procesa lietas ierosinātāju un kā skaidroja Elvi Grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne, ELVI grupa tiešām nebija nokārtojusi saistības ar prasības iesniedzēju, taču tikušas veiktas divpusējas sarunas, panākta vienošanās par samaksas grafiku, panākta arī mutiska vienošanās par parāda apmaksas laiku un saistības ir izpildītas.

SIA Elvi grupa ir ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP), liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Šāds lēmums esot pieņemts saistībā ar straujo tirgus lejupslīdi, ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā rezultātā ļoti sarukusi pirktspēja, pieaudzis nodokļu slogs gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kā arī lai aizsargātu kreditoru kopuma intereses un saglabātu esošo biznesu, Db pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne.

Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas termiņš ir divi gadi un šis periods nekādi neietekmēšot veikalu tīkla darbību.

Jāatgādina, ka pagājušā gada novembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa izbeidza pret Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi grupa ierosināto maksātnespējas lietu.

Turpmāk Elvi mazumtirdzniecības veikalu tīkla darbību nodrošinās jauns uzņēmums – Pārtikas tirdzniecības apvienība, ziņo Dienas bizness.

25. februārī izveidots jaunais uzņēmums, kas kopš 1.marta ieguvis zīmola Elvi lietošanas tiesības. «Apvienība jau slēdz franšīzes līgumus gan ar tiem partneriem, kas iepriekš strādāja ar Elvi grupu, gan ir arī daži jauni partneri, kas ar Elvi grupu nestrādāja. Pārtikas tirdzniecības apvienība franšīzes partneriem nodrošinās tādus pašus pakalpojumus aptuveni līdzīgā apjomā, kā to iepriekš darīja Elvi grupa – uzturēs zīmolu, sniegs mārketinga, vienotā iepirkuma, IT un tirdzniecības atbalstu,» pastāstīja Pārtikas tirdzniecības apvienības īpašniece un vadītāja Singrita Urušadze, kura iepriekš divus gadus strādāja Elvi grupā par iepirkumu direktori un vēlāk bija izpilddirektore. Apvienībā šobrīd ir 20 darbinieki, kas visi iepriekš strādāja Elvi grupā.

SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība mainījusi nosaukumu un kļuvusi par SIA Elvi Latvija, liecina Lursoft dati.

[Ziņa papildināta ar Elvi Latvija komentāru.]

«Juridiskā nosaukuma maiņa ir apzināts un likumsakarīgs Elvi vienotā zīmola attīstības solis. Iekļaujot uzņēma nosaukumā vārdu «Elvi», esam pilnībā pārņēmuši zīmola vērtības un biznesa filozofiju,» pauda uzņēmuma komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Veikalu Elvi pircējiem, tāpat kā SIA Elvi Latvija franšīzes partneriem, piegādātājiem un citiem sadarbības partneriem, juridiskā nosaukuma maiņa nekādas papildu darbības neradīs. Arī uzņēmuma reģistrācijas numurs, bankas kontu numuri, juridiskā un faktiskā adrese paliek nemainīgi, pauda uzņēmuma pārstāvji.

Pašmāju uzņēmums Elvi un veikalu ķēde LaTS apsver iespējas savus veikalu tīklus paplašināt arī ārpus Latvijas robežām.

«Ir doma eksportēt šo ideju un šo pašu tīklu. Uz kuru valsti, es pagaidām nekomentēšu,» LTV1 raidījumā Sarkanā līnija norādīja SIA Latvijas Tirgotāju savienība (veikalu ķēde LaTS) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

«Mums potenciāls ir, pārejot šai krīzei Latvijā mēs noteikt iesim arī tālāk, ārpus valsts robežām par latviešiem dzirdēsim,» uzsvēra V. Grigāne. «Mums bija laiks mācīties, izvērtēt savas iespējas un saprast, ka ir jāpaceļ sava galva augstāk, nedaudz jāpadarbojas elkoņiem un jānes savs vārds tālāk pasaulē, » teica arī R. Okmanis.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ierosināta Elvi grupas maksātnespējas procesa lieta.

Kā liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā, lieta ierosināta 11. februārī un administratora pretendents ir Daniels Neibergs.

Lieta ierosināta pēc SIA Alfa Development pieteikuma, Db uzzināja tiesā. Lietas izskatīšana plānota 11. martā. Elvi grupas strīda dēļ ar Alfa Development par nomas maksas parādu Balvos tiesu izpildītāji jau mēģināja izņemt naudu no viena grupas veikala Rīgā. Elvi grupas parāds uzņēmumam ir 46.17 tūkstoši Ls, ko veido nomas parāds par novembri un decembri.

Jau ziņots, ka Elvi grupa pieteica ārpustiesas tiesisko aizsardzības procesu, taču tiesa to noraidīja. Šis process tika prasīts, lai aizsargātu kreditoru intereses, kā arī saglabātu un attīstītu esošo uzņēmējdarbību. Elvi grupa tā rīkojās saistībā ar straujo tirgus lejupslīdi un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā dēļ būtiski sarukusi pirktspēja un pieaudzis nodokļu slogs gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Notikušās izmaiņas SIA Linde pārtika dalībnieku sastāvā kompānijas darbību neietekmēs.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmumu īpašnieku sarakstā vairs nav atrodams Kaspars Bergmanis, kuram līdz šim piederēja 10% uzņēmuma kapitāldaļu, savukārt SIA Dyaltos Capital līdzšinējo 90% vietā tagad pieder 50% SIA Linde pārtika daļu. Atlikušie 50% kapitāldaļu pēc izmaiņu reģistrēšanas pieder SIA Linde grupa. Pēc Lursoft datiem, SIA Linde grupa vienīgais īpašnieks ir Kaspars Bergmanis, savukārt SIA Dyaltos Capital pieder Alvim Krasovskim (14,28%), bet SIA Reversus un Nīderlandē reģistrētajam Sensus Capital B.V. katram attiecīgi pa 42,86%.

Pret veikalu Elvi franšīzes īpašnieku SIA Elvi Grupa šodien ierosināta maksātnespējas procesa lieta. Par to liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Pieteikuma iesniedzējs Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ir a/s Talsu piensaimnieks, administratora kandidāts – Andris Škutāns. Elvi Grupa plašāku informāciju sola trešdien no rīta.

Db jau iepriekš vēstīja, ka maksātnespējas procesa lietu pret Elvi veikalu īpašnieku – SIA Vita mārkets ierosināja Shop Service par neizpildītām saistībām 5.4 tūkstošu Ls apjomā, tiesa gan šo prasību noraidīja. Vita mārkets apgalvoja, ka šīs saistības jau nokārtotas pirms lietas ierosināšanas. Elvi Grupas īpašnieki ir Kaspars Bergmanis un Imants Rendenieks.

Konkurences padomē iesniegts ziņojums par SIA Maxima Latvija un SIA Elvi Grupa apvienošanos.

KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme skaidroja, ka lieta nav par abu mazumtirdzniecības tīklu apvienošanos, bet tas ir nomas jautājums konkrētā objektā. Tiesa, I. Jaunzeme nekonkretizēja, par kuru tirdzniecības objektu ir runa. Maksimālais lietas izskatīšanas laiks ir 4 mēneši, tā laikā KP dos savu vērtējumu, kā apvienošanās ietekmēs situāciju konkrētajā pilsētā.

Elvi Grupas sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Grigāne informēja, ka konkrētais tirdzniecības objekts atrodas Līvānos, kur SIA Latgales būves piederošajā tirdzniecības centrā savulaik atradies Elvi Grupas veikals, taču pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas tas slēgts. Viņa pieļāva, ka visticamāk, tagad šīs telpas vēlas nomāt SIA Maxima Latvija.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Par maksātnespējīgu atzītā uzņēmuma Elvi grupa pirmā kreditoru sapulce notiks šā gada 28.maijā, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa Elvi grupas maksātnespēju pasludināja 22.martā. Tiesa savā spriedumā bija norādījusi, ka parādsaistības pārsniedz aktīvus un arī parāds SIA Alfa Development nav samaksāts.

Iepriekš Elvi grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne DB pastāstīja: «Strīds ar Alfa Development ir par nomas maksas apmēriem tirdzniecības centrā Balvos. Tā kā nomas maksas apmērs, kas noteikts sadarbības līgumā, ir apmēram trīs līdz četras reizes augstāks par reālo tirgus cenu šāda veida platībām, esam mēģinājuši sarunas ar Alfa Development risināt mierīgā ceļā, bet, tā kā tas neizdevās, izmantojām savas iespējas celt prasību tiesā, apstrīdot parāda summu. Alfa Development izvēlējās stratēģiju parādu piedziņai izmantot maksātnespējas prasību.»

Mazumtirgotāja ELVI apgrozījuma pieaugums šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ir 7%, informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Viņa prognozē, ka tīkla apgrozījuma pieaugums līdz gada beigām saglabāsies līdzšinējā apmērā vai nedaudz palielināsies.

Šāgada ELVI pārdošanas rezultātos ir vērojamas vairākas izteiktas tendences. L. Vārtukapteine min, ka vairāk pircēji izvēlas par labu veselīgajam dzīvesveidam, par ko liecina pārdošanas rādītāji vairākās preču kategorijās. Piemēram, maizes produktu grupā par 82% pieaudzis pieprasījums pēc galetēm un sausmaizītēm un par 20% sausiņiem. Savukārt no uzkodu klāsta arvien biežāk pircēji iegādājas žāvētos augļus un/ vai riekstus – vidējais noieta pieaugums 23% apmērā. skaidro L.Vārtukapteine. Tāpat šogad ir palielinājies pieprasījums pēc sausajām brokastīm, kas ir musli, kukurūzas pārslas, nūjiņas (kopā +16%), dārzeņiem (+16%), augļiem un ogām (kopā +11%) un zivīm (+5%).

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ir izskatījusi Elvi grupa maksātnespējas lietu, bet spriedums šajā lietā tiks paziņots 22.martā.

Maksātnespējas lieta tika ierosināta pēc SIA Alfa Development pieteikuma.

«Strīds ar Alfa Development ir par nomas maksas apmēriem tirdzniecības centrā Balvos. Tā kā nomas maksas apmērs, kas noteikts sadarbības līgumā, ir apmēram trīs līdz četras reizes augstāks par reālo tirgus cenu šāda veida platībām, esam mēģinājuši sarunas ar Alfa Development risināt mierīgā ceļā, bet, tā kā tas neizdevās, izmantojām savas iespējas celt prasību tiesā, apstrīdot parāda summu. Alfa Development izvēlējās stratēģiju parādu piedziņai izmantot maksātnespējas prasību,» norāda Elvi grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne.

Frančīzes devējs Elvi Latvija pagājušajā gadā apgrozīja 2,01 milj. Ls (2,86 milj. eiro), kas ir par 13,45% mazāk nekā pirms gada.

Uzņēmuma peļņa bija 46,4 tūkst. Ls (66,1 tūkst. eiro) pēc nodokļu nomaksas.

Kopumā aizvadītajā gadā uzņēmums piesaistīja piecus jaunus franšīzes dalībniekus, atvēra desmit jaunus Elvi veikalus un 13 Elvi mazais veikalus, no kuriem septiņi pārveidoti no Gastranoms tīkla.

SIA Elvi Latvija dibināta 2010. gada decembrī un līdz pagājušā gada novembrim strādāja ar nosaukumu SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība.

Uzņēmuma īpašnieki ir SIA Dyaltos Capital, SIA Linde Grupa un Imants Rendenieks.

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Auto līzinga tirgus šogad vēl «gulēs», līzinga tirgus pieaugumu veicinās industriālais līzings. Kopējā līzinga tirgū, kas pērn piedzīvoja 29 % portfeļa kritumu, sasniedzot 1.256 miljardu latu apjomu, jauno darījumu apjoms 2010. gadā vairs nesaruks, jo ir skaidrs, ka pērn līzinga tirgū tika sasniegts zemākais punkts.

Tiesa, līdz rudenim tas varētu saglabāties 2009. gada līmenī, bet pēc tam līdz ar prognozēto ekonomikas pieaugumu, uzrādīt nelielu kāpumu. Speciālisti gan prognozē, ka pieaugums gaidām vien industriālās tehnikas līzinga tirgū, jo auto līzinga tirgus arī šogad turpinās stagnēt. Pēc līzinga kompāniju teiktā, šogad ātrāk nekā līzinga tirgus, pieaugumu uzrādīs faktoringa tirgus.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Pret vairāku Elvi veikalu īpašnieku SIA Vita mārkets ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

Lietas ierosināšana reģistrēta Rīgas rajona Siguldas tiesā, par ko šodien izdarīts ieraksts. SIA Vita mārkets pieder vairāki veikali ar zīmolu Elvi.

(Foto: Elīna Kursīte, DB)88 % uzņēmuma daļu pieder Imantam Rendeniekam, kurš ir miljonāru sarakstā ieļautais uzņēmējs – viņam pieder arī puse kapitāldaļu Elvi Grupā. Rendenieks ir arī lielākais īpašnieks Siguldas tirdzniecības centram Raibais suns, ko pēc vērienīgas rekonstrukcijas atklāja pirms pāris mēnešiem.

Vita mārkets pārstāvji pauž pārsteigumu par notikušo, sakot, ka, iespējams, kāds no SIA partneriem, kam aizkavējies kāds rēķins, ir nevis vērsies pie uzņēmuma pa tiešo, bet gan gājis smagāko ceļu – vērsies ar prasību tiesā.

Pilnveidojot AS “CleanR Grupa” korporatīvās pārvaldības modeli, par Grupas finanšu un IT direktori iecelta Juta Jākobsone. Jākobsones pārziņā būs finanšu un IT attīstības jomas.

“Pērn CleanR Grupai bijis lielu pārmaiņu gads – no meitas uzņēmuma CleanR atdalītas vairākas vides pakalpojumu funkcijas, kas šogad Grupas ietvaros jau darbojas kā neatkarīgi, pastāvīgi uzņēmumi. Lai veicinātu straujāku Grupas uzņēmumu attīstību, decembrī emitējām obligācijas Nasdaq Riga biržā, piesaistot finansējumu 15 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu Grupas biznesa attīstības plānos ietilpst arī biznesa efektivizācija un procesu digitalizācija, tādēļ priecājos par uzņēmuma vadības komandas attīstību, lai kopā strādātu pie sabalansētas visu Grupas uzņēmumu izaugsmes,” pauž CleanR Grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Juta Jākobsone ir vadītāja ar ilggadēju pieredzi lielu Latvijas pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu finanšu vadībā. Darba pieredze 19 gadu garumā finanšu direktora amatā ir gūta tādos uzņēmumos kā SIA Orkla Latvija un SIA Putnu Fabrika Ķekava, kā arī SIA Linde pārtika (ELVI veikalu tīkls).