Lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Baltijas un Somijas reģionā “Eesti Gaas” mainīs zīmola nosaukumu uz “Elenger”, ar kādu uzņēmums jau ir pazīstams Somijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un Vācijā.

Uzņēmuma jaunais juridiskais nosaukums būs AS “Elenger Grupp”.

“Mūsu uzņēmums jau sen ir vairāk nekā tikai “Eesti” un “gāze” – mēs esam izauguši par starptautisku enerģētikas uzņēmumu ar daudzveidīgu produktu portfeli. Tagad, metaforiski runājot, mēs darbojamies no Polārā loka līdz Vācijas robežai, un lielākā daļa mūsu ieņēmumu un aktīvu atrodas ārzemēs, t.i. ārpus Igaunijas. Papildus enerģijas pārdošanai mēs paši ražojam saules enerģiju un “zaļo” gāzi, kā arī pārvaldām sadales tīklu infrastruktūru,” saka “Elenger Grupp” vadītājs Marguss Kāsiks (Margus Kaasik).

“Ar nosaukuma maiņu mēs pielāgojam ārējo veidolu mūsu būtībai. Jaunais nosaukums aptver mūsu paplašināto vērtības piedāvājumu: elektrību un enerģiju, “zaļo” gāzi un LNG – tīru Rietumu izcelsmes dabasgāzi, kuru piegādājam visam reģionam un ar kuru esam kļuvuši par tirgus līderi,” uzsver M.Kāsiks.

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" ir saņēmis Polijas konkurences iestādes apstiprinājumu iegādāties "EWE Group" uzņēmējdarbību Polijā, kas ietver arī dabasgāzes sadales tīklu Rietumpolijā un visas enerģijas pārdošanas biznesa līnijas. Darījuma apjoms ir 120 miljoni eiro, kas ir lielākais zināmais Igaunijas izcelsmes ieguldījums Polijā.

"Elenger ir uz izaugsmi orientēts uzņēmums. Mēs uzskatām Polijas tirgu par nozīmīgu un vēlamies piedāvāt klientiem labākos sadales un enerģijas pārdošanas pakalpojumus. Mūsu pamatprodukts un kompetence ir dabasgāze - ilgtermiņa pieredze sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) jomā un fokuss uz Rietumu izcelsmes dabasgāzes pārdošanu ir nodrošinājuši mums klientu uzticību. Enerģijas portfelim ir jābūt diversificētam un daudzveidīgam; mēs saskatām gāzes lomu gan šodien, gan nākotnē kā partneri atjaunojamai enerģijai," sacīja "Elenger Grupp" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks (Margus Kaasik).

Lai pārvaldītu "Elenger Polska", tiks izveidota uzraudzības padome, kuru vadīs Andress Trinks (Andres Trink), kurš iepriekš vadīja vienu no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Baltijas reģionā - "Merko". Kšištofs Noga (Krzysztof Noga) turpinās pildīt valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Enerģētikas uzņēmums Somijas un Baltijas reģionā “Elenger” pieņēmis lēmumu uzstādīt elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS). Investīciju apjoms sasniegs nepilnus divus miljonus eiro un bateriju sistēma tiks uzstādīta saules parkā Nīcā, netālu no Liepājas, kuru “Elenger” atklāja šogad jūnijā.

Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās kopējo jaudu 4 megavatus (MW) un 8 megavatstundu (MWh) ietilpību. Ar šādu enerģijas apjomu viens elektroauto spētu veikt 50 000 kilometru garu distanci vai 1 500 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta nepieciešamā elektroenerģija.

“Mūsu mērķis ir dažādot savu enerģijas portfeli, kas ietver arī attīstīt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu. Šogad vasarā spērām būtisku soli šī mērķa īstenošanā, atklājot savu pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas veiksmīgi nodrošina elektroenerģijas apjomu, kādu patērē ap tūkstotis mājsaimniecību. Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma ļaus “Elenger” vēl veiksmīgāk iekļauties elektroenerģijas tirgū, optimizējot saules elektrostacijas darbu atbilstoši “Nord Pool” biržas cenai, kā arī nodrošinās savu ieguldījumu jaunajā balansēšanas jaudu tirgū, kas sniedz optimālas balansēšanas izmaksas visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. Proti, bateriju sistēmas palīdzēs samazināt eletroenerģijas cenas Latvijā, jo tiks uzlādētas saulainā laikā, kad saražotās elektrības apjoms ir lielāks par pieprasījumu, savukārt izlādētas vakaros,” stāsta “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Baltijas un Somijas reģionā lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Elenger šogad vairāk nekā trīskāršos sašķidrinātās dabasgāzes piegādes – salīdzinājumā ar pērn piecām piegādātajām sašķidrinātās dabasgāzes kravām, uzņēmums šogad uz reģionu ar kuģiem nogādās 16 sašķidrinātās dabasgāzes kravas.

“Trešdaļa no sašķidrinātās dabasgāzes importa uz Baltijas reģionu un Somiju tiek piegādāta ar Elenger starpniecību – lieli apjomi un tiešie līgumi ar vadošajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem ļauj mums saviem klientiem piedāvāt drošas un pieejamas piegādes un palielināt mūsu tirgus daļu,” sacīja Elenger Latvija valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Nepilna gada laikā mēs pilnībā pārorientējāmies uz Rietumu izcelsmes sašķidrinātu dabasgāzi, tika izveidoti jauni piegādes maršruti no Norvēģijas un ASV, kas šodien darbojas labi, un tas reģionālajam gāzes tirgum ir devis lielāku drošību, kā arī palīdzējis samazināt cenu,” norādīja Skulte.

“Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, mūsu gāzes patērētāji var nesatraukties – Eiropas gāzes krātuves ir pilnas un gāzes būs pietiekami. Tuvojoties ziemai, gaidāms, ka gāzes cena nedaudz pieaugs, taču saskaņā ar visām prognozēm gaidāmā ziema patērētājiem būs vieglāka nekā iepriekšējā,” teica Skulte.

Gāzes tirdzniecības uzņēmums Elenger, kas aprīlī paziņoja par gāzes tirdzniecības uzsākšanu Latvijas mājsaimniecībām, atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai, uzsācis gāzes piegādes Polijas tirgus biznesa segmenta klientiem.

“Elenger ievērojami palielinājis tirgus daļu reģionā, un, atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai, esam paplašinājuši savu darbību arī Polijas tirgū, kur viens no mūsu klientiem ir arī Latvijā pazīstamais uzņēmums Lode. Veiksmīga sadarbība Latvijas gāzes tirgus ietvaros ir ļāvusi mums spert vēl vienu soli tālāk – sadarboties arī starptautiskā līmenī, un esmu gandarīts, ka Lode izvēlējusies savas darbības nodrošināšanai Polijā izmantot Elenger piegādāto gāzi,“ sadarbību komentē Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Mūsu tiešie līgumi ar gāzes piegādātājiem ir palielinājuši patērētāju interesi un uzticību mums - esam vieni no retajiem reģionā, kas paši iegādājas un atved LNG no ASV un Norvēģijas, un tas mums ļauj klientiem piedāvāt izdevīgāku cenu un uzticamāku piegādi,” skaidro Skulte.

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Konkurences padome (KP) 22.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

“Eesti Gaas novērtē Latvijas valdības uzticību – mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijas gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus. Mūsu uzņēmumam sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis Eesti Gaas darbības izvēršanai, lai mēs reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu” norāda Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

Pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas 1.maijā, mājsaimniecības gāzi varēs iegādāties no trīs tirgotājiem, pārējie spēlētāji lēmumu par iesaisti privātpersonu segmentā pagaidām vēl nav pieņēmuši.

Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus, kas nozīmē turpmāk privātpersonām dabasgāzes cena vairs netiks aprēķināta pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātās metodikas, bet to noteiks tirgotāji. DB veiktā aptauja liecina, ka šobrīd šajā segmentā iesaistīties gatavi vien daži lielie tirgus spēlētāji - gāzi mājsaimniecībām joprojām piedāvās AS Latvijas gāze (LG) un AS Latvenergo, kā arī šī segmenta jaunpienācējs - SIA Elenger. Tikmēr SIA Enefit, SIA AJ Power un SIA Ignitis pagaidām šajā tirgū iesaistīties neplāno.

Iespējas bija jau iepriekš

Dabasgāzes cenu kritums ir daļēji atjaunojis šī energoresursa patēriņu, ko sekmējis arī tā izmantošanas ērtums patērētājiem, kuriem ir pieejama gāzes apgādes sistēmas infrastruktūra.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumi. “Dabasgāzes patēriņš strauji atjaunojās, tiklīdz kļuva skaidrs, ka pēc atteikšanās no Krievijas piegādēm jaunie piegādes avoti ir stabili un pasaules tirgus cenas ir pieņemamā līmenī,” situāciju komentē gāzes apgādes sistēmas operatora AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš uzsver, ka bija divi gadi nedrošības un cenu svārstību, tagad daudzi klienti atgriežas pie dabasgāzes kā ekonomiska risinājuma ar minimāliem izmešiem.

Patēriņa tirgus

“Dabasgāzes tirgu visvairāk ietekmē patēriņš, jo īpaši, ja tas ir sarūkošs, kaut arī pašlaik tas ir augstāks, nekā bija pirms gada. Tas saistīts ar gada sākumu, kad vairāk šo resursu patērēja energokompānijas TECi, kamēr pārējos segmentos patēriņš ir bijis līdzvērtīgs pērnajam gadam vai pat sarucis,” situāciju skaidro AS AJ Power Gas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš atzīst, ka pie krītoša patēriņa tirgotājiem ir gan grūtāk noturēt savus pārdošanas apjomus, gan iegūt jaunus klientus, jo īpaši, ja ir klienti, kuri maina savus patēriņa paradumus, pārslēdzoties uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, biomasu.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

AS "Rīgas siltums" nākamajai apkures sezonai atklāta konkursa rezultātā iegādāsies trīs reizes jeb par 67% lētāku dabasgāzi, informē uzņēmumā.

Piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, un par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar viszemāko cenu tika atzīts AS "Latvenergo" piedāvājums.

Plānotais apjoms būs 460 000 megavatstundu (MWh) dabasgāzes 2023./2024.gada apkures sezonai.

Dabasgāzes iesūknēšana un noglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē paredzēta līdz 2023.gada 30.septembrim.

AS "AJ Power Gas" piedāvājums bija 62,80 eiro/MWh, "Latvenergo" - 55,67 eiro/MWh bet SIA "Elenger" - 57,75 eiro/MWh.

Uzņēmuma valdes loceklis Raivis Elliņš norāda, ka saņemtie piedāvājumi ir iepriecinoši, kas nozīmē arī iedrošinošas siltumenerģijas tarifa prognozes nākamajai apkures sezonai.

Būtiskākais nosacījums, ko strikti ievēro Rīgas siltumapgādes uzņēmums, - dabasgāzes izcelsmes valsts nedrīkst būt Krievija.

Inko sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī Somijā ieradies pirmais kuģis ar Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdevēja "Eesti Gaas" pasūtīto gāzi no ASV.

"Eesti Gaas" informēja, ka iepriekš LNG no ASV un Norvēģijas ieveda caur Klaipēdas termināli Lietuvā, bet tagad sākta sadarbība ar Inko termināli.

Kompānijai šogad līdz rudenim paredzētas desmit gāzes piegādes. Janvārī un martā Klaipēdas terminālī no ASV un Norvēģijas tika saņemtas trīs LNG kravas, bet septiņas kravas pēc "Eesti Gaas" pasūtījuma pavasarī un vasarā tiks piegādātas Inko.

Pērn "Eesti Gaas" piecas lielas gāzes partijas piegādāja caur Klaipēdas termināli.

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmuma ir 50 000 klientu.

"Eesti Gaas" vienīgais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānijas "Infortar".

AS "Latvijas gāze" klientiem mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena no 1.maija samazināsies par 37%, bet apkurei - par 24%.

Kā informēja "Latvijas gāzes" pārstāvji, universālais pakalpojums paredz fiksētu dabasgāzes cenu sešiem mēnešiem.

Mājokļa apkurei dabasgāzes cena būs 0,05985 eiro par kilovatstundu (kWh), bet ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli (PVN) - 0,07442 eiro par kWh.

Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena būs 0,08312 eiro par kWh, un ar akcīzes nodokli un PVN - 0,10257 eiro par kWh.

Uzņēmumā skaidro, ka, piemēram, mājsaimniecībai, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, vidējais ikmēneša maksājums būs aptuveni 9,58 eiro, līdzšinējā 12,10 eiro vietā, un ietaupījums sešos mēnešos būs ap 15 eiro.

Igaunijas privātais dabasgāzes apgādes uzņēmums "Eesti Gaas" šajā apkures sezonā pirmo reizi gāzes glabāšanai izmanto ne tikai krātuvi Latvijā, bet arī Polijā un Vācijā.

"Mēs jau kopš pavasara esam veidojuši gāzes krājumus ziemai. Tā kā mūsu darbība tagad sniedzas no polārā loka līdz Vācijas robežai, mēs izmantojam krātuves vairākās valstīs," sacīja "Eesti Gaas" ģenerāldirektors Marguss Kāziks.

"Gāzes cenas pašlaik ir zemākas nekā pagājušajā ziemā, un, ja tirgus saglabāsies stabils, cenas līdz pavasarim varētu vēl vairāk samazināties. Raugoties ilgtermiņā, ir pamats optimismam - tiek būvēti vairāki jauni termināļi un eksporta projekti, un pasaules gāzes tirgū notiek pāreja no strukturālā deficīta uz pārpalikumu, kam vajadzētu veicināt vēl zemākas cenas," viņš teica.

Iepriekšējā apkures sezonā gāzes patēriņš Igaunijā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu palielinājās par gandrīz 40%, bet plašākā Somijas un Baltijas reģionā - par 50%.

AS "Latvenergo" nākotnē plāno sasniegt 20-30% daļu dabasgāzes tirgū mājsaimniecībām, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda "Latvenergo" pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

"Mūsu mērķis ir tirgus daļa kaut kur starp 20-30%. Domāju, ka mēs to sasniegsim pakāpeniski," sacīja Mucinieks.

Viņš minēja, ka šobrīd Latvijā dabasgāzes tirgū "Latvenergo" ir apmēram 30 000 mājsaimniecību klientu un 2000 uzņēmumu.

Tāpat Mucinieks atzīmēja, ka "Latvenergo" ir lielākais dabasgāzes patērētājs Latvijā, tādējādi ar lielu pieredzi dabasgāzes iepirkumos, kā arī kompānijai ir jau esoša klientu apkalpošanas infrastruktūra elektroenerģijā.

Jau vēstīts, ka, pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotajiem datiem, 2022.gada decembrī kopējais mājsaimniecību skaits, kuras lietoja dabasgāzi, bija 372 000.

Tāpat ziņots, ka 1.maijā tiks pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām, un publiskais tirgotājs, kas piedāvā pakalpojumu par regulētu cenu, vairs nepastāvēs.

"Latvijas gāze" (LG) parakstījusi galīgu vienošanos par tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma - dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", teikts LG paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai un konkurences iestādes atļauja.

LG saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023.gada beigām, izpildot darījuma slēgšanas nosacījumus.

Minētais darījums esot LG stratēģiskā plāna viens no soļiem - racionalizēt savu darbību un koncentrēties uz pamatdarbību, kas ir gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā biržai norāda, ka pārdošana ļauj koncentrēt resursus pamatdarbībai un radīt vērtību uzņēmuma akcionāriem.

Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotājs "Depo DIY" sadarbībā ar Igaunijas kompāniju "Infortar" būvē otro "Depo" veikalu Tallinā.

Veikals Lasnamē rajonā pie tenisa centra "Tallink" būs 30 000 kvadrātmetru platībā. To plānots atvērt 2026.gada rudenī.

Kopējās investīcijas projektā plānotas ap 52 miljoniem eiro, tostarp 27 miljonus eiro nekustamā īpašuma attīstīšanā ieguldīs "Infortar". Savukārt "Depo DIY" investēs 25 miljonus eiro koncepcijai atbilstošu tirdzniecības telpu izveidē.

"Depo DIY" mārketinga vadītājs Rimants Jugans norādīja, ka Lasnamē būs 18."Depo" tīkla veikals.

Pašlaik notiek veikala projektēšana, bet būvniecību Lasnamē plānots sākt nākamā gada pavasarī.

Pie veikala plānots izveidot stāvvietu 522 automašīnām. Tiks rekonstruēti arī krustojumi un piebraucamie ceļi, kā arī izbūvēta jauna iela.

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Pašlaik Baltijas un Somijas reģionā pieprasījumu pēc gāzes pilnībā nodrošina sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi Klaipēdā Lietuvā un Inko Somijā, tādēļ nav redzams, kā komerciāli varētu atmaksāties Skultes LNG termināļa projekts, intervijā aģentūrai LETA pauda Igaunijas gāzes kompānijas "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāziks.

"Kas attiecas uz Skulti vai jebkuriem citiem projektiem, tad pašlaik ir grūti saskatīt iespēju, ka tos varētu realizēt, jo pēc gāzes nav tik liela pieprasījuma. Izņēmums ir tikai tad, ja tam tiek piešķirts publiskais finansējums, jo ar valsts naudu var paveikt teju jebko. Taču kā komerciālam projektam, es tam pašlaik redzu visai mazu pamatojumu," sacīja Kāziks, jautāts, vai Baltijas un Somijas reģionā vajadzētu izbūvēt vēl ceturto LNG piegādes punktu, līdztekus Klaipēdai Lietuvā, Inko Somijā un Paldiskiem Igaunijā.

Viņš piebilda, lai vēl vienam LNG terminālim būtu komerciāls pamatojums, gāzes patēriņam reģionā ir jāatgriežas vismaz tādā pašā līmenī, kāds bija pirms diviem gadiem, un pat nedaudz virs tā. Tomēr tas nav ticami. Lai gan, cenām turpinot kristies, zināma gāzes patēriņa atjaunošanās būs redzama, kādreizējie patēriņa apmēri, visdrīzāk, vairs netiks sasniegti.

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.