Nedaudzus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām tautas kalpi atklājuši veco patiesību – Latvijas pilsoņi bez pases parlamenta vēlēšanās piedalīties nevarēs.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk uz ērtajiem krēsliem Jēkaba ielas namā cerošie deputāti savas ievēlēšanas izredzes ir automātiski samazinājuši teju par 30 tūkstošiem balsu. Proti, par tiem Latvijas pilsoņiem, kas, paļaujoties uz iepriekšējos gados skandināto, ka pase ir vien ceļošanas dokuments, savas identitātes apliecināšanai ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas kartes – eID. Izņemt tikai eID karti bija finansiāli izdevīgāk, pat izņemt eID kopā ar pasi pilsoņiem bija lētāk, nekā izņemt vienkārši pasi, līdz ar to īpaši daudz eID karšu īpašnieku ir Valmierā, Saldū, Talsos, Kuldīgā, t.i., pilsētās ar visnotaļ latvisku elektorātu. Tad kādu zaru, vairāku gadu laikā tā arī nesakārtojot Latvijas vēlēšanu sistēmu tiktāl, lai pilsoņi varētu balsot gan ar pasēm, gan eID kartēm, Latvijas politiķi tādējādi ir nozāģējuši?

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

Turpmāk visiem cilvēkiem, kuri būs pieteikušies uz elektroniskās identifikācijas kartes (eID) saņemšanu, tiks aktivizēts arī kvalificētā elektroniskā paraksta (eParaksts) sertifikāts un autentifikācijas sertifikāts.

To paredz ceturtdien, 10. janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts. Grozījumi normatīvajos aktos paredz mainīt kārtību, kāda pastāv šobrīd, kad, piesakoties uz eID izgatavošanu, persona var izvēlēties vai aktivizēt eParaksta sertifikātus, vai ne, informē Satiksmes ministrija (SM).

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, no 2012. gada 1. aprīļa (kad sākta eID izsniegšana) līdz 19. oktobrim bija noformēti 85,3 tūkstoši pieteikumi par eID izsniegšanu, savukārt tikai 30,8 tūkstošos gadījumos eID pieteikumos ir atzīmēta arī eParaksta sertifikātu aktivizēšana.

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Personas apliecība jeb eID karte kļūst arvien populārāka jaunu cilvēku vidū, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2019. gada veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Gandrīz pusei jeb 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir personas apliecība jeb eID karte. Lielākais pieaugums eID kartes izmantošanā novērojams starp respondentiem 18 līdz 24 gadu vecumā (+9 procentpunkti, salīdzinot ar 2018. gada pētījumu), kā arī starp skolēniem un studentiem (+31 procentpunkts). Savukārt vismazāk eID karti, salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījumu, izmanto personas vecumā no 64 gadiem un vecākas (-7 procentpunkti).

Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, būtiskas izmaiņas personu, kurām ir eID karte, skaitā nav vērojamas kopš 2017. gada, eID karti arvien biežāk izmanto lietotāji vecumā līdz 44 gadiem, rīdzinieki, vadītāji, speciālisti, kā arī iedzīvotāji ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem virs 600 EUR.

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Elektroniskās identifikācijas karte (eID karte) arī turpmāk efektīvākajā veidā būs izmantojama elektroniskajā vidē sertifikācijas pakalpojumu saņemšanai, proti, lai autentificētos informācijas sistēmās un lietotu e-parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām, informē Satiksmes ministrijā (SM).

eID kartes sertifikācijas pakalpojumu turpinās nodrošināt šobrīd Latvijā vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs – valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 23.augustā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts Grozījumi Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā.

Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt sertifikācijas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību no 2017.gada 1.janvāra, kas ir eID kartes viena no svarīgākajām pamatfunkcijām – personas identitātes un gribas apliecināšana elektroniskajā vidē.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti plānots noteikt kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 30.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Patlaban persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu var izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, nebūs nepieciešams to nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti.

Sākotnēji bija plānots, ka gada sākumā sāks izsniegt jaunās personas apliecības jeb eID kartes ar desmit gadu derīguma termiņu, kas ir divreiz garāks, kā šobrīd. Taču jauno karšu ieviešana tagad tiek prognozēta tikai rudenī, vēsta LNT ziņas.

Kad pagājušā gada vasarā tika sagatavoti labojumi valdības noteikumos, tika paredzēts, ka personas apliecības ar divreiz garāku — desmit gadu derīguma termiņu sāks izsniegt 2019. gada 1. janvārī. Tomēr līdz apstiprināšanai valdībā jaunie noteikumi tā arī nav tikuši.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā (IeM), jauno eID karšu ieviešanu nācies atlikt vismaz divu iemeslu dēļ. Pērn decembrī ražotājs informējis, ka personas apliecības nespēs piegādāt sākotnēji plānotajā termiņā. Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc joprojām turpina izsniegt identifikācijas kartes ar piecu gadu termiņu, ir pārāk lieli vecā parauga personas apliecību krājumi.

«Uzkrājums vecajām kartēm ir izveidojies pietiekami ievērojams. Tādēļ, lai efektīvi izmantotu vecā parauga kartes, pirms mēs uzsākam jauno karšu izsniegšanu, šis ir process, kas ir jāsalāgo savā starpā. Mēs prognozējam to, ka augusts, septembris varētu būt termiņš, kad varētu sākties jaunā parauga eID karšu izsniegšana,» LNT ziņām sacīja IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Tā kā jau no nākamā gada 1. janvāra, stiprinot valsts E-veselības portāla drošību, eveseliba.gov.lv varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem, novembrī par 15% pieaudzis pieteikumu skaits lietotnes eParaksts mobile saņemšanai.

Šāda tendence saglabājas arī decembra sākumā, tāpēc VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) aicina medicīnas nozares profesionāļus un iedzīvotājus neatlikt eParaksts mobile saņemšanu uz gada nogali.

No nākamā gada iedzīvotāji portālam varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem rīkiem, kas Latvijā ir nacionālie elektroniskās identifikācijas rīki – mobilā lietotne eParaksts mobile un eID karte, kā arī autentifikācijas risinājums Smart-ID. Savukārt veselības nozares profesionāļi E-veselības sistēmai varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības risinājumiem – eParaksts mobile un eID karte.

Iedzīvotājiem jau no 14 gadu vecuma bez maksas ir pieejama e-Identitātes apliecināšanas iespēja ar lietotni eParaksts mobile un eID karti. Šos rīkus iedzīvotāji izmanto arī maksājumu apstiprināšanai internetbankās, kā arī dokumentu parakstīšanai viedtālrunī vai datorā.

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par personu apliecinošiem dokumentiem, kas paredz, ka turpmāk eParakstīšanas iespējas tiks automātiski iekļautas visās elektroniskās identifikācijas kartēs, kas tiek izsniegtas personām, kas sasniegušas 14 gadu vecumu, ja vien šīs personas neatteiksies no eID kartē iekļaujamo sertifikātu, kas nepieciešami elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai saņemšanas, informē Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Līdzšinējā kārtība paredzēja to, ka, piesakoties elektroniskajai identifikācijas kartei, personai vajadzēja papildus norādīt, ka viņa vēlās, lai viņas eID kartē tiktu iekļauti eParakstīšanas rīki.

«Nereti piesakoties eID kartei, personas nezināja par droša elektroniskā paraksta iespējām vai arī neredzēja savā ikdienā tām pielietojumu, taču vēlāk, kad tām radās nepieciešamība attālināti parakstīt dokumentus vai autentificēties, piemēram, savā internetbankā vai portālā latvija.lv, personai bija atkārtoti jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai aktivizētu līdz šim neizmantotos rīkus. Tas radīja neērtības iedzīvotājiem, vairojot priekšstatu, ka eParaksts ir kaut kas sarežģīts, tā iegūšana ir pārmērīgi birokrātiska, ka sistēma nedarbojas un pie tā vainojams eParaksts. Turklāt situācija, kad no 600 tūkstošiem izsniegto eID karšu tikai nepilnos 130 tūkstošos ir aktivizētas eParakstīšanas iespējas, kopumā kropļoja virtuālo vidi un ir būtiski aizkavējusi e-pārvaldes un e-iespēju pilnvērtīgas izmantošanas attīstību Latvijā, radot arī milzu reputācijas un administratīvo slogu e-pakalpojumu saņēmējiem. Šobrīd gan e-pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem dzīve kļūs vienkāršāka, bet Latvijas e-vide – viendabīgāka,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, kas ir vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs valstī, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

No 3.septembra viedtālruņu lietotājiem ir pieejama mobilā lietotne dokumentu eParakstīšanai. Lietotne eParakstsLV ir bez maksas un darbojas viedtālruņos ar iOs un Android operētājsistēmām, informē droša elektroniskā paraksta pakalpojuma sniedzējs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Mobilā lietotne eParakstsLV viedtālrunī nodrošina dokumentu parakstīšanu ar elektronisku parakstu, kā arī jau parakstītu dokumentu pārbaudi. Viedtālrunī iespējams parakstīt jebkura formāta dokumentus. Pēc parakstīšanas tie tiks saglabāti eDOc formātā.

Parakstītu dokumentu no viedtālruņa var nosūtīt adresātam uz e-pastu vai izmantojot viedtālrunī pieejamās saziņas lietotnes, kā arī noglabāt sev ērtākajā datņu apmaiņas servisā. Tāpat parakstītie dokumenti 24 stundas glabāsies eParaksta lietotāja profilā portālā eParaksts.lv.

«Dokumentu parakstīšana viedtālrunī ir nozīmīgākais eParaksta attīstības posms pēc eID kartes ieviešanas,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Šī gada aprīlī un maija sākumā Swedbank sadarbībā ar Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centru (LVRTC) un RTU Attīstības fondu īstenos akciju, kuras mērķis ir palīdzēt Latvijas uzņēmējiem sākt lietot elektroniskās identifikācijas kartes jeb eID savā biznesa ikdienā, informē Swedbank pārstāve Vineta Savicka.

Akcijas laikā astoņās Swedbank filiālēs LVRTC īpaši apmācītie RTU tehnoloģiju programmu studenti palīdzēs uzņēmējiem sagatavot datorus eID lietošanai. Papildu bezmaksas konsultācijām visi akcijas dalībnieki dāvanā saņems eID kartes lasītāju

Aktivizējot eID karti ar tai piesaistīto eParakstu, uzņēmēji varēs izmantot virkni e-pakalpojumu, piemēram, apstiprināt identitāti ne tikai klātienē, bet arī elektroniskajā vidē, iesniegt elektroniski parakstītus dokumentus valsts un pašvaldības iestādēs, attālināti pārbaudīt klientu un partneru datus, veikt darījumus uzņēmumu starpā - rēķini, līgumi utt. Ar eID var ātrāk un ērtāk sakārtot arī bankas lietas. Jau tagad Swedbank internetbankā ar eID karti var parakstīt līgumus, komercķīlas pieteikumu vai veikt maksājumus ar lielāku limitu.

Saeima ceturtdien, 23.septembrī, pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumi grozīti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot arī ar personas apliecību jeb eID karti.

Vēlētāju reģistra ieviešana nodrošinās tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas to ļaus izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā.

Aprēķini liecina, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidei Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešami gandrīz 500 tūkstoši eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 570 tūkstoši eiro, teikts grozījumu anotācijā.

Saeima ceturtdien, 20.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumu grozījumi rosināti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot ar personas apliecību jeb eID karti.

Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt jaunā iecere paredz to izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā. Tādējādi tiktu nodrošinātas tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases.

Kā iepriekš atzīmēja par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, komisija saņēmusi atzinumu no Finanšu ministrijas par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu tehniskā risinājuma izstrādei.

Ārvalstīs dzīvojošajām personām eID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu plānots noteikt no 2025.gada, paredz Saeimā 18.martā konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Patlaban Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, eID karte kā obligāts personu apliecinošs dokuments noteikta no 2031.gada.

Īsāks termiņš paredzēts, lai personas, kas dzīvo ārvalstīs, pēc iespējas ātrāk varētu izmantot eID kartes sniegtās iespējas un jau šobrīd, saņemot pasi, būtu ieinteresētas saņemt arī personas apliecību. Tādējādi diasporas pārstāvjiem jau ātrāk būtu iespēja valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus saņemt ērtāk un drošāk, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu autori norādījuši, ka patlaban lielākajā daļā pasaules valstu ir ieviesti dažāda veida epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai, kas skar arī personu iespēju ceļot uz ārvalstīm, pārvietoties valsts iekšienē un saņemt publiskus pakalpojumus. Arī Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības tādējādi ir spiestas gan samazināt apmeklētāju plūsmu, gan atsevišķos gadījumos pārtraukt konsulāro pakalpojumu sniegšanu klātienē.

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

LVRTC uzstāj, lai visiem ID karšu saņēmējiem tiktu aktivizēts e-paraksts, bet karšu izsniedzējs PMLP ceļ iebildumus.

Šobrīd izveidojusies nedaudz amizanta situācija par e-paraksta aktivizēšanu elektroniskās identifikācijas kartēs (eID). Proti, Satiksmes ministrija (SM) pirms divām nedēļām preses paziņojumā masu medijiem informēja, ka turpmāk visiem cilvēkiem, kuri būs pieteikušies saņemt eID karti, izsniegšanas procesā tiks aktivizēts arī e-paraksts.

To paredz 10. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts. Tas tiek darīts, lai mainītu esošo kārtību, kad personai tiek uzdots jautājums, vai vienlaikus, saņemot eID karti, aktivizēt e-parakstu.

Pirms pāris dienām DB saņēma zvanu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), ka neesot korekti atspoguļot, ka e-paraksts tiks aktivizēts visiem eID karšu saņēmējiem un šobrīd cilvēks vēl aizvien var izvēlēties, vai, saņemot karti, tiek aktivizēta e-paraksta iespēja.

Lai veicinātu e-vides attīstību, no 2. februāra Uzņēmumu reģistra klienti varēs pieteikties un saņemt virtuālo eParakstu un eParakstu viedkartē, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot datoru darbam ar elektroniskiem dokumentiem, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Uzņēmumu reģistrs, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Tāpat eParaksta speciālisti apmeklētājus informēs par Uzņēmumu reģistra pakalpojumiem, ko uzņēmēji var saņemt attālināti, izmantojot eParakstu.

«Uzņēmumu reģistra galvenā prioritāte ir saviem klientiem nodrošināt pakalpojumus, kurus saņemt ir ērti, vienkārši, ātri, kā arī droši,» norāda galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Minētos pakalpojumus būs iespējams saņemt apmeklējot iestādi klātienē Rīgā, Pērses ielā 2.

Lai gan Uzņēmumu reģistrs visus pakalpojumus nodrošina arī attālināti, ja vien persona izmanto eParakstu, vēl arvien ik dienu cilvēki gaida rindās, lai pakalpojumus saņemtu klātienē. Daļa no apmeklētājiem par savām e-iespējām nav informēti, savukārt daļa nav pārliecināti par savām prasmēm eParaksta izmantošanā. LVRTC klientu apkalpošanas speciālisti sniegs gan nepieciešamo informāciju, gan piedāvās kopīgi izmēģināt dokumentu eParakstīšanu un parakstīta dokumenta pārbaudi.

E-parakstu pērn visbiežāk lietojis Valsts ieņēmumu dienests (VID), Rīgas dome un kokmateriālu uzmērīšanas uzņēmums SIA VMF Latvia, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāve Vineta Sprugaine.

VID darbinieki gada laikā kopumā elektroniski parakstījušies vairāk nekā 500 000 reižu. Tāpat kā gadu iepriekš, eParakstīšanas čempionam seko Rīgas dome, kuras darbinieki e-parakstu izmantojuši 50 000 reižu vairāk nekā 2015.gadā, jeb 180 000 reizes. Trešo vietu 2016.gadā ieņēmis SIA VMF Latvia, kas 2016.gadā eParakstījies vairāk nekā 157 000 reižu, turklāt, salīdzinot ar 2015.gadu, uzņēmums eParakstu lietojis par 80% vairāk nekā gadu iepriekš.

«2017.gadā lielākie eParaksta lietotāji jau ir paziņojuši par klientu pieņemšanai paredzētā laika saīsināšanu. Tas nozīmē, ka šīs iestādes ir veiksmīgi sastapušas un pilnvērtīgi apkalpo savus klientus virtuālajā vidē,» uzsver VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, kas ir eParaksta nodrošinātājs Latvijā, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju 2019. gada 9. septembrī Swedbank pārtrauks kodu karšu izmantošanu. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai atliek pāreju uz pēdējo brīdi, no šī gada pakāpeniski tiek samazināti limiti, virs kuriem apstiprināt maksājumus ar kodu karti nebūs iespējams.

No tiem pirmais – 100 eiro dienas maksājumu limits – stājas spēkā no 10. janvāra. Swedbank apkopojusi klientu biežāk uzdotos jautājumus par šīm izmaiņām.

Ko darīt, ja jāveic pārskaitījums virs 100 eiro, bet pieejama tikai kodu karte?

No 10. janvāra lielāku pārskaitījumu veikšanai jāizmanto Smart-ID, ko savā viedtālrunī (vai planšetē) var lejupielādēt katrs klients patstāvīgi. Ja nav pieejama atbilstoša ierīce, noderēs kodu kalkulators, kuru var saņemt jebkurā Swedbank filiālē. Arī tiem, kuri izmanto valsts izsniegto eID karti, ir iespēja to lietot darbībai internetbankā. Ja gadījumā karšu lasītājs eID lietošanai vēl nav pieejams, to var izmantot Swedbank filiālēs, bibliotēkās un valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.