Reģiona tendencēm atbilda arī Baltijas valstu tirdzniecības apgabali – visās valstīs sasniegta vienāda cena 47,10 EUR/MWh apmērā, kas Igaunijā veidoja kāpumu vairāk nekā 24 % apmērā, bet Latvijā un Lietuvā veidoja kāpumu nepilnu 23 % apmērā.
Cenu kāpuma pamatā izteikti zemas gaisa temperatūras viscaur reģionā, kas veicināja strauju pieprasījuma pieaugumu – Nord Pool reģionā patēriņš palielinājās par vairāk nekā 5 %, bet izstrāde palielinājās vien nepilna 1 % apmērā.
Kā papildu faktors bija samazinātie vēja izstrādes un nokrišņu apjomi.Aukstuma vilnis būtiski palielinājis elektroenerģijas patēriņu – Baltijas valstīs kopumā pieaugums nepilnu 6 % apmērā līdz 633 GWh. Latvijā patēriņa apjoms pieauga 5 % apmērā līdz 165 GWh, bet Igaunijā un Lietuvā kāpums 6 % apmērā līdz attiecīgi 206 GWh un 262 GWh. Izstrādes ziņā Baltijas valstīs gan bija vērojams kritums 1 % apmērā līdz 467 GWh, ko būtiski veicināja straujš kritums elektroenerģijas izstrādē Igaunijā – par 19 % līdz 204 GWh.
Raksti par tēmu
.jpg)
Latvijā savukārt būtisks izstrādes pieaugums – par 24 % līdz 205 GWh, bet Lietuvā kāpums 5 % apmērā līdz 59 GWh.
Aizvadītajā nedēļā Latvijā kā vienīgajā no Baltijas valstīm saglabājusies pozitīva elektroenerģijas izstrādes un patēriņa bilance, saražojot par 24 % vairāk elektroenerģijas nekā valstī patērēts. Tam pamatā būtiskais izstrādes pieaugums Rīgas TEC stacijās – par 79 % līdz 115 GWh, kas arī papildus ļāva ierobežot straujāku cenu kāpumu.
Igaunijā un Lietuvā savukārt patēriņa apjoms pārsniedza saražoto un veidojās deficīts – Igaunijā 1 % apmērā, bet Lietuvā 78 % apmērā. Baltijas valstu reģionā bilance arī nedaudz pasliktinājās un saražotais apjoms attiecībā pret patērēto veidoja 74 %.
.png)
