Lai gan Ministru kabinets konceptuāli ir apstiprinājis, ka no šā gada 1. septembra visiem Latvijas elektrības patērētājiem, ieskaitot aptuveni 850 tūkst. mājsaimniecību, elektrība būs jāiepērk brīvajā tirgū, informācija par pašu procesu pašlaik ir minimāla. Šī miegainā atmosfēra var novest pie tā, ka, pienākot 1. septembrim, daudzas mājsaimniecības elektrības tirgotāju izvēlējušās nebūs, kas tām draud ar būtisku elektrības cenu pieaugumu.
«Mani aprēķini rāda, ka rudenī iedzīvotāju izmaksu pieaugums pret pašreizējo starta tarifu būs nepilni 40%, bet pret pamata tarifu – 7%. Gala tarifs veidojas no PVN, sadales/pārvades tarifa, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) un elektroenerģijas cenas. Iesaistoties brīvajā tirgū, patērētājam būs jāizvēlas, par kādu cenu elektroenerģiju iegādāties, salīdzinot tirgotāju piedāvājumus. Ja pieņemam, ka sadales tarifs un PVN pagaidām nemainās, bet OIK no 1. aprīļa būtiski pieaugs, tad attiecīgi sanāk, ka elektroenerģijai regulētajā starta tarifā šogad jābūt ļoti lēti iecenotai – ap 0,85 sant./kWh. Elektroenerģijas tirgus cena ir ap 3,5 sant./kWh, kas nozīmē, ka, sākot darboties brīvā tirgus principiem, elektroenerģijas cenai jāpieaug trīs reizes,» skaidro SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Tomēr tām mājsaimniecībām, kas nezināšanas vai kūtruma dēļ savu elektrības tirgotāju neizvēlēsies, cenu pieauguma risks ir vēl lielāks, skaidro enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Proti, ja līdz 10. augustam mājsaimniecības nebūs vienojušās ar kādu no elektrības tirgotājiem par jauna līguma slēgšanu, tām elektroenerģija tiks piegādāta par tā saukto pēdējās garantētās piegādes (PGP) cenu. PGP veic konkursa kārtībā izraudzīts elektrības piegādātājs, to ir izvēlējies sistēmas operators a/s Sadales tīkls, par uzvarētāju atzīstot a/s Latvenergo. Savukārt a/s Latvenergo 2013. gada februāri noteiktā PGP cena ir ievērojami augstāka nekā elektrības tirgus cena jeb 4,13 santīmi/kWh, neskaitot PVN.