Balsojums par Lielbritānijas iespējamo izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit var zaudēt savu nozīmību, aplūkojot Lielbritānijas ekonomiku kopumā un mēģinot prognozēt tās nākotni.
Fakts, kas patiešām izceļas, ir tas, ka Lielbritānija pēdējās desmitgades aizvadījusi ar dubultu deficītu, proti, gan valsts budžeta, gan tekošā konta deficītu. Tas nozīmē, ka sterliņa mārciņas spēks kopumā vājinās par vidēji 1% gadā, uzsver Stīns Jākobsens, tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists.
«Vēloties ieņemt Brexit atbalstītāja vai pretinieka pozīciju, patiesībā nostāju vajadzētu ieņemt attiecībā uz valsts ekonomiku un tās tendencēm kopumā. Šādas situācijas kā Lielbritānijas gadījumā veidojas, kad valsts ekonomika ir pārmērīgi atkarīga no banku un nekustamo īpašumu sektoriem – divām nozarēm, kas nav produktīvas un, manuprāt, ir ar niecīgām nākotnes perspektīvām nodarbinātības jomā,» viņš saka.
«Tas nozīmē, ka, tuvojoties Brexit balsojumam mums vajadzētu apskatīt nevis pašu balsojumu kā tādu, bet gan galveno iemeslu, kāpēc turpmāko divu līdz trīs gadu laikā attiecībā uz sterliņa mārciņu būtu vērts izmantot īso pārdošanu (short Sterling). Manā skatījumā Brexit saglabājas vienīgi kā abstrakcija jeb novirzīšanās no reālās problēmas, kas ir Lielbritānijas ekonomikas nespēja atjaunoties. Tā vietā tā ir kļuvusi pārlieku atkarīga no ārvalstniekiem, kas pērk un atbalsta aktīvus Lielbritānijā,» piebilst eksperts.
Bankas eksperti, ka turpmākais scenārijs varētu izvērsties katastrofāls. Tomēr vienlaikus paredzam, ka sterliņa mārciņu sagaida spiediens gan laikā līdz Brexit balsojumam, gan tuvākos divus līdz trīs gadus pēc tam, kamēr vien ekonomiskās problēmas netiks atrisinātas, norāda S.Jākobsens.