Lai arī apstrādes rūpniecībā ir novērojama izaugsme salīdzinājumā ar pērno gadu, šī izaugsme ir diezgan lēna, nevienmērīga un svārstīga, stāsta eksperti.
Tiesa gan, daļā nozaru datu redzama Krievijas ietekme, viņi atzīst.
Db.lv jau rakstīja, ka 2015. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 3,6%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bija kritums par 2,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm sīkāk iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/6
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Straujie pieauguma tempi, kas šī gada pirmajā pusē raksturoja Latvijas rūpniecības attīstību, septembrī kļuvuši ievērojami mērenāki. Ja kopš šī gada marta rūpniecības gada pieaugums ik mēnesi pārsniedza 5%, tad septembrī tas samazinājies līdz 2,1%. Šodien publicētie skaitļi lielā mērā arī izskaidro negaidīti zemo rūpniecības devumu trešā ceturkšņa IKP rādītājos.
Neskatoties uz lēnākiem izaugsmes tempiem, kopējās tendences apstrādes rūpniecībā jau ilgāku laiku saglabājas salīdzinoši stabilas. Labu pieaugumu turpina demonstrēt kokrūpniecība, mēbeļu ražošana, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Šo nozaru izlaide salīdzinājumā ar pērno gadu augusi par attiecīgi 6,5%, 16,2% un 45,7%.
Ņemot vērā to, ka kokapstrāde šobrīd ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, tās pieaugumus būtiski ietekmē ekonomikas kopējos rādītājus. Tomēr šo uzņēmumu izaugsmes iespējas arvien vairāk ierobežo resursu pieejamība, par ko liecina pieaugošais koksnes produktu imports. Tā rezultātā koksnes produktu neto eksports (starpība starp eksportu un importu) pēdējā pusotra gada laikā varis nepieaug. Tādējādi, lai kokapstrāde turpinātu sekm īgi attīstīties, nepieciešams ražot arvien dziļākas pārstrādes produktus.
Vienlaikus straujāku apstrādes rūpniecības pieaugumu kavē virkne nozaru, kurās ražošanas apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinās, piemēram, pārtikas ražošana, kuru joprojām negatīvi ietekmē Krievijas noteiktās sankcijas un kaimiņvalsts ekonomiskās problēmas. Salīdzinājumā ar pērno gadu pārtikas rūpniecības izlaide kritusies par 6%, savukārt ļoti svārstīgā dzērienu ražošana pēc 4% kāpuma augustā kritusies par 13%.
Papildu pārtikas nozarei izlaides kritums septembrī bija vērojams arī nemetālisko minerālu, apģērbu, elektrisko iekārtu un automobiļu detaļu ražošanā, taču šo nozaru kritumam nav vienojoša skaidrojuma. Nemetālisko minerālu ražošanā pēd ējā laika negatīvās tendences visticamāk saistītas ar vājo būvniecības sniegumu pēdējos ceturkšņos, elektrisko iekārtu ražotājiem līdz šim lielākais eksporta tirgus bija Krievija, savukārt apģērbu ražošana Latvijā, šķiet, kļūst par dārgu. Vidējā darba samaksa apģērbu ražošanas nozarē ir viszemākā apstrādes rūpniecībā, un tās straujais pieaugums liek ražotājiem meklēt lētāku darbaspēku ārpus Latvijas – rezultātā apģērbu un tekstila ražošanas apjomi Latvijā krīt jau vairākus gadus pēc kārtas.
Straujas pārmaiņas šajos faktoros tuvākajā laikā nav gaidāmas, tādēļ var prognozēt, ka Latvijas rūpniecībā nevienmērīga attstība starp dažādām nozarēm saglabāsies ar ī turpmāk.
#2/6
Ekonomikas ministrija
Septembrī apstrādes rūpniecībā Latvijā ražošanas apjomi bija par 1,3% lielāki nekā pirms gada (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem). Kopumā šogad trīs ceturkšņos apstrādes rūpniecība bija saražots par 4,7% vairāk produkcijas nekā pirms gada. Vienlaikus apstrādes rūpniecības apakšnozarēs joprojām attīstības tendences ir atšķirīgas.
Kopumā šogad būtisks devums apstrādes rūpniecības pieaugumā ir metālu ražošanas nozarei saistībā ar KVV Liepājas metalurgs darbības atsākšanu.
Jau ilgāku laiku stabila izaugsme vērojama kokapstrādes nozarē, kas veido vairāk nekā ¼ daļu no kopējās apstrādes rūpniecības nozares izlaides. Septembrī kokapstrādes nozarē ražošanas apjomi bija par 6,5% lielāki nekā pirms gada. Sekmīgi turpina attīstīties arī mēbeļu ražošanas nozare – septembrī pieaugums gada griezumā par 16,2%. Strauji pieauguma tempi joprojām vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē, kur septembrī tika saražots par 45% vairāk produkcijas nekā pirms gada. Pie tam gandrīz 90% no saražotā tiek eksportēti. Otro mēnesi pēc kārtasstrauji pieauguma tempi gada griezumā vērojami ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (pieaugums par 12%).
Savukārt dažādi faktori nosaka vājākus darbības rādītājus citās apstrādes rūpniecības nozarēs. Krievijas noteiktie pārtikas importa ierobežojumi ietekmē pārtikas rūpniecību, kur septembrī saražotās produkcijas apjomi bija par 6% mazāki nekā pirms gada. Šogad ļoti svārstīga dinamika vērojama dzērienu ražošanā – pēc izlaides pieauguma augustā, septembrī ražošanas apjomi saruka un bija par 13% mazāki nekā pirms gada. Šogad vērojamais būvniecības apjomu samazinājums negatīvi ietekmē nemetālisko minerālu ražošanas nozari, kas lielāko daļu no saražotās produkcijas realizē vietējā tirgū. Jau ilgāku laika periodu samazinās izlaides apjomi apģērbu ražošanas nozarē, septembrī gada griezumā samazinājās arī gatavo metālizstrādājumu, elektrisko iekārtu, kā arī transportlīdzekļu ražošanas apjomi.
Lai arī pēdējos mēnešos apstrādes rūpniecības pieauguma tempi ir nedaudz lēnāki nekā gada pirmajā pusē, ražošanas apjomi nozarē turpina augt. To sekmē pakāpenisks pieprasījuma pieaugums ES un trešo valstu tirgos. Vienlaikus, lai apstrādes rūpniecība noturētu straujus pieauguma tempus, svarīgi ir spēt diversificēt produkcijas sortimentu un ieiet jaunos eksporta tirgos.
#3/6
Finanšu ministrija
Pēc spēcīgās Latvijas rūpniecības izaugsmes pēdējo mēnešu laikā šā gada septembrī nozares pieauguma temps ir kļuvis lēnāks. Ja iepriekšējo sešu mēnešu vidējā rūpniecības izaugsme ir tuvu 6%, tad septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, rūpniecības izlaides apjomi ir pieauguši vien par 2%. To noteica lēnāka apstrādes rūpniecības izaugsme, veidojot vien 1,3% lielu pieaugumu, kā arī apjomu kritums ieguves rūpniecībā (-3,6%).
Kā liecina jaunākie uzņēmēju noskaņojuma rādītāji, oktobrī Latvijas rūpnieku noskaņojums ir uzlabojies. Kopumā šogad rūpnieku vidū ir vērojama konfidences stabilitāte, kas liecina par ārējās ekonomiskās vides risku mazināšanos, kā arī norāda uz uzņēmēju spēju tos pārvarēt. Latvijas rūpnieku konfidences dati parāda, ka šā gada ceturtajā ceturksnī rūpnieki sagaida lielāku eksporta pasūtījumu apjomu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Šāds vērtējums iepriecina, jo saskaņā ar šīm pašām aptaujām Latvijas uzņēmēju konkurētspējas pozīcijas ES, kas ir lielākais Latvijā ražotās produkcijas noieta tirgus, ir nedaudz pasliktinājušās. Tajā pašā laikā konkurētspējas pozīcijas vietējā tirgū un ārpus ES, ir uzlabojušās.
Arī ES kopējais ekonomikas sentimenta indekss ir stabils un to raksturo augšupejoša tendence. Tas liecina par ekonomiskās aktivitātes nostiprināšanos ES, kā rezultātā pieprasījumam arī pēc Latvijā ražotās produkcijas būtu jāpieaug. Tāpēc, neskatoties uz vājākiem septembra rūpniecības datiem, nozares izaugsmes perspektīvas 2015. gada pēdējam ceturksnim ir labas.
#4/6
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Septembris Latvijas apstrādes rūpniecībai bija drīzāk labvēlīgs, izlaide sezonāli izlīdzinātajos datos pret augustu pieauga par 0.2%. Taču gada griezumā šis ir mazākais apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, un šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka ievērojami pārskatīts uz leju vērtējums par nozares attīstību jūlijā un augustā. Šajā gaismā kļūst saprotamāki sākotnējie 3.ceturkšņa IKP dati. Ražošanas pieaugums ceturksnī gada griezumā ir bijis mazāks, bet pret iepriekšējo ceturksni izlaide samazinājusies par 2.1%. Ir cerības, ka gada pēdējā ceturksnī kustība būs pretēja. Vismaz ārējie apstākļi būs samērā labvēlīgi. JP Morgan/Markit globālais rūpniecības pasūtījumu indekss oktobrī sasniedza augstāko līmeni septiņu mēnešu laikā. Detalizēti nozares dati un mediju ziņas liecina, ka mūsu rūpniecība turpina pielāgoties Krievijas tirgu vājumam vai nepieejamībai.
Kokapstrāde turpina pārsteigt pozitīvi, galvenokārt pateicoties dziļākas pārstrādes attīstībai, kas septembrī gada griezumā augusi par 9,3%. Septembrī pie astronomiskiem izaugsmes tempiem atgriezusies elektronika, augot par 45% gada griezumā.
Pēdējos divos mēnešos pie izaugsmes atgriezusies piena pārstrāde. Taču zivju pārstrādē skaudri redzamas Krievijas embargo sekas, pēdējos divos mēnešos vidēji izlaide samazinājusies gandrīz par 50% pret pērno gadu. Par laimi, ir pirmās ziņas par slēgto uzņēmumu darbības atsākšanu. Septembrī izmaiņas mēneša griezumā (pieaugums par 31,3%) ir diametrāli pretējas augusta rezultātam.
Nepatīkamākā situācija izskatās apģērbu ražošanā, kur bijis kritums pret pērno septembri par 19,1%, un tas ir tikai nedaudz sliktāk nekā gada kopējais rezultāts līdz šim. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šī nozare mēdz ļoti atšķirīgi traktēt tās norises, vēstot, ka kritumu veļas ražošanā Krievijas krīzes dēļ ar uzviju kompensējuši citi vieglās rūpniecības izstrādājumi. Viens no lielākajiem nepatīkamajiem pārsteigumiem joprojām ir metālapstrādes un mašīnbūves klāstera kodols — gatavo metālizstrādājumu ražošana. Septembrī izlaide bija par 11,7% mazāka nekā pirms gada, kas ir drusku labāk nekā augustā. Septembrī liels kritums bija auto detaļu ražošanā — par 28,6%, bet šajā gadījumā tas krasi atšķiras no gada kopējiem rezultātiem. Nozarē dominē daži Latvijas mērogiem diezgan lieli uzņēmumi, kuru ražošanas ciklā var ielavīties tehniskas pauzes un ietekmēt kopējo rezultātu. Ar Volkswagen automašīnām saistītais skandāls nevarētu būt ietekmējis pieprasījumu tik ļoti.
Nemetālisko minerālu ražošanā septembrī bija kritums gada griezumā par 6,2%, līdzīgs gada kopējam rezultātam. Ir veiksmīgi eksportējoši uzņēmumi, jo īpaši VSŠ, bet iekšējais tirgus atspoguļo vājumu ēku būvniecībā, kas turpināsies līdz brīdim, kad nozari iekustinās hipo kreditēšanas pieaugums, visdrīzāk 2017. gadā.
Septembris bija diezgan nepatīkams mēnesis mašīnbūvei, gan elektrisko, gan pārējo mašīnu un iekārtu ražošana mazāka nekā pirms gada, otrajā nozarē iepriekšējos mēnešos bija labs pieaugums, un nozare ar plusa zīmi strādājusi arī šogad kopumā. Elektrisko iekārtu ražošanā bijis kritums, bet kopumā mašīnbūve šogad pārsteidz pozitīvi, ievērojot tās joprojām lielo saistību ar austrumu tirgiem.
#5/6
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Šā gada deviņos mēnešos rūpniecības produkcijas apjoms ir audzis par 3,6%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 4,6%, kas visai labs rādītājs. Deviņu mēnešu sniegums balstās no marta līdz jūlijam vērojamajā izrāvienā, kas spēs nodrošināt arī kopējo gada pieaugumu. Tomēr bažas rada vājais augusta un septembra veikums, kas varētu saglabāties arī gada atlikušajos mēnešos. Turpmāka situācijas vājināšanās atstās ietekmi arī uz kopējo aktivitāti ekonomikā. Raksturīgi, ka starp nozarēm turpina dominēt ļoti atšķirīga aina, kas pārskatāmā nākotnē saglabāsies. Datos joprojām vērojams Krievijas faktors, piemēram, pārtikas, apģērbu ražošanā, kas savu negatīvo ietekmi tik drīz nezaudēs, bet alternatīvas vēl pilnībā to kompensēt nespēs.
Tāpat joprojām nenoteiktas ir KVV Liepājas metalurga perspektīvas, kam būs ļoti liela ietekme gan uz rūpniecības, gan eksporta rādītājiem. Daudzu ražotāju izaugsmes iespējas būs meklējamas eirozonā, kuras atgūšanās turpina ļoti neizteiksmīgu gaitu, kā arī Lielbritānijas un Zviedrijas tirgos, kuru ekonomiku perspektīvas ir daudzsološākas. Primārais faktors būs tendences Vācijas ekonomikā, kas būs nozīmīgs katalizators rūpnieciskajai aktivitātei visā Eiropā. Lai arī Vācijas izaugsmes prognozes ir visai labas, tās rūpnieciskos noskaņojumu apēno notikumi Ķīnas ekonomikā, kā arī noteiktu iespaidu atstās Volkswagen sāga. To, ka situācija ir sarežģīta, norāda arī Igaunijas rūpnieciskie rādītāji, kuras apjomi septembrī ir kritušies par 4,1%.
#6/6
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Septembrī Latvijas apstrādes rūpniecības apjomi atkal nedaudz pieauguši, tomēr ar to nebija gana, lai kompensētu iepriekšēja mēneša kritumu. Rezultātā, šī gada 3.ceturksnī ražošanas apjomi ir krituši salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, lai arī vēl arvien bija par 3,7% lielāki nekā gadu iepriekš. Kopumā, pēc izrāviena gada sākumā (jo īpaši martā), kopējie ražošanas apjomi atkal nokrituši un pašlaik ir vien nedaudz lielāki par gada sākumā novērotajiem. Šīs svārstības daļēji varētu skaidrot (precīzus datus statistikas birojs nepublicē) ar Liepājas Metalurga darbības atsākšanu, bet vēlāk uzņēmums ražošanas apjomus atkal samazināja.
3.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni auga pārtikas ražošana, pateicoties īslaicīgam kāpumam jūlijā, kas gan pēc tam ir nokoriģējies. Auga arī koka izstrādājumu un mēbeļu, tekstilizstrādājumu, datoru un elektronisko iekārtu ražošana. Savukārt krita gatavo metālizstrādājumu, elektrisko iekārtu, ķīmisko produktu, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana.
Kopumā, lai arī apstrādes rūpniecībā ir novērojama izaugsme salīdzinājumā ar pērno gadu, šī izaugsme ir diezgan lēna, nevienmērīga un svārstīga. Līdzīgu attīstību var redzēt arī eksporta ciparos. Cerams, ka ar ārēja pieprasījuma pakāpenisko atgūšanos, arī Latvijas ražotāju un eksportētāju apjomi nākamajos gados augs raitāk. Tomēr svarīgs priekšnoteikums tam ir investīcijas, gan konkurētspējā (t.i, efektivizācijā un jaunu produktu attīstībā), gan jaudu palielināšanā.
