Privāto uzņēmumu problēmu risināšana jāuzņemas to īpašniekiem, un valstij to risināšanā nebūtu jāiesaistās, uzskata eksperti.

Valsts iesaistīšanās privātu uzņēmumu glābšanā iespējama tikai gadījumos, kad konkrēta uzņēmuma maksātnespēja var izraisīt nestabilitāti kopējā ekonomiskajā sistēmā un citi atbalsta mehānismi nav iespējami, žurnālam Kapitāls teicis Banku augstskolas docētājs Andris Fomins, norādot, ka «Latvijā šobrīd tieša valsts atbalsta nepieciešamība, pārņemot savā kontrolē grūtībās nonākušus uzņēmumus, nav saskatāma».

Arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Margarita Dunska uzskata, ka valstij ir citas funkcijas un kopumā privāto uzņēmumu glābšanā nebūtu jāiesaistās. «Bez šaubām, var būt arī izņēmumi, ja runājam par visai ekonomikai nozīmīgām nozarēm vai uzņēmumiem, bet vienmēr jāatceras: ja valsts to dara, tad tas notiek par nodokļu maksātāju naudu, un vai mēs būsim gatavi glābt visus privātos uzņēmumus?»

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis gan norāda, ka ekonomikai lieli uzņēmumi ir nepieciešami, tādēļ to glābšanas izmaksas un apsvērumi jāvērtē plašā kontekstā un no ilgtermiņa perspektīvas. Viņaprāt, katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, tomēr tā nedrīkst kļūt par ierastu praksi. «Turklāt stingri jānodala uzņēmuma darbības un aktīvu saglabāšana no īpašnieku glābšanas,» uzsver Gašpuitis.

DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš savukārt norāda, ka, runājot par uzņēmējdarbības vidi kopumā, svarīgāk ir pilnveidot maksātnespējas procesa norisi, lai nodrošinātu ražīgo aktīvu nonākšanu pie cilvēkiem, kuri tos vislabāk spēj pārvaldīt.

«Valstij nav jāuzņemas starpnieka loma,« uzskata Strautiņš. «Ja ir runa tieši par Liepājas metalurgu, valsts jau ir uzņēmusies ievērojamus riskus, tāpēc lielākas teikšanas iegūšana pār uzņēmuma darbu varētu būt saprātīgs solis.»

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzskata, ka valstij var nākties iesaistīties, uzņemoties partnera lomu uzņēmumam sarežģīta perioda pārvarēšanā, ja uzņēmums ir liels un krīze var radīt plašas sekas, tostarp strauji palielināt bezdarbu noteiktā reģionā.

«Ideālā gadījumā - tam vajadzētu būt pagaidu risinājumam, nodrošinot pietiekamu kontroli un sniedzot iespējamo atbalstu grūtību pārvarēšanā,» piebilst Meņģelsone.