http://www.db.lv/images/article/2009/03/11/1568846a-7fa7-42df-ba17-3ae524b279b9.jpg
Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš:
„Latvijas ekonomikas izaugsmes dati atšķirībā no šorīt publicētajiem Igaunijas datiem (kaimiņi IKP gada izmaiņu datus koriģēja no -9.4% uz -9.7%) nebija negaidīts nepatīkams pārsteigums, lai arī ekonomikas izaugsmes tempu kritumu par 4.6% gadā tikai gadu pēc 10% pieauguma sasniegšanas par priecīgu ziņu arī nevar nenosaukt”.
„Tendences Latvijas ekonomikā pēdējos ceturkšņos nav mainījušās un arī šī gada pirmo mēnešu dati norāda uz ekonomikas veselības turpmāku pasliktināšanos (patēriņš samazinās, bezdarbs pieaug, jāstrādā pie turpmāku budžeta izdevumu samazināšanas). Par galvenajiem ekonomikas bremzēšanās vaininiekiem var nosaukt iekšējā pieprasījuma krišanos un nelabvēlīgos notikumus globālajā ekonomikā (finanšu sektora krīze, patēriņa kritums u.c. problēmas eksporta tirgos).”
„Vājākie ekonomikas posmi pēc CSP datiem pagājušā gada pēdējā ceturksnī bijuši viesnīcas un restorāni (sezonalitāte), kam seko finanses (pēdējā ceturkšņa banku sektora rezultāti), tirdzniecība (jau ilgāku laiku krītošie mazumtirdzniecības apjomi) un apstrādes rūpniecība (problēmas ar patēriņu Latvijā un eksporta tirgos) ar būvniecību (strauja lejupslīde ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē).”
„Šī gada sākums pozitīvas izmaiņas pagaidām nesola. Pēdējie ekonomikas dati rāda, ka valdībai jāstrādā pie nopietnas budžeta izdevumu samazināšanas, kas negatīvi ietekmēs Latvijas patērētāju un biznesa vides noskaņojumu (mazāk naudas tēriņiem). Valdībai pašreiz jāatrisina jautājums, kā izdzīvot ar mazākiem ieņēmumiem un kā pēc iespējas ar ilgtermiņā labāku atdevi investēt starptautisko institūciju aizdoto naudu. Bet sākumā, protams, izdevumu samazināšana turpinās negatīvi ietekmēt patēriņu un darba tirgu. Arī globālajā tirgū pozitīvu izmaiņu vēl nav, bet ir cerības uz situācijas uzlabošanos gada otrajā pusē. Ja situācija globālajā tirgū uzlabosies, tas sniegs vismaz nelielu atbalstu Latvijas ekonomikai”.
SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks:
2008. gada 4. ceturksnī Latvijas ekonomikā ir bijis straujāks kritiens nekā iepriekšējos ceturkšņos un tas ir vērojams daudzās nozarēs. Viens no iemesliem tik dziļam kritienam ir arī tas, ka bez 10% krituma patēriņā un investīcijām, gada beigās klāt ir nācis arī eksports, kurš ir nonācis mīnusos. Gada beigās milzīgs kritums ir bijis viesnīcu un restorānu nozarē (-29%), ko ietekmēja gan rūkošais tūristu skaits un to tēriņu apjoms, gan vietējais pirktspējas kritums. Ja ņem vērā, ka šogad nozari ietekmēs tie paši negatīvie faktori plus vēl būtiski paaugstinātā PVN likme, tad nozares rādītāji būs vēl sliktāki. Nākamie lielākie kritumi ir finanšu nozarē un tirdzniecībā, kas ir jau ilgāku laiku vērojams un saistīts gan ar pamatīgu ekonomiskās aktivitātes kritumu, gan pirktspējas sarukumu un negatīvo nākotnes novērtējumu, kas bremzē esošo patēriņu un atliek iepriekš plānotos izdevumus. Situācija rūpniecībā ir sevišķi smaga, jo kritums tajā vērojams jau vairāk nekā gadu. Nesaprotama ir situācija komercpakalpojumos, kur kritums 4. ceturksnī praktiski nav bijis. Vai tiešām šī nozare, kas ietver sevī gan nekustamo īpašumu, gan dažādus pakalpojumus ir cietusi tik maz uz citu nozaru fona? Kā jau bija sagaidāms, transporta nozarē rādītāji ir vieni no labākajiem, tiesa, arī neizvairoties no maziem mīnusiem.
Tā kā šis gads ir iesācies ar vēl sliktākiem makroekonomiskajiem rādītājiem un prognozēm, tad pirmajā pusgadā kopprodukts kritīsies par 12-18%, bet par 2. pusgadu vēl pāragri spriest, jo skaitļi var būt gan labāki, gan sliktāki, atkarībā no notikumu gaitas Latvijā un pasaulē. Pragmatiski vienojoties ar SVF/EK un iedarbinot 2. ceturksnī ekonomiku iekustinošos mehānismus, Latvija gada otrajā pusē var izvairīties no dziļākiem mīnusiem un jau vērot pozitīvas iezīmes attiecībā pret 2010 gadu.
Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:
Pērnā gada beigās Latvijā jau ļoti spēcīgi izpaudās pasaules finanšu krīzes ietekme. Šajā laikā, pieaugot procentu likmēm, kā arī banku un kredītņēmēju piesardzībai, krasi samazinājās kreditēšana, tāpat būtiski reālā izteiksmē (salīdzināmās cenās) sāka sarukt eksports. Abu šo faktoru ietekmē krasi saruka līdzekļu ieplūde Latvijas ekonomikā, pastiprinot jau kopš gada sākuma vērojamo patēriņa samazināšanos. Precizētie dati par IKP izmaiņām 2008.gada 4.ceturksnī parāda, ka ekonomiskā aktivitāte gada griezumā samazinājās par 10.3%, bet 2008.gadā kopumā par 4.6%.
Vienīgā IKP komponente izlietojuma aspektā, kas pieauga, bija valdības patēriņš. Taču nav šaubu, ka 2009.gadā tas samazināsies, jo valsts pārvalde strauji samazina izdevumus. Tomēr noteicošais ekonomikas dinamiku veidojošais faktors šogad būs privātā patēriņa samazināšanās, jo tas veido apmēram 2/3 ekonomikas. 4.ceturksnī privātā patēriņa gada kritums sasniedza 20.1%. Iespējams, ka šī gada laikā lejupslīde pret iepriekšējā gada attiecīgajiem periodiem vēl padziļināsies, tā liek domāt janvāra mazumtirdzniecības dati un vispārējais noskaņojums. Patēriņš un līdz ar to lielā mērā arī imports šopavasar kusīs kā sniegs saulē, to vienlaicīgi mazinās eksporta samazināšanās, mājsaimniecību centieni uzlabot savu finansiālo situāciju brīdī, kad to ienākumi krīt. Šobrīd lielākā nenoteiktība ir saistīta ar eksporta dinamiku. Ja vēl nesen cerējām, ka eksports būs IKP sarukumu bremzējošs faktors, tad ļoti straujais starptautiskās tirdzniecības sarukums gadu mijā var likt no šī pieņēmuma atteikties. Tieši šobrīd esam ekonomiskās aktivitātes visstraujākās samazināšanās periodā, tās temps gada otrajā pusē kļūs mērenāks, taču zemāko punktu ekonomika visdrīzāk sasniegs tikai nākamā gada laikā. Mēs provizoriski vērtējam, ka šogad IKP samazināsies par apmēram 15%. Labā ziņa – šī gada beigās mums būs mazāka, taču ārēji sabalansēta un no inflācijas brīva ekonomika, kas vairs nebūs atkarīga no parādu pieauguma kā patēriņa finansēšanas avota. Tas būs labs pamats nākamā izaugsmes cikla veidošanai.
Runājot par dinamiku sektoru griezumā, tajā lielu pārsteigumu nav. Visstraujāk saruka viesnīcu un restorānu bizness, par 29.2%, jo ēšana ārpus mājas ir viens no pirmajiem izdevumu posteņiem, kurus ģimenes samazina apstākļos, kad zūd optimisms par ienākumiem nākotnē. Mazāk krasi, taču ievērojami mazinājās aktivitāte tirdzniecībā un finanšu jomā. Jau ilgāku laiku neiepriecina situācija apstrādes rūpniecībā, taču šobrīd tās dinamika (-11.5%) jau aptuveni līdzinās ekonomikas kopējai dinamikai.
Salīdzinoši labi klājās citai svarīgai eksporta nozarei — transportam un sakariem, tā gada griezumā saruka par 2%, arī šogad tās perspektīvas ir relatīvi labas, jo gada pirmajos 2 mēnešos Latvijas lielākās — Rīgas ostas kravu apgrozījums ir audzis. Salīdzinoši stabilas ir arī primārās, ar dabas resursu ieguvi saistītās nozares (lauksaimniecība, mežsaimniecība u.c.), bet to īpatsvars ekonomikā ir neliels, kā arī nozares, kas pamatā pieder sabiedriskajam sektoram – izglītība, medicīna.
DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:
Kā jau prognozēts, kritumu piedzīvojuši visi tautsaimniecības sektori un niecīgs 0,9% pieaugums bijis vienīgi valsts pārvaldes un aizsardzības sfērā. Lielāko lejupslīdi piedzīvojuši tie sektori, kas iepriekšējos gados bija IKP straujā pieauguma galvenie nodrošinātāji – finanšu starpniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, kā arī būvniecība, - salīdzinājumā ar 2007.gada ceturto ceturksni samazinājums ir vairāk nekā par 10%. Starp nozarēm ar lielākajiem mīnusiem ierindojusies arī apstrādes rūpniecība, kuras vājos rādītājus līdzās Latvijas ekonomikas iekšējām problēmām un strukturālajai nesabalansētībai būtiski ietekmējusi ārējo tirgu situācija un pieprasījuma kritums visā pasaulē.
Pašlaik gan iekšējie, gan ārējie signāli saglabājas visnotaļ negatīvi un ir niecīgas cerības, ka šogad varētu izdoties izvairīties no divciparu skaitļos mērāma ekonomikas krituma. Drīzāk jau pretēji – pēc starptautisko institūciju prasībām vēl vairāk apgriežot budžeta izdevumus, IKP kritums var izrādīties lielāks nekā sākotnēji prognozēts, vairāk pietuvojoties 20% līmenim.
Par šādas attīstības realitāti brīdina arī pēdējie atsevišķu nozaru mēnešu rādītāji – janvārī apstrādes rūpniecība sarukusi jau par 27,2%, bet mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums sasniedzis 19,8%. Par situācijas pasliktināšanos liecina arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu arvien tālākā atpalicība no plāna – pēdējās nedēļās pat par ceturtdaļu, un šāda tendence tikai turpināsies, ekonomikai krīzes apstākļos arvien vairāk ieejot „pelēkajā” zonā.
