Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Laikā no 2011.gada janvāra līdz šā gada aprīlim pieaudzis darbinieku skaits, par kuriem sociālās iemaksas veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veiktas 99,6% no darba devēju norādītās iemaksu summas, un par 88,9 % jeb 291,5 tūkstošiem darbinieku iemaksas veiktas pilnā apmērā.

Kopumā pētījumā analizēta informācija par cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 328 tūkstoši cilvēku jeb 32% no visiem cilvēkiem, kas minētajā laika periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) reģistrēti kā darba ņēmēji.

LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Vai saimnieciskās darbības veicējs, kurš strādā arī algotā darbā un maksā nodokļus, šo darbu pazaudējot, var saņemt bezdarbnieka pabalstu? Šie jautājumi Latvijas iedzīvotāju vidū aktualizējās pēc ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā pie tā, lai samazinātu pelēko zonu īres tirgū un aicina visus izīrētājus reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dzīvokļu īpašnieku satraukums ir pamatots, jo skaidrs, ka viena dzīvokļa izīrētājam, kuram ir labi atalgots darbs un no darba algas tiek veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, iestājoties bezdarba situācijai, nepavisam negribas palikt bez bezdarbnieka pabalsta tikai tāpēc, ka viņam īpašumā ir viens vai divi dzīvokļi, kas tiek izīrēti.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Juridiskajā departamentā skaidro, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri par tādiem uzskatāmi likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu izpratnē, respektīvi, veic sociālās iemaksas. Proti, ja saimnieciskās darbības veicējam, piemēram, dzīvokļa izīrētājam, kurš izvēlējies nodokļus maksāt kā pašnodarbinātais, ienākumi pārsniedz 360 eiro mēnesī (respektīvi, valstī noteikto minimālo algu), tad viņam jāveic sociālās iemaksas. Taču bezdarbnieka statuss un pabalsts tiek piešķirts tikai tiem cilvēkiem, kuriem nav aktuālo sociālo iemaksu bezdarba laikā. Te gan jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka visiem dzīvokļu izīrētājiem, kuri izīrē dzīvokli dārgāk par 360 eiro mēnesī, ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šajā gadījumā ar ienākumiem līdz 360 eiro mēnesī tiek saprasta starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem no saimnieciskās darbības. (Piemēram, īres maksa var būt 400 eiro mēnesī, bet izdevumi, kas saistīti ar izīrētāja saimniecisko darbību – 100 eiro mēnesī, līdz ienākumi ir 300 eiro, t. i., mazāk par noteiktajiem 360 eiro.)

Sociālās apdrošināšanas iemaksas par 90,6% jeb 312,1 tūkstoti darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada septembrim.

Kopumā analizēta informācija par darba ņēmējiem, kuri sasnieguši un pārsnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 344,4 tūkstoši jeb 32,3% no visiem darba ņēmējiem, kuri iepriekšminētajā laika periodā reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

LM uzsver, ka kopumā laika periodā no 2011.gada janvāra līdz 2013.gada septembrim ir palielinājies to darba ņēmēju īpatsvars, par kuriem iemaksas ir veiktas pilnā apmērā, bet samazinājies to skaits, par kuriem iemaksas ir veiktas nepilnā apmērā.

Par 8% jeb 27,4 tūkst. darba ņēmējiem iemaksas veiktas nepilnīgi, proti, tās nav veiktas pilnā apmērā. Par 1,1% jeb 3,7 tūkstošiem darba ņēmēju veiktās iemaksas bijušas nulle, jo darba ņēmējs minētajā periodā, iespējams, bijis bezalgas atvaļinājumā. Par 0,3% jeb 1,1 tūkst. darba ņēmēju iemaksas vispār nav veiktas.

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri vairākas būtiskas izmaiņas skars arī saimnieciskās darbības veicējus (pašnodarbinātās personas), tostarp arī zemnieku saimniecības īpašniekus un individuālos komersantus, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Galvenās izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem ir saistītas ar to, kā tiks aprēķināts ienākums, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lielai daļai saimnieciskās darbības veicēju nākamgad no ienākumiem būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma likme (līdzšinējo 23% vietā); ienākumiem no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemērota 23% likme, un tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro tiks piemērota 31,4% likme.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Analizējot darba ņēmēju individuālos datus par aprēķinātajām un faktiski veiktajām obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, par 84,1% darbinieku obligātās iemaksas veiktas pilnā apmērā, liecina Labklājības ministrijas (LM) dati.

Par 1,2 % darbinieku aprēķinātās un faktiski veiktās obligātās iemaksas nav bijušas, jo darbinieki saņēma slimības, maternitātes vai vecāku pabalstu vai arī atradās bezalgas atvaļinājumā, par 14,3 % darbinieku obligātās iemaksas veiktas nepilnā apmērā, savukārt par 0,4% obligātās iemaksas nav veiktas.

Kopumā analizēta informācija par visiem darba ņēmējiem, kuri no 2011.gada janvāra līdz 2016.gada jūlijam reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Visaugstākā riska grupā ir cilvēki virs 50 gadiem, ja par viņiem obligātās iemaksas veiktas nepilnā apmērā vai vispār nav veiktas.

Vidēji uz vienu cilvēku neveiktās obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai ir no 450 līdz 500 eiro.

Vēršoties pret aplokšņu algām un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada sešos mēnešos ir veicis dažādus preventīvus, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošus pasākumus, kuru rezultātā legalizēti 7339 darba ņēmēji, 663 fiziskās personas reģistrējušas saimniecisko darbību, bet papildus iemaksai valsts budžetā aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 3,054 miljoni eiro un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 1,263 miljoni eiro, informē VID.

Godīga konkurence ir veselīgas ekonomikas stūrakmens, diemžēl aplokšņu algas joprojām ir viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmē tās attīstību, un situācija šajā jomā vēl prasa daudz darba, norāda VID. Lai arī šī gada pirmajā pusgadā VID veiktie preventīvie un kontroles pasākumi ir devuši rezultātus, jāsecina, ka nodokļu jomas normatīvie akti un uzraudzība nav vienīgie faktori, kas ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Tikpat nozīmīgi ir valsts institūciju radītie stimulējošie mehānismi un sabiedrības noskaņojums.

Nodokļu administrācijas preventīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, legalizēti 7339 darba ņēmēji un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši ir aprēķinājuši 2387 miljonus eiro, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 1,702 miljonus eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli - 685 100 eiro. Savu saimniecisko darbību legalizēja 663 fiziskās personas, kas reģistrējās kā nodokļu maksātājas.

Ja Latvijas darba devējs nosūta Latvijas darbinieku uz Apvienoto Karalisti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāveic Latvijā un potenciāli arī Apvienotajā Karalistē.

Vispārīgā gadījumā sociālās iemaksas ir veicamas valstī, kurā persona faktiski strādā. Proti, ja darbinieku nosūta ilglaicīgā komandējumā no Latvijas uz Lielbritāniju, tad sociālās iemaksas jāveic Lielbritānijā.

Taču līdz šim bija iespējams izmantot izņēmumu no šī pamatprincipa, ja personai ir bijis mērķis neuzturēties ilgstoši Lielbritānijā un atgriezties atpakaļ Latvijā. Tad bija iespējams iegūt tā saucamo A1 sertifikātu un turpināt veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Tas nozīmē, ka, nosūtot darbinieku no Latvijas veikt kādu uzdevumu uz Lielbritāniju ar mērķi vēlāk atgriezties atpakaļ Latvijā, sociālās iemaksas turpina veikt Latvijā.

Latvijā pērn 11 uzņēmumi vidēji mēnesī uz vienu darbinieku valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās maksājuši vairāk nekā 3000 eiro

TOP 9 valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rekordisti 2018.gadā skatāmi raksta galerijā!

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Interesanti, ka lielākās valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas uz vienu darbinieku lielākoties maksājuši uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms – viens līdz pieci. Tajā pašā laikā ir arī sava veida izņēmumi, piemēram, SIA Uralkali Trading, kuram pērn norādītais darbinieku skaits ir 33 un vidēji uz vienu darbinieku ik mēnesi samaksāti 5.97 tūkst. eiro. Vēl vairāk darbinieku – 50 – norādīts SIA Forticom, kas vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 2,65 tūkst. eiro apmērā. Arī SIA Tradintek nodarbinājis 21 darbinieku un vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 3,07 tūkst. eiro. Nenoliedzami, ka līdz šim vairāk ir pamanīti tieši tie uzņēmumi, kuri valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās ik gadu samaksā daudzus miljonus eiro, bet ēnā palikuši tie, kuri vidēji uz vienu darbinieku samaksā ievērojamas summas.

Publiski izskanējusī informācija par plānoto nodokļu reformu ļauj izteikt prognozi, ka izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē var veicināt popularitāti darba devēju iemaksām privātajos pensiju fondos, skaidro Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Tāpat arī jāatzīmē, ka jau tagad darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos finansiāli ir izdevīgākas par individuālajām - no tām netiek veiktas darba devēja 23.59% apmērā un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10.50% apmērā, kopā veidojot 34.09%. Tāpat arī netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā. Jāatzīmē, ka kapitāla izņemšanas brīdī iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks ieturēts no darba devēja veiktām iemaksām.

Individuālās iemaksas tiek veiktas pēc visu nodokļu nomaksas. Pat neraugoties uz to, ka par tām var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas ir finansiāli mazāk izdevīgs veids kā veidot uzkrājumus privātajā pensiju fondā, ņemot vērā, ka vēl joprojām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā. Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 23% līdz 20%, nodokļu atvieglojumu efekts, veicot individuālās iemaksas privātajos pensiju fondos, kļūst relatīvi mazāks, samazinoties atmaksas summai. Savukārt darba devēju iemaksu finansiālais izdevīgums nesamazinās, jo lielākoties balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksu ietaupījumiem - kopā 34.09%.

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Nākotnes pensiju pienācīga apjoma nodrošināšanai nāksies atteikties no daudziem nodokļu maksāšanas režīmiem, kā arī jāveicina uzkrājumu veidošana, pirmdien secināja Latvijas Bankas ekspertu diskusijas Pensiju sistēma Latvijā – vai bumba ar laika degli? dalībnieki.

Tas, protams, nebūs populāri, taču izskatās, ka citas izejas nav. Jānorāda, ka pašlaik sociālās iemaksas pilnā apmērā veic tikai vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, bet, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu maksātāji to veic samazinātā apjomā. Kā savā prezentācijā norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs, sociālo iemaksu likmi paaugstināt vairs nav iespējams, jo tas ir «nepaceļami» mūsu tautsaimniecībai.

Tas, ko var darīt, ir paplašināt ar iemaksām apliekamo nodokļu bāzi, kas nozīmē atteikties no dažādajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, kuros strādājošie sociālās iemaksas veic nepilnā apjomā un samazinātas ar nodokļiem apliekamās bāzes. Faktiski tas nozīmē, ka šo strādājošo pensijas būs ļoti niecīgas.

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mirkouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā).

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Labklājības ministrijas (LM) piedāvājumi ieviest 5% sociālās iemaksas no saimnieciskās darbības un autoratlīdzībām ir mēģinājumi panākt to, lai visi budžetā maksātu vismaz minimālas sociālās iemaksas, šorīt Latvijas Radio skaidroja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Reirs pilnībā noraidīja jebkādas aizdomas par to, ka LM darbotos banku lobija interesēs. Politiķis skaidroja, ka šis ir jau otrais vai trešais piedāvājums, kā visus iedzīvotājus piespiest parūpēties par savu nākotnes pensiju vismaz minimālā apmērā - pirmais bija piedāvājums ieviest obligātas minimālās sociālās iemaksas, taču Saeima «ļoti draudzīgi» tās pērnā gada izskaņā atcēla, tāpēc tagad tiekot meklēti jauni risinājumi.

Politiķis pieļāva, ka Saeima noraidīs arī jauno priekšlikumu, un solīja, ka LM neapstāsies un turpinās meklēt citus veidus situācijas risināšanai, viens no kuriem varētu būt piedāvājums pārnest visas sociālās izmaksas, kas saistītas ar cilvēkiem, kas neveic sociālās iemaksas, uz valsts pamatbudžetu.

Pirmajā septembra nedēļā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ir veikuši jau 193 iedzīvotāji vairāk nekā 22 tūkstošu eiro apmērā, informē Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Aptuveni 40 % iedzīvotāju veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši ne tikai par šo, bet jau arī par 2019. gadu.

Vienlaikus iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju aizpildīt tiešsaistes (online) testu vietnē apdrosinaties.lv, lai noskaidrotu savu apdrošināšanas statusu un to, vai viņiem ir jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz šim tests ir aizpildīts vairāk nekā 11 tūkstoši reižu.

Jau ziņots, ka saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu no šī gada 1. septembra iedzīvotāji var veikt veselības apdrošināšanas iemaksas. Savukārt iedzīvotāji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai atbilst kādai no 21 valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.), ir apdrošināti automātiski un papildu iemaksas viņiem nav jāveic.

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Turklāt mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus, seciņajusi Labklājības ministrija (LM).

Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama, un LM uzsver, ka šī problēma netiks atrisināta arī tad, ja esošā mikrouzņēmumu nodokļa sadalījuma proporcija mainīsies, novirzot sociālajām iemaksām 90% no mikrouzņēmumu nodokļa, liecina ministirjas informātīvais ziņojums.

Savukārt pašnodarbināto cilvēku, kuri veic sociālās iemaksas, skaits nav liels, un 2013. gada pirmajā ceturksnī bija tikai 0,9% no kopējā sociāli apdrošināto cilvēku skaita. Gandrīz visi jeb 85%-90% no pašnodarbinātajiem sociālās iemaksas veic no minimālā apmēra - 200 Ls. Lielākoties pašnodarbinātie sociālās iemaksas veic īsu periodu un minimālā apmērā, norādījusi ministrija.

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam ir vērtējams kā relatīvi mazs, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus.

2014.gada 1.jūlijā bija 36,96 tūkstoši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un to skaits palielinājies 5,1 reizi kopš 2011.gada sākuma, kad mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu varēja iegūt ne tikai no jauna reģistrētie nodokļu maksātāji, bet arī iepriekšējos periodos reģistrētie nodokļu maksātāji.

Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Vienlaikus mikrouzņēmuma darbinieki salīdzinājumā ar darba ņēmējiem vispārējā gadījumā nodarbinātības laikā saņem lielākus ienākumus, jo viņu ienākums bruto un neto neatšķiras. Tomēr mikrouzņēmumu darbinieki brīvprātīgi sociālajai apdrošināšanai pievienojas ļoti reti (2014.gada 1.ceturksnī 66 cilvēki) un īsu periodu pirms pakalpojuma pieprasīšanas.

Spēkā esošais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs un likumprojektā ietvertās normas neatrisina Mikrouzņēmumu nodokļa likuma darbības laikā konstatēto galveno problemātiku – tas nenodrošina pietiekamas sociālās iemaksas nodokļa maksātājiem. Tādēļ šai situācijai jārod optimālākais risinājums, uzskata Finanšu ministrija.

Saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa esošo modeli nav iespējams, jo tas rada nopietnus draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai. Šī nodokļa maksātāji sev nākotnē nevarēs nodrošināt optimālu vai pat minimālu valsts garantēto pensiju vai pabalstu apmēru, ja nodokļa režīms tiks piemērots ilgstoši. Tādēļ risinājumi šai situācijai ir jārod nekavējoties. Viens no tiem varētu būt pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana, uzsver finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Kā iespējamie risinājumi, kas varētu nodrošināt to, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ilgtermiņā nav risks personas sociālajam nodrošinājumam, ir pakāpeniska minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešana (piemēram, 122 eiro mēnesī), kas aprēķināta no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Otrs iespējamais risinājums ir noteikt tiesības piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu divus vai trīs gadus. Šobrīd mikrouzņēmumu nodokļa režīmu piemēro aptuveni 10% no visiem darba ņēmējiem un šai daļai ir tendence strauji augt.

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Saeimā galīgajā lasījumā pieņemta virkne būtisku izmaiņu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), kā arī likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas no nākamā gada 1.janvāra skars arī autoratlīdzību saņēmējus un izmaksātājus. Nodokļu reformas ietvaros mainītas ne tikai autoratlīdzības saņēmēju attaisnoto izdevumu kategorijas un paaugstināts to procentuālais slieksnis, bet arī ieviesta darba pasūtītāja sociālā nodokļa iemaksa un veikti citi nozīmīgi likuma grozījumi. Kas jāņem vērā autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem, turpinot darbu saskaņā ar jaunajām likuma normām, skaidro «Swedbank» Finanšu institūta eksperti.

«Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Turpmāk tās būs jāveic ne tikai autoratlīdzības saņēmējam, bet arī darba pasūtītājam. Iemaksas apjomam, ko no saviem līdzekļiem veic autordarba pasūtītājs un kas paredzēts autoratlīdzības saņēmēja valsts pensiju apdrošināšanai, vajadzēs sastādīt 5% no autoratlīdzības līguma summas,» norāda «Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Arī autoratlīdzības saņēmējam jārēķinās ar pārmaiņām – proti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme pēc jaunā gada pieaugs par 1%, sasniedzot 32,13% no līguma summas. Likmes pieaugumu ietekmēs veselības aprūpes finansēšanas likums, kuram stājoties spēkā, tiks piemērots jauns sociālās apdrošināšanas veids – veselības apdrošināšana. Plānots, ka tās ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tiesa, autoratlīdzības saņēmējs arī turpmāk varēs izvēlēties neveikt sociālās iemaksas, ja autoratlīdzības saņemšanas brīdī vienlaikus būs nodarbināts pie darba pasūtītāja, kur saņem vismaz minimālo darba algu.