Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aizliedzis UAB Saurida izplatīt un uzlicis par pienākumu izņemt no tirgus 50 litru gāzes balonus, informē PTAC.

PTAC, veicot pārbaudes, ir konstatējis, ka Latvijas tirgū ir plaši pieejami un patērētājiem piedāvāti UAB Saurida uzpildītie 50 l gāzes baloni, kas ražoti Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām (tā saucamie sarkanie baloni vai GOST baloni), kas laisti tirgū pirms 2003.gada, nav uzpildīti Latvijā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un nav marķēti ar π zīmi.

PTAC aicina patērētājus neiegādāties šādus UAB Saurida uzpildītos gāzes balonus, kā arī ziņot PTAC, ja tādus gāzes balonus redz tirdzniecībā. Gāzes balonus plaši piedāvā gāzes balonu apmaiņas punktos un tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Vienlaicīgi PTAC aicina arī izplatītājus nepiedāvāt Latvijas tirgū 50 litru gāzes balonus, kas ražoti saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām, nav nodrošināti ar π zīmes marķējumu un uzpildīti ārpus Latvijas (uzlīmē uz balona ir norādīta šāda informācija: Pildīti UAB SAURIDA, Mažeikiai, izplatītājs SIA Saurida Latvija, Avotu iela 4B, Saldus, Saldus nov, LV-3801, tālr.67623980, fax: 67623940).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes, ir konstatējis, ka SIA Saurida Latvija nepilda PTAC pērnā gada decembrī izdoto lēmumu, kas komersantam aizliedz izplatīt un licis par pienākumu izņemt no tirgus UAB Saurida uzpildītos 50 litru gāzes balonus, informē PTAC.

Minētie gāzes baloni ir ražoti Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām (tā saucamie sarkanie baloni vai GOST baloni), nav marķēti ar pī zīmi, laisti tirgū pirms 2003.gada 1.jūlija un ir uzpildīti ārpus Latvijas teritorijas. PTAC ir uzlicis komersantam 10 tūkstošu eiro sodu par lēmuma nepildīšanu.

PTAC 2013.gadā veica pārbaudes ar mērķi pārbaudīt sašķidrinātās naftas gāzes balonu atbilstību 2011.gada 28.jūnja Ministru kabineta noteikumiem par transportējamām spiedieniekārtām.

Saskaņā ar MK noteikumiem gāzes balonus, kas ražoti saskaņā ar GOST, nav nodrošināti ar pī zīmes marķējumu un laisti tirgū līdz 2003.gada 1.jūlijam drīkst uzpildīt, tirgot un izmantot tikai Latvijas teritorijā, ja tiem ir paziņotās institūcijas apliecinājums par veikto periodisko inspicēšanu, kurā noteikts, ka balons atbilst tehniskās dokumentācijas nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas ražots, un neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un vidi.

Pēdējā laikā presē arvien biežāk parādās raksti par tēmu – jauno noteikumu stāšanās spēkā no 2015.gada 1.janvāra, saskaņā ar kuriem vecie gāzes baloni tiks izņemti no apgrozības, bet patērētājiem tiks piedāvāti jauni baloni. Pēc Ekonomikas ministrijas un PTAC uzskatiem, minētie noteikumi ievērojami paaugstinās patērētāju drošības līmeni. Šajā sakarībā mēs uzskatām par savu pienākumu izskaidrot sabiedrībai savu pozīciju dotajā jautājumā. Jā, drošības jautājums gāzes pārdošanas balonos segmentā ir ļoti svarīgs.

Jā, tiešām baloni ar zīmi PI daudz drošāki, par cik tie ir jauni... Taču nepieciešams noskaidrot galveno – kādēļ notiek gāzes sprādzieni patērētāju dzīvokļos. Ja paklausāmies Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, tad var rasties uzskats, ka uzsprāgst vecie baloni, nomainīsim vecos balonus uz jauniem un visas problēmas būs atrisinātas. Patiesībā neuzsprāgst jau baloni. Notiek eksplozija gāzes noplūdes dēļ, un vainojamas tajā ir nepareizas darbības pie pieslēgšanas, ekspluatācijas, kā arī novecojušās un tehniski bojātās plītis. Ja pie tehniski bojātas plīts, cauras savienotājas šļūtenes pievienot jaunu balonu, vai tad visas problēmas būs atrisinātas? Tālāk rodas visai kutelīgs jautājums – uz kā rēķina Ekonomikas ministrija gatavojas nomainīt balonu parku Latvijā. Uz to pašu patērētāju rēķina. Ekonomikas ministrija paredz, ka drošības mērķiem katram patērētājam jāatdod 50 eiro par jauno balonu, bet lauku iedzīvotājiem minētie tēriņi pieaugs vairākkārtīgi, par cik viņi iegādājās uzreiz pa 3-4 baloniem. Situācijā, kad patērētāji skaita katru centu šāds princips nostrādās pēc zemāk minētā...

Baltijas valstīs tiks īstenota saskaņota Eiropas Savienības (ES) tehniskajām prasībām neatbilstošo gāzes balonu izņemšana no tirgus, kas nozīmē, ka 2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā aizliegums balonus uzpildīt un tirgot, bet to lietošana tiks aizliegta, sākot ar 2015.gada 1.jūliju, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM gan uzsver, ka līdz ar pārejas perioda noteikšanu neapstāsies pakāpeniska šo gāzes balonu izņemšana no Latvijas tirgus. Tāpat kā līdz šim, arī pārejas perioda laikā gāzes baloni, kuriem būs beidzies periodiskās pārbaudes termiņš, būs jāizņem no tirgus.

Nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem - gāzes balonu uzpildītājiem, Ministru kabineta sēdē 2012.gada 4.decembrī tika nolemts no 2013.gada sākt pakāpenisku gāzes balonu, kuri neatbilst ES noteiktajām drošuma prasībām (t.i. kuriem nav Π (pī) marķējums), nomaiņu un izņemšanu no aprites, un nosakot šobrīd apritē esošo gāzes balonu izmantošanas laiku līdz 2014.gada 1.janvārim.

Zvangu meistars Juris Cers izlietotos gāzes balonus pārvērš mūzikas instrumentos, kuri aizceļo arī ārpus Latvijas robežām.

Pēc profesijas J.Cers ir diplomēts elektriķis. Mūzikas instrumentus, kuri veidoti no gāzes baloniem, J.Cers pirmoreiz redzējis kādā televīzijas raidījumā. Vēlāk viņš pašmācības ceļā nolēmis pamēģināt, kā top šādi mūzikas instrumenti.

Pirmās zvangas tika radītas 2014.gadā, balstoties uz internetā atrasto informāciju. «Biju tikko iepazinies ar savu dzīvesbiedreni Ievu un vēlējos izveidot kaut ko pamatīgu, uzdāvināt viņai un parādīt, ka rokas man ir īstajā vietā. Tā bija spēcīga motivācija,» atceras J.Cers.

Sākumā meistars zvangas darināja brīvajā laikā, bet šobrīd šī ir J.Cera pamatnodarbošanās. Viņš strādā ar zīmolu «Pigoru darbnīca». Zīmols tapis brīdī, kad J.Cers izveidoja savu veikalu interneta platformā «Etsy». J.Cers piedalījies «Etsy» apmācību kursos, kuros ieguvis padomu, ka interneta veikals ar produkciju jāizveido pēc iespējas ātrāk. Toreiz viņš sagrebis koka karotes, bet nav vēlējies ar to aprobežoties un ar laiku piedāvājumu papildinājušas arī zvangas.

Šogad plānota pāreja uz jauniem, Eiropas Savienības sertificētiem gāzes baloniem. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka sākotnēji būs jāšķiras no prāvas naudas summas, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Ekonomikas ministrija informē, ka 31. martā stāsies spēkā aizliegums Latvijā tirgot un uzpildīt Eiropas Savienības tehniskajām prasībām neatbilstošus gāzes balonus. Šobrīd gāzes balonu tirgus Latvijā funkcionē pēc «pudeļu taras» principa, proti, izlietojot gāzes balonu un nododot to gāzes balonu tirgotājam, pretī tiek saņemts cits uzpildīts gāzes balons. Sanāk, ka gāzes balons ceļo no viena cilvēka pie cita. Tas savukārt gāzes balonu tirgū nav savienojams ar augstu gāzes balonu lietotāju drošības nodrošināšanu. Esot jāņem vērā, ka gāzes balona iekšienē ir pietiekami liels spiediens, līdz ar to bojājumu vai nepareizas lietošanas rezultātā var notikt nelaimes gadījums ar letālām un neatgriezeniskām sekām.

Ministru kabinets šā gada 28. novembra sēdē lēma atcelt nosacījumu par visu GOST jeb tā dēvēto sarkano gāzes balonu izņemšanu no tirgus līdz 2017. gada beigām, vienlaikus nodrošinot pakāpenisku gāzes balonu parka nomaiņa uz ES drošības prasībām atbilstošiem gāzes baloniem, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ministrijā skaidro, ka pēdējo gadu laikā veikto tehnisko pārbaužu rezultāti apliecina, un arī gāzes balonu tirgotāji ir norādījuši, ka tehniskās pārbaudes ļauj savlaicīgi identificēt nedrošos GOST balonus, izņemt tos no tirgus un pakāpeniski pāriet uz ES drošības prasībām atbilstošiem gāzes baloniem. Pēdējo trīs gadu laikā gāzes balonu uzpildes stacijās kopumā pārbaudīti 593 930 gāzes baloni, no kuriem 4051 balons jeb 0,7% tika atzīti par nederīgiem turpmākai lietošanai.

Līdz ar to secināms, ka spēkā esošā sašķidrinātās naftas gāzes balonu tehniskās pārbaudes kārtība ir pietiekama, lai līdz minimumam mazinātu riskus, kas saistīti ar GOST balonu turpmāku lietošanu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis administratīvos sodus SIA Saurida Latvija 2000 eiro apmērā par neatbilstošu sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) balonu realizēšanu, informē PTAC.

PTAC, veicot pārbaudes, ir konstatējis, ka vairākās tirdzniecības vietās tiek piedāvāti SNG baloni bez pī zīmes marķējuma (tā saucamie GOST baloni) un bez apliecinājuma par tehniskās pārbaudes veikšanu. Lietas izskatīšanas laikā noskaidrots, ka neatbilstošus balonus ir piegādājusi SIA Saurida Latvija Normatīvie akti nosaka, ka baloniem, kas ražoti ārpus Eiropas Savienības teritorijas un kas laisti tirgū līdz 2003.gada 1.jūlijam un kuriem līdz ar to nav pī zīmes marķējuma, ir jāveic regulārās tehniskās pārbaudes. Šādas pārbaudes ir tiesīgas veikt PTAC reģistrētas uzpildes stacijas. PTAC paskaidro, ka apliecinājums par tehniskās pārbaudes veikšanu, norāda uz to, ka attiecīgais gāzes balons atbilst noteiktajām prasībām, tam ir veikta ārējā un iekšējā apskate, hidrauliskā pārbaude un tā lietošana ir atzīta par drošu.

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Ugunsgrēkā vilcienā Pakistānā ceturtdien gājis bojā vismaz 71 cilvēks, paziņojušas amatpersonas.

Vairāki no bojāgājušiem miruši, izlecot no liesmojošā vilciena.

Ugunsgrēks izcēlās ēdiena gatavošanas laikā, eksplodējot diviem gāzes baloniem.

Liesmas vilcienu pārņēma netālu no Liākuatpuras, Pendžābas provincē.

Vairāk nekā 40 pasažieri guvuši ievainojumus.

Televīzijas demonstrētajos video redzami liesmām apņemti vagoni un dzirdamas cilvēku raudas.

Pakistānas Dzelzceļa amatpersona Ali Navazs ziņu aģentūrai sacīja, ka vilcienā braukuši svētceļnieki, kuri izmantojuši gāzes balonus, lai pagatavotu sev sev brokastis.

Navazs norādīja, ka daudzi pakistānieši garos pārbraucienos ņem līdzi pārtiku, bet atgādināja, ka gāzes baloni vilcienos ir aizliegti.

Ugunsgrēkā cietis «Tezgam» vilciens, kas parasti kursē maršrutā Rāvalpindi-Karāči, bet šoreiz tika novirzīts pa citu maršrutu, lai transportētu svētceļniekus uz Lahoru.

Ludzā policijas amatpersonas, apturot transportlīdzekli un veicot izmeklēšanu, atklāj nelegālā alkohola ražotni, informē Valsts policija.

Policijas amatpersonas Ludzā apturējušas transportlīdzekli Audi A6, kuru vadīja vietējais iedzīvotājs, 1969.gadā dzimis vīrietis.

Pārbaudot transportlīdzekli, tika atrasti un izņemti 33 litri kandžas. Par minēto faktu tika uzsākts kriminālprocess.

Turpinot uzsāktā kriminālprocesa izmeklēšanu, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā kādā nomaļā vietā blakus mežam (tikai dažu kilometru attālumā no Ludzas pilsētas), tika atklāta nelegālā alkohola ražotne. Veicot kratīšanu minētajā vietā, kopumā tika konstatēti un izņemti gandrīz 2000 litri nelegālā alkohola (brāga un kandža), kā arī alkohola ražošanai nepieciešamās iekārtas - gāzes baloni, tecināšanas aparāts un citas.

Šonakt Rīgā, Eksporta ielā, kafejnīcā, kas iekārtota divstāvu autobusā, bija izcēlies ugunsgrēks, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēks izcēlies kafejnīcā Ticket to Heaven, kas atrodas Rīgā, Eksporta ielā 1a.

Kafejnīcas pārstāvji teica, ka patlaban nekāda sīkāka informācija saistībā ar ugunsgrēku viņiem nav pieejama, kā arī atklāja, ka kafejnīca Ticket to Heaven nav bijusi apdrošināta.

Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg divstāvu autobuss, kurā iekārtota kafejnīca, kā arī tai blakus esošā terase 80 kvadrātmetru platībā un vienstāvu darbnīca 100 kvadrātmetru platībā.

Ugunsgrēka dzēšanas darbus apgrūtināja tas, ka ēkā atradās vairāki gāzes baloni, kurus vajadzēja atrast, atdzesēt un iznest ārpus bīstamās zonas.