2018. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,2 procentpunktiem.
2. ceturksnī bija 75,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 11,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējāceturksnī.
Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2018. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,2 %) par 0,8 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,4 %). 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 7,7 %. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,1 %, bet Lietuvā – 5,9 %.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm par turpmāko darba tirgus virzību!
#1/5
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Šā gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis samazinājās līdz 7.7%. Bezdarba līmenis gada laikā ir sarucis par 1.2 procentpunktiem jeb 11.2 tūkstošiem. Tomēr bez darba joprojām ir 75.4 tūkstoši. Tikmēr nodarbinātība ir sasniegusi 64.4%, kas jau ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, tomēr, salīdzinot ar Igauniju (~68%), vēl ir kur tiekties.
Visi nosacījumi ekonomikā veicinās bezdarba tālāku rukšanu. Taču tālākās iespējas straujākam kritumam kļūst ierobežotākas, kā dēļ risinājumu prasīs arvien niansētāku pieeju. Arvien izteiktāk parādās strukturālās problēmas, kad prasmes uz zināšanas neatbilst darba tirgus vajadzībām, kā arī reģionālais aspekts, kas bezdarbu noteiktās vietās uzturēs salīdzinoši augstu. Tādejādi turpmākie risinājumi meklējami mājokļu pieejamībā vietās, kur ekonomiskā aktivitāte sit augstu vilni, jāmeklē risinājumi iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, jāpilnveido un jāuzlabo nepieciešamo prasmju apguves iespējas bezdarbniekiem. Neskatoties uz to, nāksies risināt imigrācijas jautājumu, kas visticamāk aktīvāk virzīsies pēc vēlēšanām.
Tā kā bezdarbnieku resurss pamazām tiek izsmelts, vērtējot darba tirgu, jāpievērš uzmanību arī ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, kuru skaits otrajā ceturksnī veidoja 428 tūkstošus. No tiem tikai 57 tūkstošiem ir augstākā izglītība, 140 tūkstošiem pamatizglītība vai zemāka par to. 230 tūkstošiem ir vidējā vai profesionālā izglītība. Tas ir resurss, kas prasa padziļinātu izpēti par iemesliem, kā dēļ šī iedzīvotāju daļa ir ekonomiski neaktīva. Tomēr tas, ka šajā grupā ir relatīvi mazs skaits ar augstāko izglītību parāda, ka atbilstoša motivācija un iespējas iegūt vai uzlabot zināšanas, kā arī elastīgākas darba iespējas var šos cilvēkus ieinteresēt iesaistīties darba tirgū.
Jāpiezīmē, ka Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs 7.7%. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5.1%, bet Lietuvā 5.9%.
#2/5
Finanšu ministrija
Tautsaimniecībai turpinot strauji attīstīties, otrajā ceturksnī vērojams arī visai būtisks nodarbinātības pieaugums, un nodarbināto iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 2,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Šis pieaugums ir vēl nedaudz straujāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad nodarbināto iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,8%, un kopējais tautsaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits otrajā ceturksnī ir sasniedzis 909,6 tūkstošus – augstāko rādītāju kopš 2009. gada.
Kopumā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada otrajā ceturksnī bijis par 17,9 tūkstošiem lielāks nekā pirms gada, un dati par aizņemtajām darba vietām šā gada pirmā ceturkšņa beigās liecina, ka visvairāk darba vietu skaits šogad palielinājies būvniecībā – par 10% jeb 5,2 tūkstošiem un informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 10,0% jeb 3,1 tūkstoti. Būtiski palielinājies darba vietu skaits arī profesionālo pakalpojumu nozarēs, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, un tas ir vairāk nekā pilnībā kompensējis nelielu darba vietu skaita samazinājumu tirdzniecībā, energoapgādē un finanšu pakalpojumu nozarē.
Kopējais bezdarbnieku skaits otrajā ceturksnī samazinājies par 11,2 tūkstošiem jeb 12,9% un bezdarba līmenis turpināja strauji samazināties, noslīdot līdz 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, un līdzīgā apmērā bezdarba līmenis bija samazinājies arī iepriekšējā ceturksnī.
Vienlaikus ar bezdarba līmeņa kritumu arvien palielinās iedzīvotāju iesaiste darba tirgū, un šā gada otrajā ceturksnī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis sasniedzis jaunu vēsturiski augstāko rādītāju, kad ekonomiski aktīvi bija jau 69,7% no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Situāciju, kad iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū kā nodarbinātajiem vai darba meklētājiem arvien pieaug, veicina gan straujā ekonomikas izaugsme un labākas iespējas atrast labi apmaksātu darbu, gan pensionēšanās vecuma pakāpeniskais pieaugums, gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jauniešu īpatsvars starp visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem.
Kopumā otrā ceturkšņa dati ar spēcīgo nodarbinātības pieaugumu parāda, ka, neskatoties uz ierobežojumiem, ko darba tirgum uzliek darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita pastāvīgā samazināšanās, iespējas nodarbinātības pieaugumam vēl nav pilnībā izsmeltas, un arī 2018. gadā kopumā strādājošo skaits būs palielinājies vairāk nekā sākotnēji prognozēts. Savukārt bezdarba līmenis arī nākamajos ceturkšņos turpinās spēcīgi samazināties. Lai gan šobrīd jau ir vērojami zināmi strukturāli ierobežojumi un pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības, ievērojami zemākais bezdarba līmenis kaimiņvalstīs – Lietuvā 5,9% un Igaunijā - 5,1%, liecina, ka arī Latvijā bezdarbam ir iespējas pazemināties, tuvojoties šādam līmenim.
#3/5
Ekonomikas ministrija
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākiem Darbaspēka apsekojuma datiem šā gada otrajā ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 2% jeb gandrīz 18 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopumā gada 2. ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 909,6 tūkstošus jeb 64,4% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Gada griezumā nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,8 procentpunktiem.
Neraugoties uz demogrāfijas negatīvajām tendencēm, ekonomisko aktivitāšu pieaugums turpina pozitīvi ietekmēt darbaspēka piedāvājuma dinamiku. Jau trešo ceturksni pēc kārtas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits palielinās – 2018. gada 2. ceturksnī par 6,7 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni. Vienlaikus iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā gada griezumā samazinājās par vairāk nekā 12,4 tūkstošiem. Ņemot vērā to, rūkošo darba roku skaitu lielā mērā turpina kompensēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas gada laikā palielinājās par 1,3 procentpunktiem un 2. ceturksnī sasniedza 69,9%. Līdz ar to pašlaik 2/3 no Latvijas iedzīvotājiem ir iesaistīti darba tirgū – ir jau nodarbināti vai meklē darba iespējas. Vienlaikus jāatzīmē, ka gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes, gan nodarbinātības rādītāji ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes, kas norāda uz to, ka brīvo darba roku rezerves strauji izsīkst.
To apliecina arī bezdarba rādītāji. Darba meklētāju skaits gada 2. ceturksnī saruka par 11,2 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, bet bezdarba līmenis - par 1,2 procentpunktiem, noslīdot līdz 7,7%.
Neraugoties uz to, bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājās jūtami augstāks nekā kaimiņos – Igaunijā bezdarba līmenis gada 2. ceturksnī bija 5,1%, savukārt Lietuvā – 5,9%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars (2/5 no bezdarbnieku kopskaita), kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmenis Latgales reģionā ir gandrīz četras reizes augstāks nekā Rīgas reģionā, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.
Sagaidāms, ka arī gada otrajā pusē ekonomisko aktivitāšu pieaugums turpinās uzturēt pozitīvu darbaspēka pieprasījuma dinamiku, līdz ar tonodarbināto skaits 2018. gadā varētu palielināties straujāk nekā iepriekš prognozēts - par aptuveni 1,8% vidēji gadā. Vienlaikus demogrāfijas tendences turpinās uzturēt spriedzi darba tirgū, līdz ar to bezdarba līmenis gada nogalē varētu samazināties zem 7,5 %. Minētās tendences saasinās jau tā sarežģīto situāciju ar darbaspēka pieejamību, kas visdrīzāk atspoguļosies arī darba algu un darbaspēka izmaksu dinamikā.
#4/5
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Šodien publicētie 2.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati atspoguļo ekonomikas progresu, bet arī iezīmē iemeslus bažām par attīstības sabalansētību nākotnē.
Vispirms ir jāatzīmē svarīgākais skaitlis šodienas ziņojumā – nodarbināto skaits gada laikā pieaudzis par 2,0% jeb 17,9 tūkstošiem. Kāpums paātrinās, 1. ceturksnī šis rādītājs bija 15,5 tūkstoši. Tas ir svarīgākais skaitlis šodienas ziņojumā. Nodarbināto skaits sasniedzis augstāko punktu kopš 2009. gada 2. ceturkšņa, iepriekš tas bija 2013. gada 3. ceturksnī. Te gan jāpiebilst, ka aizņemto darbavietu dati rāda pakāpenisku uzlabojumu arī kopš tā brīža. Visdrīzāk šo tempu noturēt neizdosies, bet šogad vidēji nodarbināto skaits augs vairāk nekā par pusotru procentu. Iespējas atrast piemērotus cilvēkus ir liela problēma, taču pagaidām uzņēmumiem kopumā izdodas palielināt strādājošo skaitu.
Nebija šaubu, ka ir turpinājusies strauja bezdarba līmeņa samazināšanās. Bezdarba līmenis 2. ceturksnī bija 7,7%, kas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā gada. Ir izdevies noturēt gada sākumā reģistrēto bezdarba samazinājuma tempu. Taču ir pieaugusi bezdarba līmeņa atšķirība starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm, kas izskaidrojams ar to vienmērīgāko attīstību. Par laimi vai nelaimi, bet zemē, kurā nesenā pagātnē ir strauji samazinājies cilvēku skaits, vajadzētu būt diezgan lielām iespējām mainīt dzīvesvietu valsts robežās. Tāpēc reģionālā attīstība, lai arī svarīga, nebūs vienīgā, kas noteiks tālāko bezdarba samazināšanos. Arī mājokļu celtniecībai izsniegto būvatļauju pieaugums 1. pusgadā par 23,1% vieš cerību. Turpinoties spēcīgai ekonomikas izaugsmei, gada otrajā pusē bezdarba līmenis varētu būt nedaudz virs 7%, bet gadā vidēji — ap 7,6%.
Notikumi darba tirgū jāaplūko saistībā ar kopējo makroekonomisko situāciju, kā arī budžeta politiku. Drīz būs jāpieņem svarīgi lēmumi par to, kā dzīvosim nākamgad. Tālāks optimisma kāpums privātajā sektorā ir apsveicams, tas ilgu laiku ir bijis pārāk piesardzīgs. Jaunākie būvatļauju dati dod cerību, ka nākamā pāreja no viena ES fondu perioda uz otru nozarē milzu svārstības neradīs. Pieaugošo labklājību cilvēki grib ieguldīt mājokļos, strauji aug plānotās investīcijas birojos, rūpnīcu un noliktavu ēkās.
Arī budžeta politika pēckrīzes periodā kopumā bijusi drīzāk pārāk piesardzīga. Taču nevajadzētu kārtējo reizi darīt to, ko varbūt vajadzēja darīt vakar. Budžeta politikā ļoti svarīgs ir valsts finanšu stabilitātes aspekts, gatavība vienmēr iespējamām nākotnes krīzēm. Svarīga ir arī ietekme uz darba tirgu. Nozaru ministriju priekšstati par iespējām palielināt algas jau ir sākuši dzīvot ar realitāti nesaistītā pasaulē.
Tas, ka uzņēmumiem ir grūti atrast darbiniekus, ir visumā apsveicami. Darbaspēka trūkums ir vienīgais normālais vai vismaz vēlamais stāvoklis ekonomikā. Ja lielam skaitam cilvēku nav darba, tiek izniekots viņu dzīves laiks un netiek radīta vērtība. Tā kā cilvēka darbs ir galvenais bagātības avots, būtu ļoti dīvaini, ja piemērotu cilvēku atrašana vienmēr būtu viegla un lēta. Darbaspēka trūkums ir tas, kas var dzīt ekonomiku uz priekšu, veicināt ražīguma pieaugumu. Cilvēku laikam kļūstot dārgākam, to izmanto taupīgāk. Algu kāpums ir risks konkurētspējai. Taču, ja vien nenotiek milzīgas ar eksportu nesaistītas naudas ieplūdes ekonomikā, tad kaitējums konkurētspējai nevar būt postošs. Tā saucamais darbaspēka trūkums nozīmē, ka ir atrisināta ļoti liela problēma, kas pastāvēja gandrīz visu neatkarības periodu, izņemot nekustamā īpašuma burbuļa kulmināciju — liela daļa strādāt gribošo cilvēku nevarēja atrast darbu, vismaz ne regulāru. Šobrīd tuvojamies šīs problēmas atrisinājumam, pateicoties ilgtspējīgiem procesiem.
Tomēr ir jāsaprot arī tas, ka uzņēmumiem ir jādod laiks, lai viņi varētu pielāgoties izmaiņām darba tirgū. Ir uzņēmumi, kuri būs spiesti to pamest. Ir nozares, kuras vēlas un spēj nodarbinātību celt vēl straujāk par vidējo, kādam būs jāpiekāpjas. Taču pēc iespējas jāsamazina risks, ka darbu pārtrauc uzņēmumi, kuru biznesa modelis ir kopumā dzīvotspējīgs.
#5/5
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Līdz ar pozitīvo ekonomikas izaugsmi situācija Latvijas darba tirgū turpina uzlaboties un pirmo reizi kopš 2008. gada bezdarbs Latvijā noslīdējis zem 8%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati, šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies līdz 7,7% un tas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk kā pērn attiecīgajā periodā. Ja neskaitu ekonomikas pārkaršanas periodu no 2006. līdz 2008. gadam, šis ir zemākais bezdarba līmenis Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Galvenais iemesls bezdarba samazinājuma otrajā ceturksnī bija darba vietu skaita pieaugums un, kā liecina gan CSP, gan Valsts ieņēmuma dienesta dati, nodarbināto skaits Latvijā otrajā ceturksnī audzis par aptuveni 2%. Tā ir laba ziņa darba ņēmējiem, taču ekonomikas izaugsmes tempi gada otrajā pusē, visticamāk, mazināsies, tādēļ uzlabojumi darba tirgū varētu kļūt lēnāki. Pēc manā prognozēm bezdarba līmenis Latvijā šī gada nogalē jau tuvosies 7%, savukārt nākamgad tas varētu būt nedaudz virs 6,5%.
Nelielas bažas par situācija darba tirgū rada reģistrētais bezdarbs, kas kopš maija palicis nemainīgs 6,4% apmērā, lai gan vasaras mēnešos tas parasti turpina samazināties. Tas varētu būt saistīts ar ātrāku būvniecības sezona sākumu un finanšu sektora problēmas, taču bezdarba rādītājos arvien skaidrāk iezīmējas Latvijas darba tirgus strukturāli izaicinājumi. Saskaņā ar NVA datiem brīvo darba vietu skaits Latvijā jau sasniedzis 22 tūkstošus, kamēr reģistrēto bezdarbnieku skaits noslīdējis zem 59 tūkstošiem. Tik liels vakanču skaits un vienlaikus stabilais bezdarba līmenis varētu liecināt par prasmju vai reģionālu nesabalansētību darba tirgū, kas, kopā ar zemu iedzīvotāju mobilitāti un pieejamu dzīves vietu trūkumu vietās, kur rodas darba vietas, rada šķēršļus tālākam bezdarba līmeņa samazinājuma.
Šie strukturāli izaicinājumi kopā ar negatīvajām demogrāfiskajām tendencēm liek domāt, darba spēka pieejamība tuvākajos gados kļūs par vienu no galvenajiem ekonomiskās politikas dienas kārtības jautājumiem. Videjā darba samaksa Latvijā pirmajā ceturksnī auga par 8,7% un šobrīd nav pazīmes, ka tuvākajos ceturkšņos algu kāpums varētu bremzēties. Vienlaikus mūsu veiktajās Citadele Index uzņēmēju aptaujās redzam, ka pēc uzņēmēju domām situācija ar darbaspēka pieejamība Latvijā arvien pasliktinās un algas aug divreiz ātrāk nekā uzņēmēji ir plānojuši. Tomēr Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem Austrumeiropas reģionā, kur vidējais bezdarba līmenis jau ir zem 6%, un atsevišķas valstīs, piemēram, Ungārijā un Čehijā bezdarbs ir samazinājies zem 4%. Tas nozīmē, ka rezerves Latvijas darba tirgū vēl ir un lielie izaicinājumi mums vēl ir tikai priekšā. Ar to jau šobrīd saskaras gan valsts, gan privātais sektors un tuvākajos gados mazāk produktīviem uzņēmumiem augošās darba algas, kā arī darbinieku deficīts var kļūt par eksistenciālu jautājumu.
