Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

No šodienas būs spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas ļaus vēl efektīvāk ierobežot krāpnieciskos darījumus tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, kas ir viens no izplatītākajiem un pierādīšanas ziņā sarežģītākajiem krāpšanās veidiem un nodara būtisku kaitējumu valsts budžetam, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sākot no šodienas VID būs plašākas tiesības izslēgt no VID PVN maksātāju reģistra tādus PVN maksātājus, kuri savās PVN deklarācijās sešu mēnešu periodā nebūs norādījuši nevienu darījumu vai arī veikuši visu uzņēmuma amatpersonu nomaiņu.

Lai turpmāk vairs nebūtu iespējams PVN krāpniecības shēmās izmantot jau reģistrētu PVN maksātāju reģistrācijas numurus, VID ir noteikts pienākums līdz 2019.gada 20.septembrim no PVN maksātāju reģistra izslēgt tā dēvētos «gulošos» jeb neaktīvos uzņēmumus, proti, tādus, kas laika posmā no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam savā PVN deklarācijā nav norādījuši nevienu ar PVN apliekamu darījumu.

Savukārt, lai ierobežotu īpašā PVN režīma preču importa darījumos izmantošanu krāpnieciskos nolūkos, Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paredzēti papildu nosacījumi tam, lai uzņēmums varētu saņemt īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļauju.

Valsts ieņēmumu dienestam būs iespēja uzsākt PVN maksātāju reģistrā esošo sijāšanu; šaubas par efektivitāti, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas akceptētie grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā, kuri būs spēkā jau no 2016. gada, dod tiesības VID no PVN maksātāju reģistra izslēgt arī nodokļu maksātājus, kas snieguši nepatiesu informāciju par materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību vai arī šīs iespējas neatbilst nevienam no norādītajiem saimnieciskās darbības veidiem. Bez tam VID varēs atteikt reģistrēt vai arī izslēgt no nodokļu maksātāju PVN reģistra, ja fiziskā persona būs iekļauta riska personu sarakstā. No PVN maksātāju reģistra varēs izslēgt arī tad, ja uzņēmums būs apturējis savu darbību.

«Izslēgšana no PVN reģistra, atsaucoties uz materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām, ir it kā korekta: drīkstēs izslēgt, ja reģistrēts PVN maksātājs sniedz nepamatotu vai nepatiesu informāciju par materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību. Vienkāršiem vārdiem – nevajag melot, un viss būs kārtībā.

Pēc Rīgas rajona tiesas lēmuma Uzņēmumu reģistrs (UR) komercreģistrā nevarēs veikt ierakstus par AS Air Baltic Corporation (airBaltic) pamatkapitāla palielinājuma un akciju apmaksu, informē UR pārstāve Baiba Vismane.

Viņa stāstīja, ka 28.septembrī UR saņēma iesniegumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu Komercreģistrā saskaņā ar Rīgas rajona tiesas tās pašas dienas lēmumu par prasības nodrošināšanu.

Savukārt vakar, 29.septembrī, valsts notārs pieņēma lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa reģistrēšanu, kā rezultātā tika piemērota aizlieguma atzīme Komercreģistrā veikt ierakstus par airBaltic pamatkapitāla palielinājuma un akciju apmaksu.

Tā kā noteikts aizliegums izdarīt ierakstus Komercreģistrā par pamatkapitāla palielināšanu, nekādas darbības, kas saistītas ar airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, UR nedrīkst veikt.

Lai nodrošinātu aktuālākas informācijas par ceļu satiksmē iesaistītajiem transportlīdzekļiem uzturēšanu reģistrā, samazināts tā perioda ilgums no pieciem uz trīs gadiem, pēc kura transportlīdzekļi, kuriem nav veikta tehniskā apskate, tiek izslēgti no reģistra, informē Satiksmes ministrijā.

Tāpat noteikts, ka izslēgta transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme tiek anulēta.

Samazinātais termiņš sniegs objektīvāku informāciju par ceļu satiksmē iesaistītajiem transportlīdzekļiem un to vecumu, jo «neaktīvos» un gados vecus transportlīdzekļus varēs izslēgt no reģistra jau pēc trim gadiem.

Vienlaikus, lai neradītu administratīvo slogu personām, kas kādu laiku nolēmušas neizmantot savus transportlīdzekļus, paredzēts, ka to izslēgšana no reģistra netiks veikta, ja noteiktajā kārtībā šo transportlīdzekļu reģistrācija būs pārtraukta, nododot numura zīmes.

Šīs izmaiņas paredz 2015. gada 22. decembrī valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1080 Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi. Lai radītu iespēju savlaicīgi veikt valsts tehnisko apskati transportlīdzekļiem, kas netiek izmantoti Latvijā un neradītu negatīvas tiesiskās sekas, izslēdzot transportlīdzekli no reģistra un aizliedzot ar to piedalīties ceļu satiksmē, šīs normas ieviešanai noteikts pārejas periods līdz š.g. 1. jūlijam.

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

2013. gada 4. ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 71,3% vīriešu un 61,5% sieviešu.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 4. ceturksni gadu iepriekš un par 1,2%, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

4. ceturksnī valstī bija nodarbināti 900,2 tūkst. jeb 58,6% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Savukārt neliels nodarbināto skaita pieaugums vērojams salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni, kad šajā vecuma grupā bija nodarbināti 892,8 tūkst. jeb 57,2% iedzīvotāju. Tikai 4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīts 6,1 tūkst. iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija nodarbināti.

Jaunieši 15 – 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, plānots, ka to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā, paredz Labklājības ministrijas (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātie priekšlikumi iniciatīvas Jauniešu garantija ieviešanai.

Jaunieši, kuri garantijas pasākumu uzsākšanas brīdī, kas plānots 2014. gada sākumā, nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), reģistrējoties kā bezdarbnieki, vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 – 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei.

Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā.

Jaunieši 15 - 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā.

Par to otrdien, 17.decembrī, Labklājības ministrija (LM) informēja valdību, iesniedzot informatīvo par ziņojumu jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.-2018.gadā.

No 2014.gada sākuma jaunieši, kuri nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties jaunajam pasākumam, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 - 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei.

Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas, saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā.

«Kvalitatīvā cīsiņā ir līdz pat 70% gaļas, un gaļa ir ļoti vajadzīga bērnam augšanas periodā. Esmu pārliecināts, ka kvalitatīvi cīsiņi ir laba iespēja, lai padarītu bērna ēdienkarti daudzveidīgu un garšīgu un lai bērni būtu paēduši un dzīvespriecīgi,» to, atbildot uz lūgumu komentēt ieceri no skolu ēdienkartēm izslēgt frī kartupeļus, sardeles, cīsiņus, kečupu un majonēzi, sacīja pārtikas ražotāja Rīgas Miesnieks valdes priekšsēdētājs Juhans Mats (Juhan Matt).

«Protams, bērnu uzturam būtu jāpievērš īpaša uzmanība gan mājās, gan skolā. Tam ir jābūt daudzveidīgam, veselīgam un arī garšīgam. Uztura piramīdā ietilpst gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, gan tauki u.tml. Arī kāds našķis nekaitēs, ja bērna uzturs ir sabalansēts un veselīgs. Bet, ja bērns pārtiks tikai no konfektēm un bulciņām, tas ne pie kā laba nenovedīs,» skaidroja J. Mats, akcentējot, ka izslēgt kādu produkta veidu no bērnu ēdienkartes ir vienkāršs, bet ne pilnībā pārdomāts solis.

Kā norādīja Rīgas Miesnieka valdes priekšsēdētājs, «skolu virtuvju iepirkuma konkursos diemžēl parasti neskatās uz konkrēta produkta sastāvu, bet gan tikai uz cenu, un tā ir vislielākā problēma». Par zemāko cenu esot grūti piedāvāt ne tikai kvalitatīvus cīsiņus, bet kvalitatīvu un daudzveidīgu uzturu vispār.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Izmaiņas nodokļu pamatnostādnēs nav politisks rīks, bet gan veids, kā stiprināt valsts ekonomiku un vecināt konkurētspēju, tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Finanšu ministriju, tās koordinētās darba grupas locekļus un koalīcijas partnerus vienoties par vienu no piedāvātajiem darbaspēka nodokļu scenārijiem un pilnveidot to atbilstoši nospraustajiem ekonomiskajiem mērķiem.

Valdības rīcības plānā (36.1.pasākumā) ir minēts, ka līdz šī gada 31. maijam, sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem (t.sk. LDDK), tiks izstrādātas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, apņemoties nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un kapitāla uzkrāšanos.

Svarīgi, lai Finanšu ministrija un koalīcijas partneri vienotos par Latvijas ekonomikai tik nepieciešamajām izmaiņām nodokļu regulējumā un virzītos uz to apstiprināšanu. Nu jau apritējis gads, kopš Finanšu ministrijā tiek organizēta Nodokļu pilnveidošanas darba grupa, lai izstrādātu vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šajā laikā darba grupas ietvaros darbojušies dažādi eksperti, un ir ieguldīts milzīgs darbs un resursu apjoms gan no pašas Finanšu ministrijas, gan no iesaistītajiem partneriem, salīdzinot dažādas izvēles un meklējot optimālos risinājumus.

Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gadā varētu būt 5,9% apmērā, liecina Labklājības ministrijas prognozes.

Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā. Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.

Kopumā sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien ir samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, vērojams augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, kā arī aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.

Komercsabiedrībām – uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājām ir patstāvīgi jāizveido uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija par 2014.gadu un jāiesniedz tā VID vienlaikus ar gada pārskatu neatkarīgi no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēra par 2014.gadu, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Gadījumā, ja aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa pirms zaudējumu segšanas par 2014.gadu neveidojas vai tā ir mazāka par 50 eiro, minētajām komercsabiedrībām ir pienākums 15 dienu laikā pēc likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktā deklarācijas iesniegšanas samaksāt nodokli 50 eiro apmērā.

Uzņēmumu ienākuma nodokli obligātajā apmērāir jāmaksā arī sabiedrībai, kurai nav darbinieku un kas 2014.gada laikā ir maksājusi budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādus par iepriekšējiem gadiem (maksājusi iepriekšējo gadu nodokļu parādus, bet nav maksājusi minētos nodokļus par 2014.taksācijas gadu).

Par vienu grādu samazinot temperatūru telpā, ir panākams enerģijas ietaupījums apsildei par 5–7%

Par iespējām ietaupīt elektroenerģiju birojos Dienas Bizness iztaujāja a/s Latvenergo Energoefektivitātes centra speciālistus Birutu Ģini un Andri Spīdānu. Secinājums – iespējas ietaupīt arī ofisa elektrības patēriņā ir ievērojamas.

«Elektrības zagļi»

Par elektrības zagļiem sauc ierīces, kas patērē elektroenerģiju laikā, kad tās netiek izmantotas: kopētāji, printeri, skeneri rūteri un citas biroja palīgiekārtas. Piemēram, biroja multifunkcionālās iekārtas (printeris, skeneris, kopētājs) gaidīšanas režīma elektriskā jauda ir 60W, bet gaidīšanas režīma elektroenerģijas patēriņš – 30 kWh mēnesī. Pareizi būtu šādu iekārtu ārpus darba laika izslēgt, protams, ja to atļauj darba specifika. Datoriekārtu elektriskās jaudas atšķiras atkarībā no komplektācijas un veicamā darba īpatnībām. Tomēr bieži vien tās nedrīkst izslēgt, jo ārpus darba laika notiek dažādi sistēmprofilaktiski pasākumi, piemēram, darbojas antivīrusu programmas.

Šogad vienkāršotā veidā Uzņēmumu reģistrs ir izslēdzis no reģistra (likvidējis) 2165 neaktīvos uzņēmumus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekš reģistru attīrīšanai no reāli nestrādājošiem uzņēmumiem kalpoja kādas obligātas prasības, piemēram, pārreģistrācijai Komerclikumā tagad gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Uzņēmumu reģistram, konstatējot noteiktus pārkāpumus, ir tiesības izbeigt uzņēmuma darbību un uzsākt vienkāršotu likvidācijas procedūru, kas noslēdzas ar Uzņēmumu reģistra lēmumu par konkrētā uzņēmuma izslēgšanu no reģistra. Pēc Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres sacītā šogad Uzņēmumu reģistrs ir veicis ierakstus par 8560 (gan pēc UR, gan pēc VID lēmumiem) kapitālsabiedrību darbības izbeigšanu. Tie ir uzņēmumi, kuri reģistrēti, bet nav sasniedzami norādītajā juridiskajā adresē, tiem nav valdes locekļu, tie nekomunicē ar nodokļu administrāciju vai arī nav nekādu ziņu par to saimniecisko darbību. «Tas ir tikai šā gada deviņos mēnešos, bet līdz gada beigām šādu sabiedrību skaits tikai pieaugs,» secina G. Paidere. Viņa atgādina, ka 2014. gadā lēmumi par darbības izbeigšanu tika pieņemti par 10 071 sabiedrību. Tomēr šāda ieraksta izdarīšana vēl nenozīmē likvidāciju, un tā notiek pēc attiecīga lēmuma par izslēgšanu no reģistra pieņemšanas. Šogad šādā vīzē likvidētas 2165 sabiedrības, bet pērn 941. «Tā ir vienkāršotā likvidācija bez tiesas starpniecības,» uzsver G. Paidere. Viņa atzīst, ka ir uzņēmumi, kuri darbojas, bet, piemēram, neatrodas reģistrētajā juridiskajā adresē, tad pret tiem ir sagatavoti un iesniegti pieteikumi tiesai par šādu kapitālsabiedrību darbības izbeigšanu. «Šogad sagatavoti pieteikumi pret 162, bet pērn pret 124 kapitālsabiedrībām,» norāda G. Paidere. Viņa nenoliedz, ka piespiedu likvidācija notiek par nodokļu maksātāju naudu, ko tērē Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs.

Likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašniekam Ernestam Bernim pastarpināti piederošā kompānija «ASG Resolution Capital» pagājušajā nedēļā reģistrējusi meitasuzņēmumu «Confero Technologies», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 20 000 eiro un tās vienīgā īpašniece ir «ASG Resolution Capital», kuras patiesā labuma guvējs ir Bernis. Komercreģistrā «Confero Technologies» iegrāmatota 23.oktobrī.

«Confero Technologies» valdes priekšsēdētājs ir Sergejs Mazurs, bet valdes loceklis ir Ņikita Klemperts.

Bernis aģentūrai LETA skaidroja, ka «Confero Technologies» dibināta, lai sniegtu informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus viņam piederošajiem un saistītajiem uzņēmumiem. «Uzņēmums plānots kā nišas kompānija, kas apkalpo mūsu uzņēmumus tehnoloģiju un IT jautājumos,» viņš sacīja.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad 2018.gada 12.jūlijā Berņa privāto ieguldījumu plānošanai Komercreģistrā tika iegrāmatota «ASG Resolution Capital». Tās dibinātājs ir Bernim piederošā kompānija SIA «Cassandra Holding Company». Sākotnēji kompānijas pamatkapitāls bija 200 000 eiro, bet 20.septembrī tas palielināts līdz 500 000 eiro.

Pagājušajā gadā ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 70,4% vīriešu un 62,2% sieviešu.

Salīdzinot ar 2012. gadu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2013. gadā valstī bija nodarbināti 893,9 tūkstoši jeb 58,2% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 18,3 tūkstošiem jeb 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikai 5,4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīti 6,3 tūkstoši iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pērn bija nodarbināti.

Apsekojumā iegūta informācija arī par darba samaksu. Gada laikā ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk par to, savukārt neliels pieaugums, salīdzinot ar 2012. gadu, vērojams darba samaksas grupās, kas pārsniedz 284,57 eiro (200 latus).

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Lielākā daļa (54%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka LR Valsts prezidentam nebūs liela ietekme valdības veidošanas procesā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembra beigās veiktais pētījums.

Puse (48%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidenta ietekme drīzāk nebūs liela, savukārt 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidentam noteikti nebūs liela ietekme valdības veidošanas procesā.

Tomēr 40% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem tic, ka Valsts prezidentam būs liela ietekme valdības veidošanas procesā. Desmitā daļa (10%) aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti Valsts prezidentam būs liela ietekme, savukārt mazāk kā trešā daļa (30%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidentam drīzāk būs liela ietekme.

2019. gada pirmajās nedēļās likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis 7000, kas ir ne tikai vairāk kā kādā atsevišķā gadā iepriekš, bet pat vairākos gados kopā.

SIA Lursoft dati rāda, ka šā gada laikā – līdz 8. februārim – ir likvidēti 7162 subjekti, un tas ir vairāk nekā visā 2014. gadā kopā. DB jau vēstīja, ka pēdējos četrus gadus strauji palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits, turklāt uzņēmumu mirstība šajā laikā pārsniegusi jaunu dzimstību. Piedevām Moneyval rekomendāciju izpilde šogad rezultēsies par riskanto uzņēmumu izslēgšanu – likvidēšanu.

Automatizēta izslēgšana

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsver, ka reģistrs aktīvi strādā, lai ieviestu Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā. «Iemesli zemajam vērtējumam ir vairāki, tai skaitā komersantu patieso labuma guvēju slēpšana,» uzsver G. Paidere. Kā risku paaugstinošas vērtētas arī kapitālsabiedrības, kurām ilgstoši nav valdes vai ir būtiski pārkāpumi nodokļu jomā. «Izvērtējot visus šos faktorus, Uzņēmumu reģistrs janvārī veica automatizētu ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no komercreģistra. Šogad vēl tiks izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesos labuma guvējus, kā arī tiks turpināta ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā,» skaidro G. Paidere. Viņa uzsver, ka šāda masveida neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana uzlabo kopējo komercreģistra ekosistēmu, kā arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā. «Izslēgto kapitālsabiedrību skaits ir liels, un iesāktais process tiks turpināts, lai mazinātu negodprātīgo komersantu darbības radītos riskus,» tā G. Paidere.

Lai mazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir iniciējis grozījumus PVN likumā, kā arī izmaiņas uzņēmumu reģistrācijas noteikumos, trešdien žurnālistiem sacīja VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Patlaban VID intervē katra uzņēmuma, kurš vēlas reģistrēties kā PVN maksātājs, vadību. Iniciētie grozījumi paredz, ka uzņēmuma valdes locekļu maiņas gadījumā VID uz laiku aptur PVN maksātāja reģistrāciju un aicina jaunos valdes locekļus uz interviju VID, skaidroja Pelēkā.

«Jā, daļai no uzņēmumiem tas radīs zināmas grūtības, taču tas ir plānots pašu uzņēmēju drošībai, lai mainot valdes locekļus, nesāktos uzņēmuma izmantošana PVN krāpšanas shēmās, kad no valsts tiek izkrāpti citu uzņēmumu samaksātie nodokļi. Bieži vien šie valdes locekļi ir trešo valstu pilsoņi, kas nereti pat nekad nav bijuši Latvijā,» sacīja Pelēkā.

Viņa piebilda, ka vēl viens iniciētais grozījums paredz uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra gadījumā, ja uzņēmums nav veicis aktīvu saimniecisko darbību sešus mēnešus vai 12 mēnešus.

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits 2019. gada septembrī ir mazāks, nekā tas bija ekonomiskās recesijas laikā – 2009.- 2010. gadā, turklāt PVN maksātāju reģistra «tīrīšana» turpināsies

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada 1. septembrī PVN maksātāju reģistrā reģistrēto personu skaits bija 79 495, savukārt šā gada 1. jūnijā – 82 855, tātad triju mēnešu laikā šis reģistrs kļuvis tukšāks par 3360 maksātājiem jeb 4,1%. Tas nozīmē, ka vairāk tiek no šī reģistra izmesti, nekā tiek reģistrēti jauni. Jāņem vērā - PVN maksātāju skaits pēdējo četru gadu laikā sarūk, pat neraugoties uz to, ka no 2018. gada tiek samazināts obligātais PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis līdz 40 000 eiro (iepriekš 50 000 eiro). Par šo situāciju arī ir neliela neizpratne, jo oficiāli tautsaimniecība Latvijā skrien augšup, bet PVN maksātāju rindas kļūst retākas.