Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien turpinās skatīt bīstamo atkritumu apsaimniekotāja «Eko osta» prasību pret būvuzņēmumu «Skonto būvi», kurā no tā prasīts piedzīt 1,89 miljonus eiro un līgumsodu 189 000 eiro apmērā.

Pagājušā gada 7.novembra tiesas sēdē «Eko osta» pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesai lūgumu par rakstveida pieprasījumu izprasīšanu un tiesa šo lūgumu apmierināja.

Jau vēstīts, ka «Eko osta» vērsusies tiesā, jo «Skonto būve», kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi». Kā apgalvo «Eko ostas» pārstāvji, visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp «Eko ostu» kā apakšuzņēmēju un «Skonto būvi» kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA Eko Osta pārsūdzējis Konkurences padomes (KP) lēmumu – padomes uzlikto sodu par dominējušā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izpaudās atteikumā atjaunot līgumu ar SIA Corvus Company.

KP lēmums paredzēja, ka SIA Eko Osta ir jāatjauno līgums ar atkritumu savācēju uzņēmumu Corvus Company par bīstamo atkritumu nodošanu un pārstrādi. Eko Osta piemērots arī naudas sods vairāk nekā 22,6 tūkstošu Ls apmērā. Uzņēmuma ražošanas direktors Ivars Briedis uzskata, ka KP lēmums «nav objektīvs un juridiski korekts».

«KP, pieņemot lēmumu, nav pierādījusi uzņēmuma Eko Osta vainu pārkāpumā un nav ņēmusi vērā vairākus būtisku faktorus. Piemēram, KP ignorēja faktu, ka Eko Osta nav vienīgais pakalpojumu sniedzējs un līdz ar to ir tiesīgs izvēlēties darījumu partnerus,» norāda I. Briedis.

Konkurences padome (KP) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodījusi kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanas uzņēmumu Rīgas brīvostā – SIA Eko osta. Nepamatoti atsakot sadarbību SIA Corvus Company, kas sniedz atkritumu savākšanas pakalpojumus kuģiem, SIA Eko Osta izslēgusi to no kuģu radīto naftas atkritumu savākšanas tirgus Rīgas brīvostā, samazinot ostā ienākošo kuģu iespējas izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.

SIA Eko Osta piemērots naudas sods Ls 22 621,05 apmērā, kā arī tiesiskais pienākums atjaunot sadarbību ar SIA Corvus Company, piemērojot nediskriminējošus un skaidri definētus sadarbības nosacījumus.

No 2002.gada līdz 2009.gada beigām SIA Corvus Company bija noslēgts līgums ar SIA Eko Osta par no kuģiem savākto naftas produktu atkritumu nodošanu attīrīšanai. Savukārt 2010.gadā SIA Eko Osta atteicās šo līgumu pagarināt, kā vienīgo iemeslu minot to, ka pati SIA Eko Osta nav izstrādājusi kritērijus atkritumu pieņemšanai. Vienlaikus kritēriju neesamība nekalpoja par iemeslu analoģisku līgumu laušanai vai nepagarināšanai ar pārējiem uzņēmumiem, kas SIA Eko Osta joprojām nodod no kuģiem savāktos atkritumus.

Būvfirmas SIA «Skonto būve» paziņojums par vēršanos tiesībsargājošajās iestādēs pret atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eko osta» valdi nav pamatota, norāda «Eko ostas» juriste Una Vaičulēna.

«Eko osta» iesniedza tiesā būvfirmas «Skonto būve» maksātnespējas pieteikumu, lai piedzītu parādu par sniegtajiem pakalpojumiem 1,89 miljonu eiro apmērā. Pieteikums tiesā tika iesniegts atbilstoši normatīviem par uzņēmuma paveikto darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» laikā. Zemgales rajona tiesa noraidīja «Eko ostas» pieteikumu.

Otrdien «Skonto Būve» paziņoja, ka tā vērsīsies tiesībsargājošās instancēs ar iesniegumu par «Eko ostas» rīcību. Būvfirma uzskata, ka, slēpjot tiesai ziņas par savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem «Vēsturiski piesārņoto vietu «Inčukalna sērskābie gudronu dīķi» sanācijas darbi», «Eko osta» nepamatoti prasīja samaksu. Šī samaksa tika prasīta par to darbu, kas ietilpa darbu sadaļā, par ko pasūtītājs - VVD - tā arī nav samaksājis ģenerāluzņēmējam - «Skonto Būvei». Par šīs summas samaksu «Skonto Būve» cēla prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Eko Osta, bīstamo atkritumu apsaimniekotājs, un Konkurences padome vienojušies par izlīgumu saistībā ar tiesisko strīdu par 2012.gada novembrī Konkurences padomes pieņemto lēmumu, kas lika uzņēmumam maksāt 22 tūkstošu latu soda naudu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, liecina uzņēmuma paziņojums.

Konkurences padome dominējošo stāvokli pamatoja ar Eko Osta atteikumu atjaunot ar Corvus Company līgumu par kuģu radīto naftas atkritumu pieņemšanu attīrīšanai. Eko Osta minēto lēmumu pērn janvārī pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā.

«Eko Osta valde pieņēmusi lēmumu izlīgt ar Konkurences padomi, jo uzņēmuma viedoklis, ka Konkurences padomes lēmums pēc būtības nav pamatots, tika ietverts noslēgtajā administratīvajā līgumā. Precīzāk, līgumā minēts, ka Eko Osta nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā noteiktajai konkrētā tirgus definīcijai un lēmumā nepareizi novērtēta atsevišķu valsts iestāžu rīcības ietekme uz Eko Osta attiecībām ar SIA Corvus Company. Tāpat uzņēmuma lēmumu izlīgt veicināja tas, ka Konkurences padome piedāvāja ievērojami (par ceturtdaļu) samazināt Eko Osta piemērotā naudas soda apmēru,» skaidro uzņēmumā.

Vides pārvaldības uzņēmums Eko Osta piesaka jaunu attīstības stratēģiju Ekofit:2030. Tā kā Eiropā energoresursu cena palielinās, uzņēmums saredz izaugsmes un konkurences priekšrocības ogļūdeņražu izejvielu (eļļas, degvielas izejvielas) pārstrādes segmentā.

Jaunā stratēģija paredz divu pakāpju izaugsmi: pirmajā posmā tiks paplašināts darbības mērogs atbilstoši inovāciju tendencēm, savukārt otrajā notiks investoru kapitāla piesaiste, neizslēdzot iespēju nākotnē uzņēmumu kotēt biržā.

Komentējot jauno stratēģiju, SIA Eko Osta valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs norāda, ka jau pašlaik Eko Osta ir pievilcīgs investīciju mērķis, tāpēc netiek izslēgta investīciju piesaistes iespēja.

"Esam spēcīgs un pievilcīgs uzņēmums savā nozarē, kas nodrošina vides pārvaldības pakalpojumus, kā arī Eiropas "zaļā pārkārtošanās" dod impulsu jaunai izaugsmes stratēģijai. Turklāt zaļo tehnoloģiju investīciju objekti kļūst arvien vilinošāki kā Eiropā, tā arī pasaulē, tomēr pieejamo aktīvu skaits pašlaik ir krietni zemāks par pieprasījumu," komentē A.Laškovs.

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamentam atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, ir stājās spēkā Zemgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru ir apmierināta SIA "Eko osta" prasība pret SIA "Skonto būve" par pamatparāda 1 893 012 eiro un līgumsoda 189 301 eiro piedziņu, informē tiesā.

"Eko osta" bija vērsusies tiesā, jo "Skonto būve", kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējusi segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi".

"Eko ostas" pārstāvji apgalvoja, ka visi 2014.gada 7.oktobrī noslēgtajā līgumā starp "Eko ostu" kā apakšuzņēmēju un "Skonto būvi" kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015.gadā.

Būvfirmā pauda viedokli, ka "Eko osta", pretēji līguma nosacījumiem, ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par darbiem, kas nav saskaņoti ar pasūtītājiem.

Stiprinot piesārņoto ūdeņu apstrādes jaudas, SIA “Eko osta” izbūvējusi un ekspluatācijā nodevusi jaunu sūkņu staciju un vēl divas piesārņoto ūdeņu glabāšanas tvertnes, tā par pusotru reizi palielinot piesārņoto ūdeņu rezervuāru parku.

Piesārņoto ūdeņu glabāšanas un pārstrādes rezervuāru izveide “Eko ostai” izmaksājusi 980 tūkst. eiro.

Ik gadu no Rīgas ostā ienākošajiem kuģiem tiek savākti ap 11 tūkstošiem tonnu cieto sadzīves atkritumu, ap 50 tūkstošiem tonnu sadzīves notekūdeņu un 15 – 20 tūkstoši tonnu ar naftas produktiem piesārņotu ūdeņu.

“Mūsu stratēģija ir nepārtraukta ostā sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, kā arī tehnoloģiju un aprīkojuma modernizēšana, lai visi pakalpojumi ostā tiktu sniegti atbilstoši ES regulām un klientu prasībām”, uzsver SIA “Eko osta” izpilddirektors Andrejs Jaunkalns.

Sekojam līdzi visām jaunākajām tendencēm, gan vides aizsardzības jomā, gan atkritumu pārstrādes jomā. Ieviešot aizvien ekonomiskākas atkritumu pārstrādes metodes, spējam ostas klientiem nodrošināt izmaksu ziņā konkurētspējīgus pakalpojumus. Pastāvīgas investīcijas procesu uzlabošanā un ražošanas attīstībā nodrošina to, ka mēs spējam paveikt visus uzdevumus saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu ostā”, turpina A.Jaunkalns.

Bīstamo atkritumu apsaimniekotājs Eko Osta sadarbībā ar Eko Gāze uzsācis dīzeļa kravas automašīnu aprīkošanu ar LPG (liquid petroleum gas) jeb šķidrās gāzes iekārtām, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tā piemēram, uzņēmuma Volvo kravas vilcējs, kurš pirms tam darbojās tikai ar dīzeļdegvielu, tagad veic bīstamo atkritumu pārvadāšanu, izmantojot inovatīvu gāzes sistēmu, kurā tiek izmantots dīzeļdegvielas un auto gāzes maisījums.

Iepriekš šādas gāzes iekārtas arī pasaulē tika uzstādītas tikai vieglajām automašīnām ar benzīna dzinējiem. Taču, tehnoloģijām attīstoties, izveidotas LPG iekārtas, kas paredzētas izmantošanai arī automašīnām ar dīzeļa dzinējiem. Kā norāda Eko Gāze speciālisti, šķidrās gāzes un dīzeļa degvielas kombināciju ekonomiski visizdevīgāk izmantot ir tieši smagajiem transportlīdzekļiem ar lielu dzinēja tilpumu un attiecīgi augstu degvielas patēriņu. Eko Osta plāno šī gada laikā pakāpeniski aprīkot ar šķidrās gāzes iekārtām visu savu kravas autoparku.

Zemgales rajona tiesa ir pieņēmusi lēmumu noraidīt SIA «Eko Osta» pieteikumu par SIA «Skonto Būve» maksātnespējas procesa uzsākšanu, liecina SIA «Skonto Būve» sniegtā informācija.

Domstarpības radušās saistībā ar darbiem projektā «Vēsturiski piesārņoto vietu Inčukalna sērskābie gudronu dīķi sanācijas darbi».

SIA «Skonto Būve» norāda, ka attiecīgie darbi, par ko SIA «Eko Osta» prasa samaksu, ietilpst to darbu sadaļā, par ko pasūtītājs Valsts vides dienests (VVD) nav samaksājis ģenerāluzņēmējam SIA «Skonto Būve». Par šīs summas samaksu SIA «Skonto Būve» ir cēlusi prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.

Līdz ar to SIA «Skonto Būve» neesot līgumiska pamata veikt samaksu par SIA «Eko Osta» veiktajiem darbiem.

SIA «Skonto Būve» akcentē, ka ir finansiāli stabila.

SIA «Skonto Būve» plāno vērsties ar iesniegumu tiesībsargājošajās instancēs pret SIA «Eko Osta» par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbus veiks PS «Inčukalns EKO», informē Valsts vides dienests (VVD).

VVD iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu piešķirt iepirkuma līguma vienošanās slēgšanas tiesības PS «Inčukalns EKO» iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» ietvaros.

«Lursoft» informācija liecina, ka pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir AS «VentEko», SIA «Eko Osta», un AS «BAO».

VVD norāda, ka PS «Inčukalns EKO» piedāvājums saimnieciski izdevīgākā kritērija vērtējumā saņēma 76,25 punktus, savukārt otra pretendenta A/S «A.C.B.» piedāvājums - 71,25 punktus.

VVD pieņemto lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, ir iespējams pārsūdzēt 10 dienu laikā, iesniedzot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Visticamāk, šovasar neatkārtosies pirms diviem gadiem piedzīvotais scenārijs, kad Guntim Rāvim piederošā SIA Skonto būve prasa papildu miljonus Gaujai bīstami tuvo sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai Inčukalnā un kad valdība patielējusies tos piešķir. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards (NA) jau 9. jūnijā valdību aiz slēgtām durvīm sagatavojis scenārijam, ka Valsts vides dienests (VVD) varētu vienpusēji lauzt līgumu ar Skonto būvi, ja tā, kā draudējusi, pārtraukts līgumā noteikto saistību izpildi un bez papildu 11 miljonu eiro piešķiršanas darbus neturpinās, otrdien raksta laikraksts Diena.

Juristu atzinumi, valdības slēgtajā sēdē skatītais ziņojums un gudrona dīķu projektu uzraugošā inženiera sarakste ar Skonto būvi, ar ko iepazinusies Diena, rāda, ka būvkompānija tiešām varētu būt pārkāpusi iepirkuma līguma nosacījumus.

2013. gada vasarā Skonto būve jau paziņoja par jauniem apstākļiem, kuru pārvarēšanai vajadzīgi vēl 16 miljoni eiro, tagad scenārijs iedarbināts otrreiz. Juridiskais strīds, ja tas pārcelsies uz tiesas zāli, būs par iepirkuma līguma interpretāciju – VVD un VARAM politiskā vadība uzskata, ka līguma saistības ir izpildītas, kad sasniegts tā mērķis – ar ķīmiskām vielām saindētās augsnes attīrīšana. Savukārt Skonto būve ir pieķērusies 2010. gadā vēl vides ministra Raimonda Vējoņa parakstītā līguma tehniskajā specifikācijā minētajam «novērtētajam darba apjomam».

Radušies sarežģījumi ar vairākus miljonus vērto Skanstes revitalizācijas projektu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Kā informēja opozīcijā esošās "Gods kalpot Rīgai" deputāts Juris Radzevičs, 13.maijā būvinspektors apturējis Skanstes revitalizācijas projekta pirmo kārtu. Apturēšanas iemesls esot jaunizbūvēto ceļu kvalitāte. Ceļi grimstot un jau pašlaik esot nosēdušies.

Rīgas domē skaidro, ka pašvaldības līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) par Skanstes revitalizācijas pirmo kārtu tika noslēgts 2020.gada 16.janvārī. Savukārt 2020.gada 18.martā tika noslēgts līgums par projekta būvdarbu izpildi starp Pilsētas attīstības departamentu un personu apvienību "RR-Eko", kurā ietilpst SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve".

17 miljonus eiro vērtās revitalizācijas ietvaros Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana 

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē....

Problēmas, kas radušās projekta īstenošanas gaitā ar neatbilstošu grunti, neesot jaunums pašvaldībai. Situāciju pašvaldībā risinot no pagājušā gada otrās puses. Projekta autoram ticis uzdots novērst nepilnības, kas pakāpeniski tiek darīts. Par esošo situāciju esot informēta arī CFLA.

Pašvaldības vadības vērtējumā, šī esot vēl viena no problēmām, ko pašreizējais domes sasaukums saņēmis "mantojumā" no iepriekšējās varas, jo būvdarbi minētajā vietā sākās vēl pirms šis domes sasaukuma sanākšanas.

Saistībā ar šī projekta apturēšanu esot izraisījušās nesaskaņas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Pēc Radzeviča paustā, departamenta direktora vietnieks Jānis Belkovskis aizstāvējis amatpersonas, kas apturēja projektu un tādēļ esot spiests aiziet no amata.

Saistībā ar šo situāciju departamenta darbinieki nosūtījuši vēstuli Rīgas domes vadībai, aizstāvot Belkovski. Rīgas domē apgalvoja, ka Belkovska aiziešana notiekot pēc paša darbinieka vēlēšanās.

Minētā projekta mērķis esot nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai.

Plānota arī vērienīga inženierkomunikāciju izbūve, lai ierīkotu ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, lietusūdens kanalizāciju un ielu apgaismojumu, kā arī ielu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu.

Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija ir balstīta uz Skanstes lokālplānojumā izstrādātiem atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas un vienotas publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiāliem risinājumiem.

Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārtas darbus plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Sākotnēji tika lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 19,9 miljonus eiro, piesaistot ERAF finansējumu. Kā liecina Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta vienošanās ar "RR-Eko", kas tika noslēgta 2020.gada decembrī, līguma kopējā summa ir 15 261 388 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Savukārt līguma summa par papildus darbiem teritorijas piesārņotās grunts sanācijas darbu veikšanai ir 1 464 268 eiro.

Slēdzot līgumu par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma īstenošanu, plānots paredzēt sankcijas darbu nepildīšanas vai aizkavēšanās gadījumā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa skaidroja, ka abu sarunu procedūras dalībnieku - pilnsabiedrības «Inčukalns Eko» un AS «A.C.B.» - iesniegtie projekti ir sadalīti posmos. Šāds iedalījums ļāvis noteikt arī iespējamās sankcijas darba nepildīšanās vai aizkavēšanās gadījumā, teica Koļegova.

Uz komisijas deputātu jautājumiem par šīm sankcijām Koļegova gan nebija gatava sniegt detalizētas atbildes, bet deputāti pauda vēlmi ar tām iepazīties pirms līguma noslēgšanas nākamā gada janvārī, neraugoties uz tā ierobežotās pieejamības statusu.

Koļegova norādīja, ka ar abu pretendentu projektiem iepazinušies arī Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti, kuri tos novērtējuši kā izpildāmus.

Ventspils brīvostā noslēdzies vērienīgs projekts Ventspils ostas vides aizsardzības nodrošināšanai – pēc gandrīz divu gadu darba pabeigta ar naftas produktiem piesārņotā 1.muliņa demontāža. Darbus veica AS LNK Industries, informē brīvosta.

Ventspils ostas 1. muliņš naftas un naftas produktu pārkraušanai tika projektēts un celts no 1959. līdz 1961. gadam. Tā kopējais garums ir 300 metru, ieskaitot tauvošanās pāļus. Ilgās muliņa ekspluatācijas dēļ tā konstrukcijas bija sarūsējušas un vairs nevarēja pasargāt ostas ūdeņus no naftas produktu nokļūšanas tajos. Tādēļ arī tika pieņemts lēmums pārtraukt tā ekspluatāciju.

Turklāt līdzās 1. naftas muliņam tika uzcelts kompānijas Baltic Coal Terminalogļu muliņš. Tomēr 1. naftas muliņš traucēja kuģiem pienākt pie ogļu muliņa no abām pusēm, tādēļ jauno hidrobūvi varēja izmantot tikai no vienas puses. 2013. gada februārī tika uzsākta 1.muliņa demontāža. Atklātajā konkursā par demontāžas darbu veikšanu uzvarēja pilnsabiedrība LNK Industries Eko.

Valsts vides dienests (VVD) sadarbojoties ar SIA Eko Osta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) operatīvi novērsis iespējamo kaitējumu videi pēc tam, kad VVD patruļkuģis Brēmene sasvēries un daļēji nogrimis, informē VVD.

Šis patruļkuģis kopš jaunā zvejas kontroles kuģa Mare iegādes vairs aktīvi netika izmantots un ilgstoši atradās slēgtā, apsargātā teritorijā Voleros.

2017.gada 23.janvāra rītā VVD darbinieki konstatēja, ka kuģis Brēmene ir sasvēries un tā aizmugurējā daļā daļēji nogrimis, un joprojām turpina lēnām grimt. Negadījuma vietā uz ūdens virsmas bija redzami nelieli plankumi, iespējams, no hidrauliskās eļļas un dzesēšanas šķidruma

Par negadījumu nekavējoties tika paziņots Rīgas brīvostas kapteiņdienestam un izsaukta SIA Eko Osta, kas uzstādīja norobežojošas bonas, lai piesārņojums neizplatītos tālāk. Nekavējoties tika uzsākta piesārņojošo vielu atsūkšana no ūdens virsmas. VVD inspektori ūdenī izklāja absorbējošu materiālu, kas uzsūc naftas produktus no ūdens virsmas.

Nelegāli uzglabāto riepu izvešanai no teritorijām Starta ielā 7A un 8 pieteikušies uzņēmumi SIA Eco Baltia vide, Clean R, Getliņi Eko un Eko Osta, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji uz sarunu procedūru tika uzaicināti septiņi komersanti, no kuriem savus piedāvājumus iesniedza četri minētie.Izraudzītajam uzvarētājam mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas būs jāizved atkritumi, šajā gadījumā, nolietotās riepas no teritorijām Starta ielā 7A un 8.

Viena gada laikā uzņēmumam būs jāveic izvesto atkritumu pārstrāde vai jāizmanto tās inženiertehnisko būvju būvniecībā.Minētos uzdevumus var nodrošināt tikai tie komersanti, kuri ir saņēmuši atbilstošas atkritumu pārvadāšanas un apsaimniekošanas atļaujas.

Kā ziņots, VVD pieņēmis lēmumu pārtraukt līgumu ar SIA Riepu bloki par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un aprēķinājis tam sodu 12 900 624 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Bukleviča.

Valsts vides dienests (VVD) līdz ar 31.decembri lauzīs atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar SIA «Nordic Recycling» un «Latvijas Zaļais elektrons», tiem piemērojot attiecīgi 8,3 miljonu un 13,7 miljonu eiro sodu par nenomaksāto dabas resursa nodokli, preses brīfingā sacīja VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Dienests skaidroja, ka «Nordic Recycling» nav nodrošinājis solīto atkritumu reģenerācijas jeb pārstrādes apjomu - uzņēmums nav pārstrādājis 62,5% no iepirktajiem stikla iepakojumiem, 29% no koka iepakojumiem atkritumiem, kā arī 2,5% no papīra iepakojumiem. Pēc VVD aprēķiniem, par šo nepārstrādāto atkritumu daudzumu, desmitkārtīgs nenomaksātais dabas resursa nodoklis ir aprēķināts 8,3 miljonu eiro apmērā.

Savukārt «Latvijas Zaļajam elektronam» par nepārstrādātajiem sadzīves atkritumiem piemērots 12,5 miljonu eiro sods. Uzņēmums nav pārstrādājis 29% no kopējā ievāktā iepakojumu apjoma. No tiem, 8,5% sastāda papīra un kartona iepakojumi, 64% - stikla iepakojumi.

Jauna komercķīla reģistrēta 2003.gadā dibinātajam, būvniecības sfērā strādājošajam SIA Riga Rent, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas ņēmējs ir AS DNB banka, bet kā parādnieks norādīts SIA Eko Osta. Komercķīlu reģistrā atrodamā informācija liecina, ka reģistrētās ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālo summu veido 2,689 miljoni eiro.

Jānorāda, ka kopš dibināšanas brīža 2003.gadā uzņēmumam bijušas reģistrētas astoņas komercķīlas, trīs no tām patlaban jau dzēstas.

SIA Riga Rent, kas līdz 2006.gadam bijis zināms kā SIA Daugava Eko, nodarbojas ar meliorācijas risinājumiem, hidrotehnisko būvniecību un citiem ar celtniecības sfēru saistītiem projektiem, kā arī celtniecības tehnikas, inventāra nomu un tirdzniecību. Uzņēmums iemēģinājis roku arī nekustamā īpašuma apsaimniekošanas sfērā.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Trade Network, kā parādnieku norādot SIA Baltic Logistic Solutions, liecina Lursoft dati.

Kompānija devusi komercķīlu, kuras kopējā maksimālā prasījuma summa ir 25,9 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi metāla konstrukciju ražošanas kompānija AS UVZ Baltija. Tās kopējā vērtība ir 20 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešā lielākā komercķīla reģistrēta AS Grobiņa – 6 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 5,4 miljonu eiro apmērā devusi nekustamā īpašuma kompānija SIA B39, kā parādnieku norādot citu nekustamā īpašuma uzņēmumu - SIA Dagas. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Daugavas ūdenī Rīgas pilsētas centrā starp AB dambi un viesnīcu Radisson Blu Daugava ieplūdusi nezināmas izcelsmes ķīmiska viela, informē Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldē.

Notikuma vietā strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), SIA Eko Osta un VVD inspektori.

Patlaban Daugavā starp AB dambi un viesnīcu Radisson Blu Daugava ievietota viena 140 metrus gara norobežojošā un viena 133 metrus gara absorbējošā bona. Tālāka piesārņojuma izplatība ūdenī apturēta.

VVD inspektori pieļauj nezināmās vielas nonākšanu ūdenī no Daugavas gultnes, tāpēc lietas izmeklēšanai, iespējams, būs nepieciešams iesaistīt arī ūdenslīdējus. Zināms, ka Daugavā ieplūstošie lietus notekūdeņi nezināmo vielu nesatur.

Daugavas ūdenī Rīgas centrā starp AB dambi un viesnīcu Radisson Daugava notikusi nezināmas izcelsmes ķīmiskas vielas noplūde, informē Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (Lielrīgas RVP) pārstāvji.

Notikuma vietā ap pulksten trijiem pēcpusdienā strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), SIA Eko Osta un VVD Lielrīgas RVP inspektori. Daugavā starp AB dambi un viesnīcu Radisson Daugava ievietota viena 140 metrus gara norobežojošā un viena 133 metrus gara absorbējošā bona. Tālāka piesārņojuma izplatība ūdenī apturēta.

Lielrīgas RVP inspektori pieļauj nezināmās vielas nonākšanu ūdenī no Daugavas gultnes, tāpēc lietas izmeklēšanai iespējams būs nepieciešams iesaistīt arī ūdenslīdējus. Zināms, ka Daugavā ieplūstošie lietus notekūdeņi nezināmo vielu nesatur.