Patēriņa cenas reģionā gada laikā augušas par 0,4%, kas ir vājākais pieaugums kopš 2009. gada oktobra, kad cenas saruka par 0,1% finanšu krīzes laikā.
Pamatinflācija, kurā netiek iekļautas enerģētikas, pārtikas, tabakas un alkohola cenas, nemainījās un otro mēnesi pēc kārtas turējās 0,8% līmenī.
Jūlijā enerģētikas cenas saruka par 1%, salīdzinot ar 0,1% kāpumu iepriekšējā mēnesī, bet pakalpojumu cenas pakāpās par 1,3% jau otro mēnesi pēc kārtas.
Raksti par tēmu
Jāatzīmē, ka jau vairākus mēnešus ECB pārstāvji un eksperti ir pauduši bažas par zemo inflāciju, un jūnija sākumā ECB samazināja bāzes likmes un paziņoja par jaunu pasākumu ieviešanu, lai iepludinātu naudu eirozonas ekonomikā, kā arī deva signālu, ka ir gatava rīkoties, ja inflācija atpaliks no prognozēm.
Nākamā ECB sanāksme notiks nākamceturtdien, bet analītiķi paredz, ka nekādas izmaiņas netiks veiktas, jo bankai nepieciešams ilgāks laiks, lai novērtētu pēdējo pasākumu ietekmi uz ekonomiku.
Eirozonas inflācija patlaban ir iestrēgusi ECB dēvētajā «bīstamajā zonā» – zem 1% atzīmes jau kopš oktobra, un nav sagaidāms, ka tā pieaugs līdz bankas noteiktajai mērķa atzīmei – 2% līdz pat 2016.gadam, kad tā varētu sasniegt 1,4%.