Patēriņa cenas eirozonā pieauga par 0,3% gadā. Augustā inflācija bija 0,4%. Kā liecina Eurostat dati, enerģētikas cenas septembrī saruka par 2,4%, bet alkohola, pārtikas un tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 0,2%. Pakalpojumu cenas pakāpās par 1,1%.
ECB vadītājs Mario Dragi pagājušajā nedēļā izteicās, ka bankas pārstāvji ir apņēmības pilni balstīt inflāciju, kura zem centrālās bankas noteiktā mērķa turas kopš pērnā gada sākuma. Pēdējo četru mēnešu laikā ECB amatpersonas jau ir vienojušās par vairākiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, un paredzams, ka šoreiz atklās aktīvu iepirkumu plāna sīkākas detaļas, palielinot ECB bilanci par vienu triljonu eiro.
Raksti par tēmu
Kā norāda Berenberg Bank vecākais ekonomists Kristians Šulcs, inflācijas dati nodrošina atbalstu vēl spēcīgākai monetārai stimulēšanai no ECB puses. Viņš paredz, ka šonedēļ ECB paziņos par ambicionāliem aktīvu iepirkumu plāniem, kā arī paturēs kvantitatīvās mīkstināšanas iespējas ieviešanu, ieskaitot valstu parādzīmju iegādi.
Sparkasse Suedholstein ekonomists Kristofers Metjū saka, ka zemā inflācija ir ārkārtīga eirozonas ekonomikas vājuma pazīme. Viņš uzsver, ka situācija patlaban izskatās drūma, un tuvākajā laikā nekāda uzlabošanās nav redzama.
Arī eirozonas ekonomikas noskaņojums šomēnes saruka līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada nocembra, savukārt ražošanas un pakalpojumu sektoru izaugsme negaidīti palēninājās līdz vājākajam tempam šajā gadā.
