Tādējādi, salīdzinot ar jūliju, kad inflācija bija 1,6% līmenī, tā samazinājusies.
Lielākais cenu kāpums bijis pārtikas, alkohola un tabakas izstrādājumu sektorā, kur cenas augušas par 3,3%, salīdzinot ar 3,5% jūlijā. Pakalpojumu sektorā cenu pieaugums gada laikā bijis 1,5%, salīdzinot ar 1,4% jūlijā, savukārt ražošanas preces, kurās neietilpst enerģētika, sadārdzinājušās par 0,3%, salīdzinot ar 0,4% jūlijā. Enerģētikas cenas augustā sarukušas par 0,4%, salīdzinot ar 1,6% jūlijā.
Db.lv jau ziņoja, ka šā gada otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no recesijas, iekšzemes kopproduktam salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugot par 0,3%. Tikmēr gada skatījumā eirozonasekonomika otrajā ceturksnī sarukusi par 0,7%.
Liels devums eirozonas reģiona ekonomikas izaugsmē bija pozitīvajiem divu lielāko Eiropas ekonomiku - Vācijas un Francijas rezultātiem, kas bija labāki, nekā gaidīts. Vācijas IKP, salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieauga par 0,7%, savukārt Francijas ekonomika piedzīvoja 0,5% lielu pieaugumu.
