Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegusi labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Lielā Jēkaba balvu Dižā ekspozīcija Kurzemē 2011 šogad saņēma Karostas cietums. Balvu saņemt uz Talsiem, kur šogad notika balvas pasniegšanas ceremonija, bija devušies arī paši ekspozīciju autori Juris Raķis un Alvis Eņģelis. Karostas cietumam šī bija jau otrā Lielā Jēkaba balva. Pirmoreiz šo apbalvojumu cietums saņēma 2004. gadā par veiksmīgāko vissezonas tūrisma piedāvājumu Kurzemē.

Balva Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē 2011 arī šogad tika liepājniekiem. To saņēma Šēferu ģimenes uzņēmums Sofijas laivas, kura pamatnodarbošanās ir kanoe laivu noma Kurzemē.

Labi zināmais somu rallija braucējs Tonijs Gārdemeisters nolēmis brīvdienas pavadīt Latvijā un apmeklēt arī ralliju Kurzeme 2010, kur piektdienas vakarā šofa nolūkos nodemonstrēs savu braukšanas māku.

Tonijs Gārdemeisters ir rallija pilots, kurš savā karjerā ir paguvis izbraukt ar gandrīz visiem WRC klases automobiļiem, jo savulaik bijis Seat, Mitsubishi, Ford, Škoda un Suzuki rūpnīcas komandu pilots. Viņa kontā ir starti arī Peugeot 206 un 307 WRC automobiļiem, kā arī Mitsubishi Lancer WRC, ko divos eksemplāros redzēsim arī rallijā Kurzeme 2010 Skandi rallija komandas sastāvā.

Gārdemeisters startēs rallija Kurzeme 2010 šova ātrumposmā Liepājas osta un ikvienam autosporta fanam tiks dota iespēja iejusties somu rallista stūrmaņa lomā. Un, kas būtiski, lai izbrauktu Gārdemeistera pilotētā īstā rallija automobilī, ir nepieciešams tikai piedalīties Radio 101 un rallija organizētāju kopīgi rīkotajā konkursā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Pirmo reizi Baltijas valstīs piešķirams kredīts saules enerģētikas projekta īstenošanai caur Lietuvas pūļa finansējuma platformu “Letsinvest”. “Letsinvest” jau ir atvēruši otro saules parku, kas atrodas netālu no Viļņas, ar pūļa finansējuma palīdzību. Projektu attīsta uzņēmums, kas saules enerģētikas jomā darbojas jau vairāk kā 15 gadus, bet pirmais pūļa finansējuma posms bija aizvērts nepilnu trīs stundu laikā. Otrajā posmā tiek piesaistīts maksimālais kredīts 1,7 milj. EUR apmērā, bet investori var nopelnīt līdz 11 procentiem gadā.

Pieredzējis projekta attīstītājs

Saules spēkstaciju parku attīstošais uzņēmums “VindoSolar BV” ir uzkrājis vairāk kā 15 gadu pieredzi saules enerģētikas projektu īstenošanā Vācijā, Itālijā, Holandē, Beļģijā un Lietuvā. Trāķu rajonā netālo no Viļņas 4000 kWp jaudas saules parka projektu īstenos meitasuzņēmums UAB “Senojo Tarpupio saulės elektrinė”. Attīstītāji jau ir iegādājušies parkam piemērotu zemesgabalu, ir saņēmuši attiecīgas atļaujas un noslēguši līgumu ar elektrības sadales operatoru. Plānojams, ka būvatļauju attīstītājs saņems jau šomēnes, bet parka attīstīšanas darbu pabeigšana plānojama rudenī.

”Ilggadējas biznesa attiecības ar piegādātājiem un uzkrāta projektu īstenošanas pieredze ļauj piemeklēt elektrostacijas komponentes, ņemot vērā ne tikai kvalitāti, efektivitāti un garantiju, bet arī saules parka apkalpošanas īpatnības trīsdesmit gadu garumā. Pirmo iekārtu pasūtījumu esam veikuši vēl decembrī. Šajā parkā plānojam uzstādīt ”Corab” metāla konstrukcijas un ”Trina SolarVertex” stikls/stikls 650 Wp saules moduļus” – tehniskos risinājumus komentēja saules parka attīstītājs Mindaugs Jaruševičs (Mindaugas Jaruševičius).

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.

Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.

Šī gada Latvijas autorallija čempionāta sestajā posmā, Rallijā Kurzeme 2010, uz starta stāsies ne vien pašmāju un tuvāko kaimiņvalstu spēcīgākie braucēji, bet arī cilvēks, kuram savulaik sanācis dzīties pakaļ britu slepenajam aģentam Džeimsam Bondam.

Savu piedalīšanos Rallijā Kurzeme 2010 ir apstiprinājis Lielbritānijas autorallija braucējs Marks Higinss. 1971. gadā dzimušais autosportists, kurš savas gaitas motoru sportā agrā jaunībā sāka pie kartinga stūres, nu jau 22 gadus ir profesionāls autosportists un šobrīd ir godājams kā trīskārtējs Lielbritānijas autorallija čempions, pie tam pirmo titulu Higinss izcīnījis jau 25 gadu vecumā.

Rallijā Kurzeme 2010 Higinss uz starta stāsies ar MML sagatavotu Mitsubishi Lancer EVO X N4 klases mašīnu un brauks Latvijas čempionāta ieskaitē. Tas var radīt pamatīgas izmaiņas rezultātu tabulā, kur patlaban vadošos četrus braucējus šķir tikai desmit punkti.

Astoņās nominācijās par labākajiem atzītie tūrisma uzņēmumi un produkti 26. novembrī saņems Kurzemes tūrisma asociācijas ikgadējo balvu Lielais Jēkabs.

Šogad balvas pasniegšanas ceremonija un tūrisma speciālistu balle notiks Saldū. Tās laikā notiks akcijas Apceļo Kurzemi ! dalībnieku anketu apbalvošana un projekta sponsoru piešķirto balvu izloze. Galveno balvu - braucienu ar prāmi no Ventspils uz Nīneshamnu un atpakaļ divvietīgā kajītē, ar auto, kā arī nakšņošanu divvietīgā numurā kādā no Zviedrijas viesnīcām, uzvarētājiem dāvās prāmju kompānija Scandline. Akcijas dalībniekus apbalvos arī citi tūrisma uzņēmēji. Par nopelniem tūrisma attīstībā apbalvojumus šogad piešķirs 8 nominācijās:

1. Dižā lauku sēta Kurzemē 2010

2. Tūrisma dižā mājas lapa Kurzemē 2010

Pēdējā gada laikā pastāvīgi dzirdam par jaunu saules un vēja parku izveides iecerēm, ko veicina pozitīvas izmaiņas politiskajos uzstādījumos, kā arī gatavība iet vienā solī ar Baltijas kaimiņiem un Eiropu ceļā uz aktīvāku atjaunīgās enerģijas apgūšanu. Rezultātā Latvija kļuvusi par pievilcīgu vietu vietējiem un ārvalstu zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītājiem, faktiski pārspējot sākotnējās pārvades un sadales tīklu operatoru ekspektācijas.

Tāpēc, tīri aritmētiski domājot, ir saprotams Augstsprieguma tīkla paziņojums, ka jau pieteiktās jauno spēkstaciju ieceres pārsniedz Latvijas energosistēmas jaudu un ir jāpārtrauc jaunu projektu ieceru reģistrācija. Vienlaikus šis var izrādīties bīstams solis atpakaļ energonozares attīstībā, jo faktiski tiek slēgta atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstība.

Iniciatīva risināt potenciālo ražošanas jaudu “sastrēgumu” ir apsveicama un nepieciešama, tomēr darbība pēc “gāzējam/bremzējam” principa neveidos sabalansētu atjaunīgās enerģijas ražošanas portfeli, kas ir arī pārvades sistēmas operatoru mērķis. Apturot jaunu projektu attīstības iespējas, faktiski visas likmes liekam uz līdz šim pieteiktajiem elektrostaciju projektiem. Jāatceras, ka saules vai vēja enerģijas projekta īstenošana parasti aizņem 4–5 gadus un prasa desmitos un simtos miljonu mērāmas investīcijas. No ārvalstu pieredzes ir pilnīgi skaidrs, ka ievērojama daļa no pieteiktajām ražošanas jaudām līdz reālai ražošanai nenonāks. Projektu realizācijas panākumi būs atkarīgi no spējas piesaistīt nepieciešamās investīcijas, izpildīt projekta attīstības prasības un arī brīvās konkurences attīstītāju starpā. Tāpat kā būvniecībā arī zemes rezervēšana debesskrāpim vēl nenozīmē, ka tas tur tiks uzbūvēts.

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Līdz 2011. gada rudenim Baltijas lielākais elektroenerģijas ražotājs Eesti Energia līdzās Werol rapšu eļļas rūpnīcai Igaunijas Jogevas apgabalā plāno izveidot ar dabasgāzi darbināmu koģenerācijas spēkstaciju, kas ražos ne tikai elektroenerģiju un siltumu, bet arī aukstumu, kas nepieciešams rapšu eļļas atdzesēšanai.

Tā būs pirmā šāda veida spēkstacija visā Baltijā. Jaunās koģenerācijas spēkstacijas elektroenerģijas ražošanas jauda būs 4.3 MW, siltumenerģijas ražošanai tā būs 1.7 MW, savukārt aukstuma ražošana tiks veikta ar 2.5 MW jaudu. Paredzēts, ka Werol rūpnīca patērēs lielāko daļu saražotā siltuma un visu aukstuma enerģiju, kamēr saražotā elektroenerģija tiks novadīta Eesti Energia tīklā.

«Eesti Energia mērķis ir dažādot mūsu ražošanas portfeli, un šajā procesā ļoti svarīga loma ir efektīvu koģenerācijas spēkstaciju attīstībai visās Baltijas valstīs. Mēs saskatām vērā ņemamu potenciālu mazu koģenerācijas spēkstaciju būvniecībai nelielās apdzīvotās vietās un pie ražotnēm. Werol rūpnīca ir ekonomiski piemērota šim projektam, jo nodrošina stabilu siltuma patēriņu. Rapšu eļļas ražošanas procesa būtiska sastāvdaļa ir tās atdzesēšana. Tieši tāpēc jaunajā spēkstacijā būs uzstādīta Baltijas valstīs unikāla absorbcijas iekārta, kas ļaus veikt eļļas atdzesēšanu. Šis projekts ir izdevīgs visām iesaistītajām pusēm – rūpnīca var koncentrēties uz savu pamatdarbību, savukārt Eesti Energia var izmantot rūpnīcas stabilo siltumenerģijas patēriņu, lai koģenerācijas procesā iegūtu elektorenerģiju,» skaidro Raine Pajo, Eesti Energia valdes loceklis.

Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegusi gada balvas labākajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Kurzemē.

Apbalvojumus saņēma Kurzemes labākie tūrisma uzņēmēji 8 nominācijās. Katrs Kurzemes rajons katrā nominācijā vērtēšanai izvirzīja 2 tūrisma objektus, un tos vērtēja ekspertu komisija, klātienē iepazīstot katru piedāvājumu.

Lielais Jēkabs: par labāko naktsmītni Kurzemē tika atzīta Liepājas viesnīca Hotel Kolumbs, par labāko ēdināšanas uzņēmumu – Liepājas restorāns Pastnieka māja, bet par labāko atpūtas piedāvājumu ģimenēm Kurzemē – Apriķu muižas Rūķu muzejs.

Par nozīmīgu ieguldījumu tūrisma attīstībā Kurzemē balvu saņēma tūrisma uzņēmējs, Ventspils Tūrisma informācijas centra vadītājs un bijušais Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Seilis.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Lai pievērstu mūsu sabiedrības jaunāko paaudzi Latvijas autosportam, rallija Kurzeme 2010 rīkotāji sadarbībā ar apgādu Zvaigzne ABC pirms jaunā mācību gada sagatavojuši skolēnu burtnīcu un zīmēšanas bloku sēriju.

Otrdien, 3.augustā, apgāda Zvaigzne ABC grāmatnīcā Kr.Valdemāra ielā Rīgā notika svinīgs pasākums, kurā notika rallija Kurzeme burtnīcu atvēršanas svētki. Tajos piedalījās rallija Kurzeme 2010 organizatori, rallija fani, Latvijas ātrākie rallija braucēji, kā arī autosporta fotogrāfi, kas burtnīcu noformēšanai piedāvāja savas fotogrāfijas, un apgāda pārstāvji.

«Mūsdienās sākumskolas vecuma skolēni aktīvi seko līdzi notikumiem sportā un bieži vien pat labāk nekā vecāki zina sportistu vārdus. Bet kādēļ gan sekot līdzi un fanot par ārzemju zvaigznēm, ja mums pašiem ir ļoti ātri sportisti, kuriem var līdzināties un kurus ņemt par piemēru? Tādēļ sadarbībā ar Latvijas autosporta fotogrāfiem, kuri laipni atvēlēja savas fotogrāfijas, un apgādu Zvaigzne ABC esam sagatavojuši īpašu skolēnu burtnīcu sēriju. Tajā ietilpst 11 dažādas burtnīcas un divi zīmēšanas bloki, un tos Latvijas skolēni varēs izmantot visus turpmākos gadus, mācoties faktiski jebkuru priekšmetu,» atzīmē rallija Kurzeme 2010 organizētājs Uldis Hmieļevskis.

Analizējot ziemāju stāvokli Kurzemē un Zemgalē, lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS eksperti situāciju kopumā vērtē kā apmierinošu - pārziemojuši ziemas kvieši un ziemas mieži, taču rapšiem ziema izrādījusies grūtāka.

Kā stāsta LATRAPS valdes loceklis Ģirts Ozols, ziemas kailsals Kurzemē un Zemgalē neradīja būtiskus postījumus, jo sējumus ātrāk pārklāja sniega sega, kā arī gaisa temperatūra nebija tik zema un temperatūras svārstības nebija tik krasas kā Latvijas austrumu daļā. "Situācija ir laba, taču nav ideāla. Vislabāk pārziemojuši ziemas kvieši un mieži, taču ziemas rapšu sējumiem arī Kurzemē un Zemgalē ir klājies dažādi. Atsevišķās vietās rapši pārziemojuši gandrīz 100%, bet dažās saimniecības līdz pat 50% no rapšu platībām iznīkušas un būs jāpārsēj. Kopumā situācija nav kritiska - Zemgalē varētu būt gājuši bojā 10% no rapšu sējumiem, savukārt Kurzemē 15-20%," sējumu stāvokli raksturo Ozols.

Jau devīto gadu Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegs labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Pasākums norisināsies Kuldīgas kultūras centrā 30.novembrī.

Pirmajā daļā notiks akcijas Apceļo Kurzemi! dalībnieku anketu izloze un uzvarētāju apbalvošana ar sponsoru piešķirtām balvām. Galveno balvu - divu stundu izbraucienu pa Rīgas jūras līci kompānijai līdz 30 personām - dāvina Jahta Palsa. Plašu balvu klāstu veiksmīgākajiem akcijas dalībniekiem sarūpējuši Kurzemes reģiona tūrisma uzņēmēji.

Pasākuma otrajā daļā notiks laureātu apbalvošana, muzikāli priekšnesumi, kā arī citi pārsteigumi. Par nopelniem tūrisma attīstībā apbalvojumi šogad tiks piešķirti astoņās nominācijās:

1.Dižā dizaina viesnīca Kurzemē 2012;

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Eiropas Komisija ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija ir sniegusi par labu lidsabiedrībai airBaltic, kuras lielākais akcionārs ir valsts, atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Šobrīd Komisija šaubās par to, ka šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. Padziļinātas izmeklēšanas sākšana dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju izteikt viedokli par izvērtējamajiem pasākumiem. Tas neietekmē izmeklēšanas rezultātus, liecina informācija vietnē europa.eu.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija pēc savas iniciatīvas sāka ar tiem iepazīties un saņēma arī divas sūdzības. Padziļinātajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta šādiem pasākumiem:

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eko Kurzeme iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu projektu darbam galvaspilsētā.

Eko Kurzeme piedāvātais atkritumu apsaimniekošanas tarifs Rīgā ir 6.5 lati par kubikmetru, un tas ir zemāks nekā Liepājas reģionā un Kuldīgas novadā, kur uzņēmums pašreiz darbojas, Db apgalvoja SIA Eko Kurzeme izpilddirektors Andris Karlsons. Uzņēmums licenci darbībai galvaspilsētā saņēmis pirms četriem gadiem, tomēr arī tagad neesot pārliecības, ka varēs aprīlī sākt strādāt Rīgā kā plānots.

«Tehniski esam gatavi, Rīgā ir nodibināta filiāle, taču nav skaidrības, vai un kad apstiprinās iesniegto tarifu,» atzina uzņēmuma vadītājs. SIA Eko Kurzeme apkalpo aptuveni 90 % tirgus Liepājas rajonā un ap 40 % Liepājas pilsētā, kā arī daļu Kuldīgas novada. Pērn strādāts ar teorētisku peļņu, ironizēja direktors, jo daudz esot debitoru. «Pašvaldības no labākajiem klientiem kļuvušas par riskantākajiem,» viņš sacīja.

Centrālā vēlēšanu komisija apkopojusi aptuveni divu trešdaļu vēlētāju izdarītās atzīmes – izsvītrotos deputātu kandidātus un atzīmētās «+» - zīmes. DB izveidojis iespējamo Saeimas deputātu sarakstu, tomēr jāņem vērā, ka tajā iespējamas izmaiņas, kad tiks apkopotas visas vēlētāju atzīmes.

Tāpat izmaiņas sarakstā Savukārt, ja kāds no šiem deputātiem būs ministrs

Vienotība (33 vietas)

Rīga (9 vietas)

Ģirts Valdis Kristovskis

Lolita Čigāne

Andris Buiķis

Ojārs Ēriks Kalniņš

Ints Dālderis

Inguna Rībena

Imants Viesturs Lieģis

Ilze Viņķele

Rasma Kārkliņa

Vidzeme (12 vietas)

Valdis Dombrovskis

Artis Pabriks

Ilma Čepāne

Ainars Latkovskis

Ina Druviete

Andris Vilks

Edvards Smiltēns

Dzintars Ābiķis

Arvils Ašeradens

Guntars Galvanovskis

Dzintra Hirša

Ilze Vergina

Latgale (2 vietas)

Aleksejs Loskutovs

Kārlis Šadurskis

Kurzeme (4 vietas)

Solvita Āboltiņa

Janīna Kursīte-Pakule

Ingmārs Kuklis

Silva Bendrāte

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Divu namu pārvalžu konkursos uzvarējusī Liepājas firma Eko Kurzeme nevar uzsākt biznesu Rīgā, jo nav noslēgti līgumi

Pati firma uzskata, ka būtu spējīga nodrošināt pakalpojumu, kaut arī namu pārvaldēm piedāvātais tarifs ir krietni zemāks par vidējo nozarē. Taču šajās namu pārvaldēs pērnā gada nogalē nomainījušies vadītāji, kuriem ir bažas par to, vai saņemtais pakalpojums būs kvalitatīvs, tāpēc notiek konsultācijas ar juristiem par līguma projektu nosacījumiem.

Pagājušajā gadā Eko Kurzeme piedalījās divu Rīgas pašvaldības namu pārvalžu konkursos un, pateicoties zemākajai cenai, uzvarēja. Uzņēmuma izpilddirektora Andra Karlsona vārdiem runājot, Eko Kurzeme nevarēja sagaidīt, kad Rīgas dome beidzot izšķirsies par atkritumu reformas uzsākšanu, kuras rezultātā Rīga tiktu sadalīta apsaimniekošanas rajonos. SIA Sarkandaugava konkursā Eko Kurzeme uzvarēja ar līgumcenu 473.2 tūkst. Ls, bet SIA Valdemāra nami – 221.4 tūkst. Ls. Cena par m3 ir 2.39 Ls/m3, kas ir ievērojami lētāk nekā tarifs, ko Eko Kurzeme iesniedza sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (6.50 Ls/m3). Lēmumi par konkursu uzvarētāju tika pieņemti pērnā gada 27. jūnijā, tomēr līgumus namu pārvaldes nav noslēgušas un atkritumus apsaimnieko līdzšinējais operators – SIA L&T.