Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.
Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.
nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.
Lursoft aprēķinājis, ka šogad Kurzemes uzņēmēji no kaimiņvalsts Lietuvas piesaistījuši tiešās investīcijas 1,32 miljonu eiro apmērā. Starp investoriem, kuri šogad ieguldījuši lielākās tiešās ārvalstu investīcijas, šogad iekļuvusi arī Krievija (403,93 tūkstoši eiro), Zviedrija (400,21 tūkstotis eiro), Šveice un Baltkrievija (katra investējusi nedaudz vairāk nekā 19 tūkstoši eiro).
Lursoft izpētījis, ka piektā daļa no visiem Kurzemē reģistrētajiem uzņēmumiem kā pamatdarbības nozari norādījuši mazumtirdzniecību, savukārt vēl 6,31% strādā vairumtirdzniecības jomā, aiz kuras ar 6,24% trešo vietu ieņem augkopība un lopkopība, medniecība. Starp augkopības, lopkopības un medniecības Kurzemes uzņēmumiem pagājušajā gadā līderpozīcijās pēc apgrozījuma apjoma izvirzījušās divas kooperatīvās sabiedrības – Durbes grauds (8,11 miljonu eiro apgrozījums) un Dzēse (6,91 miljons eiro) –, aiz kurām seko 1992.gadā dibinātā SIA Pampāļi (5,48 miljoni eiro).
Lursoft izpētījis, ka, lai gan Kurzemes uzņēmumu vidējais apgrozījums pērn saglabājies robežās virs 29 tūkstošiem eiro,salīdzinājumā ar 2012.gadu sarūkot vien par 0,3%, reģiona uzņēmumu kopējais apgrozījums 2013.gadā bijis par 17,8% mazāks nekā gadu iepriekš. Tiesa gan, neskatoties uz faktu, ka reģiona uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējos gados ir nedaudz sarucis, tas vēl aizvien saglabājies ievērojami augstāks nekā valstī vidēji. Lursoft aprēķinājis, ka 2013.gadā valstī vidēji viens uzņēmums apgrozījis 26,221 tūkstoti eiro, kamēr Kurzemes uzņēmumu vidējais apgrozījums bijis par 12,5% augstāks. Jāpiebilst gan, ka pēdējo trīs gadu laikā Kurzemes uzņēmumu pārsvaram pār valsts vidējo rādītāju ir tendence sarukt, jo, piemēram, 2011.gadā Kurzemē viens uzņēmums apgrozījis par 19,90% vairāk nekā valstī vidēji viens uzņēmums, 2012.gadā šis rādītājs sarucis jau līdz 17,02%, bet pērn turpinājis samazināties līdz 12,50%.
Lursoft aprēķini liecina, ka 2012.gadā Kurzemē reģistrētie uzņēmumi apgrozījuši kopumā 3,99 miljardus eiro, bet pērn – vien 3,28 miljardus eiro.
Nenoliedzami, iemesls ievērojamajam kopējā apgrozījuma kritumam ir Liepājas Metalurga darbības apturēšana, jo uzņēmuma apgrozījums, piemēram, 2011.gadā veidojis 8,44% no Kurzemes uzņēmumu kopējā apgrozījuma, bet 2012.gadā – 10,88%. Tāpat arī apgrozījuma kritumu aizvadītajā gadā piedzīvojuši vairāki ar Liepājas Metalurgu saistīti uzņēmumi, piemēram, Liepājas Osta LM, kuras apgrozījums 2013.gadā sarucis uz pusi, samazinoties no 32,36 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 16,16 miljoniem eiro pērn.
Neskatoties uz to, ka pērn kritumu piedzīvojis gan Kurzemes uzņēmumu kopējais apgrozījums, gan arī apgrozījums uz vienu uzņēmumu, peļņas rādītāji uzrādījuši pretēju tendenci. Lursoft pētījums liecina, ka 2013.gadā Kurzemes uzņēmumi kopumā guvuši 125,1 miljona eiro peļņu, kas ir par 12,14% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu palielinājusies līdz 58 eiro. Pēdējo trīs gadu laikā vidējam peļņas rādītājam bijusi izteikta izaugsme, jo, ja vēl 2011.gadā viens reģiona uzņēmums strādājis ar vidēji 3 eiro zaudējumiem, tad jau 2012.gadā gūta 40 eiro peļņa, kas turpinājusi pieaugt arī pagājušajā gadā.
Lursoft novērojis, ka Kurzemes uzņēmumos nodarbināto darbinieku kopējais skaits pēdējo trīs gadu periodā bijis samērā mainīgs. Tā, piemēram, 2011.gadā reģiona uzņēmumos strādājuši 58,071 tūkst. darbinieku, 2012.gadā to skaits pieaudzis par 5,26%, sasniedzot 61,130 tūkst. strādājošo, bet jau pērn piedzīvots kritums.
Lursoft aprēķinājis, ka aizvadītajā gadā Kurzemes uzņēmumos strādājuši kopumā 59,823 tūkstoši darbinieku, kas ir par 2,14% mazāk nekā 2012.gadā. Straujākais darba vietu skaita kritums pērn bijis Liepājā, kur pilsētā reģistrētie uzņēmumi ar darba vietām nodrošinājusi 19,922 tūkst.strādājošo, kas ir par teju 10% mazāk nekā gadu iepriekš. Tāpat arī negatīva tendence pērn novērota Mērsraga (-4,14%), Alsungas (-3,57%), Durbes (-2,73%), Ventspils (-1,20%), Talsu (-0,53%) novados, kā arī Ventspilī (-0,35%), savukārt tikai Vaiņodes novadā darba vietu skaits saglabājies nemainīgs 2012.gada līmenī.
Galerijā augstāk iespējams apskatīt, kuri bija lielākie uzņēmumi Kurzemē pērn, skatoties pēc apgrozījuma!
#1/5
1. Tolmets
Nozare: Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
Apgrozījums 2013.gadā, miljonos eiro: 148,54
Izmaiņas pret 2012.gadu, %: -11,44
#2/5
2. AS UPB
Nozare: Ēku būvniecība
Apgrozījums 2013.gadā, miljonos eiro: 81,04
Izmaiņas pret 2012.gadu, %: +5,51
#3/5
3. SIA Bio-Venta
Nozare: Pārtikas produktu ražošana
Apgrozījums 2013.gadā, miljonos eiro: 77,25
Izmaiņas pret 2012.gadu, %: -23,35
#4/5
4. Ventspils nafta termināls
Nozare: Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības
Apgrozījums 2013.gadā, miljonos eiro: 72,9
Izmaiņas pret 2012.gadu, %: -15,22