Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Lai gan trešais ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu, iedzīvotāji Latvijā joprojām jūtas nedrošāk par savu dzīvi visās piecās indeksa dimensijās nekā lietuvieši un igauņi.

Galvenās bažas cilvēkiem ir par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, tāpat iedzīvotājus satrauc risks piedzīvot nabadzīgas vecumdienas.

2017. gadā kopējais Latvijas Drošības indekss ir -10 (2015. gadā tas bija -12) un Lietuvā -6 (iepriekš -4), savukārt Igaunijā šogad tas pieaudzis par 5 punktiem un ir +11.

Drošības indeksa pētījumu jau trešo reizi īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un aktuālākajiem riskiem cilvēku ikdienā nozīmīgās jomās – materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, fiziskā drošība un kriminogēnā situācija, kā arī valsts stabilitāte un drošība.

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.

Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina

«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Saskaņā ar janvāra DnB NORD Latvijas barometra datiem šis gads Latvijas iedzīvotājiem ir sācies ar jūtamu noskaņojuma uzlabošanos – iedzīvotāju kopējā noskaņojuma indekss kopš decembra ir pieaudzis par 4 punktiem un sasniedzis -49 punktu līmeni. Lai gan pēc būtības šāds indeksa līmenis liecina par iedzīvotāju atrašanos dziļā pesimisma un neapmierinātības stāvoklī, tomēr kopējā noskaņojumu dinamika ir acīmredzama – kopš pēdējā lielā kritiena septembrī, kad indekss sasniedza -57 punktu atzīmi, tas pamazām virzās uz augšu.

Kā jau minēju kādā no saviem iepriekšējiem komentāriem, tad pamata cēlonis šādām pozitīvām izmaiņām, manuprāt, ir saistāms ar iedzīvotāju psiholoģisko adaptāciju jaunajiem apstākļiem. Dzīves līmeņa kritums un citas jaunās realitātes iedzīvotājiem neizbēgami kļūst par normu, tās tiek pieņemtas kā jaunā objektīvā realitāte, ar tām notiek samierināšanās, un līdz ar to tās kļūst par jaunu atskaites punktu vērtējumu izdarīšanai par apkārt notiekošo. Tas nav homo sapiens dabā - dzīvot nemitīgās bēdās par zaudēto. Ja vien apkārtējie (tai skaitā masu mediji) nemitīgi neuzplēš brūces, tad zaudējumi agri vai vēlu tiek noglabāti dziļajos atmiņu kambaros un ikdienā par tiem netiek domāts.

Igaunijas iedzīvotāji ir pesimistiski noskaņoti par 2011.gada 1.janvārī paredzēto eiro ieviešanu, daudziem cilvēkiem uzskatot, ka tas parādīs, cik viņi patiesībā ir nabadzīgi, liecina iedzīvotāju aptaujas.

"Faktum & Ariko" veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka visnegatīvāk pret eiro ieviešanu noskaņoti pensionāri.

Iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir optimistiskāk noskaņoti, kā arī vīrieši pozitīvāk vērtē eiro ieviešanu nekā sievietes.

Visvairāk iedzīvotāji raizējās, ka eiro ieviešana varētu izraisīt mākslīgu cenu pieaugumu.

Arī Igaunijas raidkorporācijas ERR veiktajā ielu aptaujā Tallinā vairums cilvēku pauda bažas par pāriešanu uz Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu.

Telekanāla aptaujātie iedzīvotāji uzskata, ka sākotnēji pēc eiro ieviešanas būs sarežģīti, bet, vērtējot plašākā mērā, valūtas nomaiņa valstij būs labvēlīga.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji brīvdienās visvairāk devušies īsos iekšzemes ceļojumos, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Saskaņā ar tiem, Latvijā reģistrēta augstākā īsu brīvdienu ceļojumu proporcija Eiropas Savienībā (ES).

Kopumā Latvijas iedzīvotāji 2010. gadā devušies 4,1 miljonā brīvdienu ceļojumu, no tiem iekšzemes ceļojumi veidojuši 3,28 miljonus, bet ārzemju ceļojumi 834 tūkstošus.

No visiem brīvdienu ceļojumiem 73% bijuši īsi iekšzemes ceļojumi, 7% - gari iekšzemes ceļojumi, 7% - īsi ārzemju ceļojumi un 13% - gari ārzemju ceļojumi.

Lielākā īsu iekšzemes brīvdienu ceļojumu proporcija ES bijusi Latvijā (73%), Somijā (70%), Dānijā (67%), Spānijā (65%), Bulgārijā un Portugālē (abās 64%).

Lietuvas iedzīvotāji kopumā devušies 3,2 miljonos ceļojumu, no kuriem 54% bijuši īsi iekšzemes ceļojumi, 12% - gari iekšzemes ceļojumi, 13% - īsi ārzemju ceļojumi un 21% - gari ārzemju ceļojumi.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Drūmais patērētāju noskaņojums, sliktie laika apstākļi un nevēlamās kustības valūtu tirgū, visticamāk, būs negatīvi ietekmējuši apģērbu mazumtirgotāja H&M trešā ceturkšņa peļņu, prognozē uzņēmuma vadība.

Pasaules otrs lielākais apģērbu mazumtirgotājs raizējas par Eiropas patērētāju pieaugošo nevēlēšanos tērēt un augsto bezdarbu. «Apstākļi modes mazumtirdzniecības sektorā daudzviet turpinās būt izaicinoši gan laika apstākļu ziņā, gan makroekonomikas ziņā,» piebilst H&M vadītājs Karls Johans Persons.

Pagaidām H&M prognozē, ka uzņēmuma kopējā peļņa pirms nodokļiem šā gada trešajā ceturksnī būs 4,9 miljardi Zviedrijas kronu (aptuveni 740 miljoni USD). Jāpiebilst, ka Reuters analītiķi pirms tam prognozēja, ka H&M trešā ceturkšņa peļņa pirms nodokļiem būs 5,37 miljardu Zviedrijas kronu apmērā. H&M ziņo, ka bruto peļņas marža saruks līdz 58,2% no 58,6% attiecīgajā periodā pērn.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam. Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm –Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 52%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt. Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% - Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo).

«Vairāk naudas savā vai ģimenes maciņā, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas piepelnīties. Tomēr, lai gan vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs, Lietuvas iedzīvotāji ir naskāki uz piepelnīšanos, kamēr cilvēki Latvijā papildu peļņas gūšanas iespējas joprojām izmanto samērā kūtri. Papildu peļņas gūšana, protams, prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Taču jebkuram pelnītpriekam ir svarīgi atrast piemērotāko saimnieciskās darbības formu, lai varētu samaksāt nodokļus un darboties saskaņā ar likumdošanu. Vilcinoties ar savas darbības korektu noformēšanu, nav iespējama ilgtermiņa attīstība, līdz ar to ir arī ierobežotākas iespējas nopelnīt. Lai nopelnītu vairāk, ir svarīgi darboties likuma ietvaros un tam ir vairākas piemērotas formas,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 2,4 milj. ārvalstu ceļojumos - par 9,6 % vairāk nekā gadu iepriekš un iztērēja 799,5 milj. eiro, kas ir par 41,8 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Latvijas iedzīvotāji pērn devās 0,9 milj. vienas dienas ārvalstu ceļojumos, par 12 % vairāk nekā 2018. gadā, bet to izdevumi palielinājās par 36 %, sasniedzot 57,7. milj. eiro. Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2 %) un Igauniju (20 %). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Pērn iedzīvotāji devās 1,5 milj. vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, par 8,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Populārākie ārvalstu vairākdienu ceļojumu galamērķi 2019. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (11,2 %), Igaunija (10,9 %), Krievija (6,9 %) un Baltkrievija (5,3 %). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8 %), Vāciju (6,6 %) un Apvienoto Karalisti (4,7 %).

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Ir notikusi kārtējā tautas skaitīšana, lauksaimniecības skaitīšana, un ik dienu Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) speciālisti uzskaita simtiem dažādu rādītāju. Galarezultātā statistika tiek izmantota situācijas prognozēšanai, budžeta plānošanai.

Pēdējo divu gadu laikā ir radīti operatīvi rīki, lai Latvija spētu reaģēt uz Covid krīzes izaicinājumiem, tomēr nereti ir jautājumi – ko no skaitļiem varam iegūt un vai tas, ko saprotam, ir tiešām tas, ko skaitļi liecina. Par CSP skaitļiem, to nepieciešamību un sapratni Dienas Bizness izjautāja CSP priekšnieci Aiju Žīguri.

Fragments no intervijas

Jau sen zināms, ka pastāv atšķirība par to, cik darbinieku parāda Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze un cik uzrāda CSP. Proti, atšķirība ir teju par 100 tūkstošiem. Pieņemu, ka abi dienesti skaita un skaita pareizi to, ko skaita, tomēr kādēļ tā? Varbūt ir nepieciešama viena metode strādājošo uzskaitei?

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmums SIA Ektornet Land Latvia uz uzņēmumam piederoša zemesgabala Pārdaugavā, Klīveru ielā 2, iecerējis būvēt piecstāvu ēkas ar darījumu un dzīvojamo funkciju būvniecību, taču sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas vairāk nekā 30 iedzīvotāju atsauksmes, kurās pausts negatīvs viedoklis.

Iepriekš šajā vietā atradusies 1900.gadā celta četrstāvu ēka, kura 1999.gadā sabrukusi. Tā kā namā ilgāku laiku neviens nedzīvoja, negadījumā cietušo nebija, un Rīgas dome nekavējoties nojauca atlikušās drupas.

Patlaban gruntsgabalu izmanto kā nelegālu autostāvvietu bez gruntsgabala īpašnieka piekrišanas. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006. līdz 2018.gadam zemes gabals atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, perimetrālās apbūves kvartālā, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs aizsardzības zonā.

Pašreizējie zemesgabala īpašnieki iecerējuši šajā vietā būvēt piecstāvu dzīvojamās un darījumu ēkas, pagrabstāvā vairāk 5,5 metru augstumā izvietojot pazemes autostāvvietu. Rīgas pilsētas būvvaldes speciālisti norāda, ka būvniecības iecere atbilst normatīvajiem aktiem un teritorijas plānošanas dokumentiem, taču, tā kā pazemes autostāvvietas būvniecība uzskatāma par faktoru, kas būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, par būvniecības ieceri veikta publiskā apspriešana.

Latvijas iedzīvotāji 2017.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 218 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ceturtdien publicētie dati.

Eurostat dati rāda, ka 2017.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 546 miljonus eiro, tostarp 269 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 278 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 329 miljoni eiro, tostarp 207 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 122 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

Eurostat apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2017.gadā bijusi Portugālē (+trīs miljardi eiro) (Portugāles dati attiecas tikai uz strādājošo pārskaitījumiem), kam sekoja Polija (+2,8 miljardi eiro), Rumānija (+2,6 miljardi eiro), Bulgārija (+1,1 miljards eiro), Ungārija (755 miljoni eiro) un Lietuva (+711 miljoni eiro). Igaunijā šis pārsvars veidoja 118 miljonus eiro.

Šajā laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums.

Situāciju saasina arī uzkrājumu neesamība un uztraukums par iespējamu darba zaudēšanu.

Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%).

Nauda par brīvu 

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā...

Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).

Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60% 

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par...

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus.

Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%). Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.

"Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo – vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi," norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada marta nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.