TeliaSonera vienojusies par 1,03 miljardiem ASV dolāru pārdot savu 60,4% līdzdalību Nepālas komunikāciju operatorā Ncell bez parādiem un uzkrātiem naudas līdzekļiem uzņēmumam Axiata, kas ir viena no Āzijas lielākajām telekomunikāciju grupām, informē uzņēmums.

Vienlaikus TeliaSonera atteiksies no savām ekonomiskajām interesēm 20 procentos vietējās līdzdalības, par to saņemot aptuveni 48 miljonus ASV dolāru. Darījumi ir savstarpēji atkarīgi.

«Septembrī mēs paziņojām par savām iecerēm jaunās TeliaSonera stratēģijas veidošanas ietvaros samazināt savu līdzdalību septiņos Eirāzijas tirgos un koncentrēt savu darbību ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Šodien esmu ļoti priecīgs paziņot par pirmo soli un argumentu šajā TeliaSonera pārveides procesā. Esmu arī priecīgs, ka [Ncell] jaunais īpašnieks būs Axiata. Tā dēļ varu justies mierīgs, ka mūsu aizrautīgie darbinieki būs labās rokās, paceļot Ncell nākamajā līmenī,» teica TeliaSonera prezidents un izpilddirektors Johans Denelinds [Johan Dennelind].

Telekomunikāciju kompānijas TeliaSonera, kurai pieder daļas arī Latvijas uzņēmumos Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecom, skandālā atklājusies jauna informācija par uzņēmuma biznesa darījumu Uzbekistānā, vēsta thelocal.se.

Jau rakstīs, ka TeliaSonera iekūlusies vērienīgā kukuļošanas skandālā Zviedrijā, kā rezultātā iesaldēti TeliaSonera partneres – skandālā iesaistītās Uzbekistānas kompānijas Takilant – aktīvi 30 miljonu ASV dolāru apmērā. Zviedrijas televīzijas Sveriges Television (SVT) pārraidē Uppdrag Granskning tika apgalvots, ka TeliaSonera samaksājusi Takilant 2,2 miljardus Zviedrijas kronu (aptuveni 335 miljonus ASV dolāru) lielu kukuli, lai iegūtu savā īpašumā 3G mobilās telefonijas licenci un frekvences Ukrainā, kā arī 26% daļas Uzbekistānas kompānijā Ucell. TeliaSonera, kuras 37,3% kapitāldaļu pieder Zviedrijas valstij, bet 13,7% - Somijai un kuras akcijas kotētas NASDAQ OMX Stokholmas un NASDAQ OMX Helsinki biržās, noliegusi savu līdzdalību noziegumā.

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Zviedrijas telekomunikāciju smagsvars TeliaSonera atzīst, ka vēlas iegūt būtisku kontroli pār uzņēmumiem Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom. TeliaSonera nenoliedz, ka apvienotajā uzņēmumā vēlas ja ne visus 100%, tad vismaz kontrolpaketi.

«Vēlamies kontrolpaketi. Uzskatām, ka esam pienācīgs īpašnieks, ar savu pagātni un nozares kompetenci, lai vadītu šādu apvienošanos. Mēs tai ticam, tas būtu ļoti jēdzīgs solis. Galu galā Latvija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir mūsu pašmāju tirgus. Tādēļ vēlamies iespējami lielu īpašnieka daļu tajos uzņēmumos, kur mums pieder daļas,» atzina Kenets Rodne, LMT padomes priekšsēdētājs un TeliaSonera mobilo sakaru biznesa Mobility vadītājs Baltijas valstīs.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka kontrolpakete vai 100% uzņēmuma daļu nav priekšnoteikums, lai apvienotu uzņēmumus.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka līdzekļi, ko valsts saņemtu no tai piederošo kapitāldaļu mobilo sakaru operatorā Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Latvijas elektronisko sakaru sniedzējā Lattelecom pārdošanas, būtu jāiegulda jaunu darbavietu radīšanā, aģentūrai BNS pastāstīja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa.

Pēc Bīviņas teiktā, pagaidām nav zināms, kad jautājums par LMT un Lattelecom privatizāciju varētu nonākt valdības darba kārtībā - šāds laika plāns nav izstrādāts. Par to būs jālemj darba grupai. Kampars arī uzskata, ka par šo jautājumu vairs nevajadzētu diskutēt, bet jau rīkoties.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka skandināvu koncerns TeliaSonera pērnā gada nogalē nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā izteikta gatavība atsākt sarunas par valstij piederošo LMT un Lattelecom kapitāldaļu pārdošanu, Bīviņa apstiprināja, ka šāda vēstule bijusi, taču tā adresēta premjeram, nevis Kamparam kā darba grupas vadītājam, līdz ar to nevarot sniegt informāciju par tās saturu.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera Latvijas valdībai izteiktais Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanas piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Kā sacīja Loginovs, piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim ar nosacījumu, ka Latvijas valsts līdz 22.janvārim paziņo TeliaSonera par izvēlēto stratēģiju un vēlamo darījuma scenāriju, kā arī tiek sāktas kopīgas un konstruktīvas pārrunas.

Runājot par TeliaSonera piedāvātajiem apvienošanās scenārijiem, Loginovs minēja, ka visi trīs paredzot abu uzņēmumu apvienošanu dažādās formās.

Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk TeliaSonera, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti TeliaSonera grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.

Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā TeliaSonera iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek atrunāts kabeļu infrastruktūras risinājums.

Vilcinoties ar telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, samazināsies to vērtība, uzskata abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne.

Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Pēc Rodnes teiktā, TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata TeliaSonera, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi.

Ziemeļvalstu telekomunikācijas gigantam TeliaSonera pieder jau 85,6 % Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma TEO LT akciju, informē kompānija.

Maijā TeliaSonera pavēstīja, ka vēlas palielināt savu daļu Lietuvas uzņēmumā un iegādāsies akcijas no investīciju kompānijām East Capital Asset Management un Coneglen Limited, kā arī plānoja izteikt akciju atpirkšanu piedāvājumu mazākuma akcionāriem.

Maija sākumā TeliaSonera piederēja 68,29% Lietuvas uzņēmuma akciju. No investīciju kompānijām TeliaSonera iegādājās 7,87% akciju, tādējādi palielinot savu daļu līdz 76,16%.

Akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem tika izteikts 5. jūnijā, norāda kompānija. TeliaSonera kopējā atpirkšanas piedāvājuma vērtība ir 76 miljoni eiro, maksājot 0,637 eiro par vienu Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma akciju.

Latvijas Mobilā telefona līdzīpašniece TeliaSonera iekūlusies vērienīgā kukuļošanas skandālā Zviedrijā, savukārt šonedēļ Zviedrijas tiesa lēma par TeliaSonera partneres - skandālā iesaistītas Uzbekistānas kompānijas - 30 miljonu ASV dolāru iesaldēšanu.

Stokholmas tiesa aizdomās par korupciju bankas Nordea kontā iesaldējusi Zviedrijas-Somijas telekomunikāciju giganta TeliaSonera partneres – Uzbekistānas kompānijas Takilant aktīvus– vairāk nekā 30 miljonus ASV dolāru, raksta thelocal.se. Zviedrijas tiesa noraidīja prasību iesaldēt vēl 1,55 miljardus Zviedrija kronu, norādot, ka kukuļdošana nenotika Zviedrijā, tādēļ tiesai nav tādu tiesību.

Izmeklēšana saistībā ar naudas atmazgāšanu un korupciju pret Takilant uzsākta kopš septembra.

Takilant ir Gibraltārā bāzēta kompānija, kas pieder 22 gadus vecajai Gaianai Avakianai, kas ir tuvos draugos ar Uzbekistānas prezidenta Islāma Karimova meitu Gulnaru Karimovu.

Skandināvijas telekomunikācija koncerna TeliaSonera tīrā peļņa pērnā gada pēdējā ceturksnī ir samazinājusies par 13% līdz 4,9 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 341 milj. Ls, liecina TeliaSonera gada pārskats.

Koncerna apgrozījums 2009.gada pēdējā ceturksnī bija 27,4 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 1,9 mljrd. Ls, kas ir par 2% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā.

Telekomunikāciju koncerna vadība norāda, ka darbības rādītājus ietekmējusi ekonomiskā situācija pārstāvētās valstīs un valūtas kursu svārstības saistībā ar Zviedrijas kronu.

Kopumā TeliaSonera pērno gadu ir noslēgusi ar 109,2 mljrd. zviedru kronu jeb 7.6 mljrd. Ls apgrozījumu, kas ir par 5,4% vairāk nekā pirms gada, kad koncerna apgrozījums veidoja 103,6 mljrd. kronu jeb 7,2 mljrd. Ls.

Savukārt koncerna kopējā tīrā peļņa 2009.gadā bija 18,9 mljrd. Zviedrijas kronu jeb 1,3 mljrd. Ls, kas ir par 1% mazāka nekā 2008.gadā, kad koncerns nopelnīja 19 mljrd. kronu.

Valdība neatliks lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar LMT un Lattelecom kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze.

Kučinskis atzina, ka Saeimas komisijas lūgums ir objektīvs, taču valdība vai nu 12.aprīlī, vai nedēļu vēlāk skatīs šo jautājumu, lai lemtu, kā rīkoties ar abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Valdība plāno izskatīt divus LMT un Lattelecom nākotnes variantus - saglabāt esošo situāciju vai uzņēmumus apvienot.

Ja saglabā esošo situāciju, tad šādu lēmumu valdība var pieņemt bez papildu izpētes. Bet, ja nolemjam par uzņēmumu apvienošanu, tad būs nepieciešama padziļināta izpēte par riskiem un ieguvumiem, uzsvēra premjers.

Rūkot Zviedrijas-Somijas telekomunikāciju giganta, 24,5% Latvijas mobilā telefona (LMT) daļu un pastarpināti arī Lattelecom daļu līdzīpašnieka TeliaSonera ieņēmumiem, kompānija pieņēmusi lēmumu atlaist divus tūkstošus darbinieku, raksta thelocal.se.

Divu tūkstošu darbinieku jeb 7% darbinieku atlaišana ir daļa no taupības pasākumiem, ko īstenojot TeliaSonera cer ietaupīt divus miljardus Zviedrijas kronu jeb 300 miljonus ASV dolāru.

«Mūsu izmaksas šobrīd aug straujāk par ieņēmumiem, un mums šī tendence ir jāmaina,» norāda TeliaSonera izpilddirektors Larss Nībergs (Lars Nyberg). Telia Sonera pārdošanas apjomi trešajā ceturksnī samazinājušies par 6,3%.

Viņš gan neatklāja, kad uzņēmums sāks atlaist darbiniekus, kā arī to, cik darbiniekus šis lēmums skars katrā no valstīm, kurā darbojas TeliaSonera.

Privatizācijas aģentūra (PA) ir izveidojusi Nomināciju komiteju telekomunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai.

Kā norādīja PA, komitejā darbosies PA, Ekonomikas ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji, bet novērotāja statusā būs nevalstiskās organizācijas Sabiedrība par atklātību Delna pārstāve.

Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija paredz, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datubāzi, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Tā kā plānots, ka centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija darbu uzsāks 2013.gadā, PA jau iepriekš koncepcijā ietvertos principus uzsāka piemērot attiecībā uz aģentūras pārvaldībā esošo uzņēmumu padomes locekļu amata kandidātu atlasi.

Zviedrijas un Somijas valstij piederošais telekomunikāciju gigants TeliaSonera kļuvis par Eirovīzijas dziesmu konkursa galveno partneri.

Kopumā Eirovīzijas dziesmu konkursu ik gadu skatās vairāk nekā 100 miljoni cilvēki 40 dažādās valstīs. Tādējādi šis dziesmu konkurss ir viena no skatītākajām pārraidēm.

«Mēs sadarbojamies ar Eirovīzijas rīkotājiem Zviedrijā vairākus gadus, un tagad tiks sperts solis tālāk,» norāda TeliaSonera Komunikācijas nodaļas vadītāja Cecīlija Edstroma (Cecilia Edstrom).

Zviedrijas pārstāve uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā šogad, tādēļ šogad konkurss norisināsies Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.

37,3% TeliaSonera kapitāldaļu pieder Zviedrijas valstij, bet 13,7% - Somijai, un kompānijas akcijas kotētas NASDAQ OMX Stokholmas un NASDAQ OMX Helsinku biržā. TeliaSonera AB pieder 24,5% pamatkapitāldaļu Latvijas mobilo sakaru uzņēmumā Lavijas Mobilais telefons (LMT). Tāpat uzņēmumam pastarpināti, caur a/s Tilts Communications, pieder arī 49% kompānijas Lattelecom daļu. Tilts Communications pieder TeliaSonera, Sonera Corporation un Sonera Holding.

Lielākais Ziemeļvalstu telekomunikāciju operators TeliaSonera iegādāsies Zviedrijas konkurenta – Tele2 Norvēģijas biznesu, raksta The Wall Street Journal. Kopējā darījuma vērtība tiek lēsta 5,1 miljardi Zviedrijas kronu (744 miljoni dolāru).

Tele2 pamet Norvēģiju pēc tam, kad tā neuzvarēja frekvenču izsolē.

Darījumam nepieciešama regulatora atļauja, un tam noslēdzoties tirgus kļūs par duopolu, jo tirgū paliks TeliaSonera un Telenor.

TeliaSonera ir ļoti pārliecināta, ka Norvēģijas konkurences institūcija apstiprinās darījumu ar saprātīgiem nosacījumiem, ļaujot darījumam noslēgties līdz 2015. gada martam, uzsvēris TeliaSonera vadītājs Johans Denelinds.

Viņš gan atteicās komentēt, kādus nosacījumu regulators varētu noteikt, taču sacīja, ka TeliaSonera paātrinās savu 4G tīkla ieviešanu Norvēģijā. Uzņēmums plāno piedāvāt pieeju mobilajam platjoslas internetam 98% norvēģu līdz 2016. gadam,nevis 2018. gadam, kā tika plānots iepriekš.

No valstij daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanas iegūtu patērētāji, šodien intervijā Latvijas Radio teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš norādīja, ka pašlaik telekomunikāciju tirgus strauji attīstās, tas konkurē jau ar tradicionālajām mediju kompānijām satura radīšanā. Līdz ar to, apsverot ciešāku Lattelecom un LMT sadarbību, sinerģiju vai apvienošanu, patērētāji noteikti iegūtu, jo kompānijām tas ļautu radīt jaunus pakalpojumus.

Pavļuts piebilda, ka daudzviet šādas apvienošanas jau ir notikušas. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā šis process ir noslēdzies un konkurence no tā nav cietusi.

Jautāts, vai viņš viennozīmīgi atbalsta abu uzņēmumu apvienošanu, Pavļuts norādīja, ka viennozīmīgi nevar palikt pašreizējā situācija, jo ar vairākiem pakalpojumiem abi, daļēji valstij piederošie uzņēmumi viens ar otru konkurē.

Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja Lattelecom cena varētu būt starp 200 līdz 300 miljoniem eiro (140,6 un 210,8 miljoniem latu), lēš telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom valdes loceklis un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas prezidents Pēteris Šmidre.

Viņš arī pauda viedokli, ka vislielākā cena par Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) valstij piederošajām kapitāldaļām varētu nākt no Skandināvu koncerna TeliaSonera. «TeliSonera būs gatavs samaksāt visvairāk, bet attīstībai Latvijā tas būs vissliktākais variants. Viņi noklās visu pakalpojumu klāstu, būs dominējošie tirgū, un mums visiem par to vajadzēs maksāt. Par to viņi arī ir gatavi maksāt vairāk,» viņš teica.

Pēc Šmidres sacītā, nākamie interesenti par Lattelecom un LMT kapitāldaļām ir vietējie operatori, taču ir jāsaprot, ko kurš var dabūt. «Mobilajam operatoram mobilo operatoru neviens neatļaus nopirkt. Arī Baltkom neviens neļaus pirkt Lattelecom. Teorētiski gan, piemēram, Baltkom par Lattelecom daļām varētu maksāt mazāk nekā TeliaSonera, bet vairāk nekā visi pārējie,» klāstīja Šmidre.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien tikās ar uzņēmuma TeliaSonera AB pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) attīstības redzējumu un iespējamo turpmāko sadarbības modeli, informē Ekonomikas ministrija.

Par tikšanās nepieciešamību iepriekš bija lēmusi ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotā Lattelecom un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanas un stratēģiskās attīstības jautājumu risināšanas darba grupa.

Tikšanās laikā TeliaSonera sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. TeliaSonera apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas. Puses atzina, ka līdzšinējā LMT un Lattelecom īpašnieku sadarbība ir bijusi sekmīga. Tāpat tika uzsvērts, ka telekomunikāciju nozare dinamiski attīstās un, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju un veiksmīgu darbību arī nākotnē, akcionāriem nepieciešams vienoties par kopēju turpmākās darbības stratēģiju.

Otro gadu pēc kārtas par vērtīgāko zīmolu Helsinku biržā atzīts TeliaSonera, otrajā vietā atstājot banku Nordea, kam seko Somijas mobilo telefonu ražotājs Nokia, liecina BrandWorxx veiktais pētījums, kurā piedalījās visas Helsinku biržā esošās kompānijas.

TeliaSonera vērtība, pēc BrandWorxx aprēķiniem, ir 8,499 miljoni eiro, Nordea – 5,387 miljoni eiro, bet Nokia – 5,129 miljoni eiro.

«TeliaSonera globālai klātesamībai un lokālai darbībai ir bijusi tieša ietekme uz korporatīvā zīmola augsto vērtību. Kompānija darbojas daudzos tirgos, adaptējot savus pakalpojumus vietējam tirgum,» pētījuma rezultātus komentē BrandWorxx mārketinga analītiķe Juka Vaitinena (Jukka Vaittinena).

Latvijā Zviedrijas telekomunikāciju koncerns TeliaSonera ir Latvijas lielākā elektronisko pakalpojumu sniedzēja Lattelecom līdzīpašnieks, kontrolējot 49% Lattelecom.

Nav noslēpums, ka Igaunija ir maza valsts, tāpēc vienīgais veids, kā paplašināt biznesu, ir eksportēt, tostarp – telekomunikāciju pakalpojumus.

Iepriekšējais gads Igaunijas telekomunikāciju un IT kompānijai Elion Ettevõtted AS bija veiksmīgs. «Esam apmierināti – palielinājām tirgus daļu, eksporta īpatsvaru, saglabājām rentabilitāti. Tomēr, ņemot vērā vispārējo tirgus situāciju, samazinājās ienākumi. Šis gads ir sācies daudzsološi,» saka Kalevs Reiljans (Kalev Reiljan), Elion Ettevõtted AS valdes loceklis un tehnoloģiju direktors.

Elion saknes meklējamas līdz ar pirmajiem telekomunikāciju pakalpojumiem valstī, kad 1882. gadā tika uzstādīta pirmā telegrāfa sistēma. Kompānijas jauno laiku vēsture datējama ar 1992. gadu, kad kompānijas Telia no Zviedrijas un Sonera no Somijas un Igaunijas valdība parakstīja vienošanos dibināt jaunu telekomunikāciju operatoru Igaunijā – Eesti Telefon. 2003. gadā notika zīmola maiņa un kopš tā laika kompāniju sauc Elion. 2009. gadā Igaunijas valsts pārdeva savas kapitāldaļas TeliaSonera, šodien tā ir 100% uzņēmuma īpašniece, tāpat kā māsaskompānijai EMT, kas darbojas mobilo telefonsakaru biznesā. Elion ir daļa no TeliaSonera «ģimenes», kas ir lielākais telekomunikāciju operators Ziemeļvalstīs un Baltijā. TeliaSonera ir arī lielākais LMT īpašnieks Latvijā, un viens no īpašniekiem Lattelecom.

Stokholmas rajona tiesa otrdien iesaldējusi Uzbekistānā bāzētā TeliaSonera partneruzņēmuma aktīvus 1,8 miljardus Zviedrijas kronu (aptuveni 146 miljonu latu) apmērā, informē thelocal.se.

Uzbekistānā bāzētās firmas Takilant aktīvu iesaldēšana ir saistīta ar notiekošo kukuļošanas lietu un tās izmeklēšanu, turklāt iesaldēto aktīvu apjoms ir lielākais Zviedrijas vēsturē, noskaidrojusi ziņu aģentūra TT.

Tiesa norādīja, ka ir pamatotas aizdomas, ka Takilant pārstāvji ir piedalījušies kukuļošanas noziegumos vai arī tos padarījuši smagākus.

Prokuratūrai ir aizdomas, ka TeliaSonera maksājusi Takilant kukuļus par iespēju uzsākt darbību Uzbekistānā. Uzņēmums Takilant ir saistīts ar Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova meitu Gulnaru Karimovu.

Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmums TeliaSonera īsteno savu jauno stratēģisko mērķi, apvienojot divus Lietuvas meitasuzņēmumus. Fiksētās līnijas operators Teo un mobilo sakaru operators Omnitel nolēmuši apvienot spēkus, kas stiprina TeliaSonera biznesu Ziemeļvalstīs un Baltijā, liecina šodien izplatīts paziņojums.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

«Patērētāji vairs nenodala fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumus, un pieprasījums pēc apvienota piedāvājuma arvien pieaug. Teo un Omnitel kombinācija radīs vadošu telekomunikāciju operatoru un stiprinās tirgus pozīciju,» uzsver Teo pārstāvis Roberts Andersons.

«Vienīgais iemesls, kāpēc valstij vajadzētu turēt šīs [Lattelecom] akcijas, ir papildus nopelnīt valsts budžetam. To mēs esam veiksmīgi nodrošinājuši,» norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Atbildot uz jautājumu, vai valstij ir izdevīgi paturēt Lattelecom akciju paketi, Gulbis laikrakstam Diena saka: «Valstij ir jāformulē savs viedoklis attiecībā uz šo, es to valsts vietā negribētu darīt, jo tas nav manā kompetencē. Konkurence telekomunikāciju jomā ir ļoti liela. Mans viedoklis ir – ja valsts vēlas piedalīties komercdarbībā, ir jāsaglabā sava līdzdalība tādos sektoros, kur šīs konkurences nav vai tā nav pietiekami liela.»

Runājot par to, vai šobrīd ir izdevīgs brīdis pārdot Lattelecom akcijas, Gulbis norāda, ka tas atkarīgs no tā, kādus mērķus akcionārs vēlas sasniegt. «Valstij ir jāformulē savs mērķis. Ja mēs skatāmies uz to, kas notiek Eiropā, pašlaik jāsaka, ka telekomunikāciju nozarei Eiropā kopumā nav tas labākais laiks. Līdz ar to tirgus vērtējumi varētu nebūt pārāk augsti. Ja skatāmies konkrēti Lattelecom, rezultāti ir ar pieaugošu tendenci pēdējos divos gados. Uzņēmums kā tāds ir ļoti labā stāvoklī,» tā viņš.