Izglītības tehnoloģiju uzņēmums Edurio ar jaunu finansējuma raundu līdz 2024. gada septembrim plāno īstenot ambiciozu biznesa modeļa maiņu Lielbritānijas tirgū, lai turpinātu izaugsmi un ļautu klientiem straujāk veicināt izglītības kvalitātes attīstību.

Šajā finansējuma raundā piedalījās 10 investori no Latvijas, Lielbritānijas un Austrālijas, un vadošo investīciju veica uzņēmējs Armands Broks. Edurio vērtība ar šo finansējumu ir sasniegusi 5,84 miljonus eiro.

Lai arī Edurio šobrīd jau strādā ar peļņu un pozitīvu naudas plūsmu, lai paātrinātu produkta attīstību, uzņēmums nolēma piesaisīt papildu finansējumu, ko investēt tehniskās komandas izaugsmē.

“Piesaistītais finansējums ļaus mums veikt būtiskas izmaiņas produktā Anglijas tirgum un piedāvāt jaunu pakalpojumu, ar kuru mūsu klienti varēs veikt plašāku aptauju klāstu. Papildus tam sāksim darbu arī pie dziļākas datu analīzes un mākslīgā intelekta risinājumu integrēšanas mūsu produktā,” norāda Edurio līdzdibinātājs Ernests Jenavs.

Latvijā radītais izglītības kvalitātes uzlabošanas risinājums Edurio saņēmis Eiropas Savienības izpētes un inovāciju grantu programmas Horizon 2020 atbalstu 1,86 miljonu eiro apmērā uzņēmuma tālākai attīstībai un izglītības kvalitātes pilnveidei Eiropas mērogā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Dibināts 2014.gadā, Edurio ir pirmais latviešu jaunuzņēmums, kam izdevies piesaistīt tāda apmēra Horizon 2020 programmas atbalstu, kas plaši pazīstama ar sīvo konkurenci, augstajiem vērtēšanas kritērijiem, kā arī apjomīgu atbalstu uz inovācijām vērstu produktu un pakalpojumu attīstībai.

«Pagājušo divu gadu laikā strādājot ar platformas izstrādi un testēšanu, Edurio ir sadarbojies ar vairāk nekā 200 skolām un ieguvis vērtīgus padomus no skolu vadītājiem, izglītības pārvaldēm, ministrijas, LIZDAs, Iespējamās Misijas un citiem izglītības sistēmā iesaistītajiem. Bieži var dzirdēt ziņas par izglītības sistēmā valdošajām problēmām, tomēr mēs visur esam guvuši lielu atbalstu, kas pierāda - Latvijā visām iesaistītajām pusēm no sirds rūp izglītības kvalitātes uzlabošana. Bez šī atbalsta un pārliecības, ka mēs veidojam kaut ko noderīgu, mums nebūtu iespēja pretendēt uz Horizon 2020 finansējumu. Tāpēc, pateicībā par Latvijas izglītības sistēmas iesaisti Edurio attīstībā, uz projekta darbības laiku mēs nodrošināsim visām Latvijas skolām pieeju Edurio bez maksas. Tāpat ar šo finansējumu mēs varēsim ne tikai turpināt un paātrināt tehnoloģisko platformas attīstību, bet arī izstrādāt papildus aptauju saturu un datu analīzes iespējas sadarbībā ar University College London Institute of Education, kas ir pasaulē vadošais izglītības pētniecības institūts,» uzsver Ernests Jenavs, Edurio līdzdibinātājs.

Lai piesaistītu finansējumu no ārzemju investoriem, nepieciešams izveidot kontaktu tīklu ārzemēs un iegūt uzticību

Tā intervijā DB norāda Austrālijas biznesa eņģelis Alekss Vaijats (Alex Wyatt), kurš kopā ar Imprimatur Capital investējis Latvijas uzņēmumā SIA Edurio, kas izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku. Līdz šim kompānija piesaistījusi vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, tostarp arī no Eiropas izglītības tehnoloģiju akseleratora Emerge Education un Rīgas domes un Swedbank grantu konkursa Atspēriens. DB bija iespēja tikties ar A. Vaijatu, lai uzzinātu vairāk par uzņēmēja lēmumu investēt Latvijas kompānijā.

Kāpēc izvēlējāties investēt Latvijas kompānijā Edurio?

Man bija startup Ķīnā, kas nodarbojās vides jomā – vēja parki un saules enerģija, un mums bija birojs Londonā. Tolaik, 2012. gadā, Ernests (Ernests Jenavs, SIA Edurio valdes priekšsēdētājs) pie manis strādāja. Cilvēki ir dažādi – ir labi darbinieki un ir labi darbinieki, kuri kādudien kļūs par lieliskiem uzņēmējiem. Es paredzēju, ka Ernests reiz kļūs par labu uzņēmēju, tāpēc es viņam teicu – ja tu kādreiz dari ko tādu, par ko man varētu būt interese, dod ziņu. Tā arī notika, pēc dažiem gadiem viņš sāka šo biznesu. Problēma, ko Edurio risina, man šķiet ļoti interesanta un aizraujoša. Ja mēģina risināt lielu problēmu, tad var veidot ilgtspējīgu biznesu. Edurio koncentrējas uz problēmām, kas ir aktuālas un es redzu iespēju panākumiem. Izvēloties investēt Edurio, saskārās divi faktori – dibinātājs, kura spējām es ticu, un nopietna problēma. Tam sekoja biznesa modelis, komanda, starptautiskas iespējas.

Nepilnos divos gados Edurio ne vien lieto 200 skolās Latvijā, bet nesen sākts pilotprojekts Ītonas koledžā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2014. gada decembrī Edurio sāka pirmo pilotprojektu 17 skolās, otrs 2015. gada maijā notika 60 skolās, bet pērnā gada nogalē tika palaista gatavā izglītības vadības rīka versija.

«Kopš decembra tas ir aptuveni 200 skolās, kas ir ceturtdaļa no visām Latvijas skolām. Esam gājuši uz priekšu lieliem soļiem un nesen esam vienojušies, ka Edurio tiek izmantots visās Rīgas skolās un ka to izmantos arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperti akreditācijas procedūrās,» saka Ernests Jenavs, SIA Edurio valdes priekšsēdētājs. Vaicāts, cik vienkārši bija panākt vienošanos ar tik daudz skolām, viņš norāda, ka uzņēmuma stratēģija no paša sākuma ir bijusi iesaistīties dialogā ar visiem partneriem un nav bijusi tāda situācija, ka Edurio ierastos pie partnera ar gatavu produktu. «Tas vienmēr ir bijis dialogs. Esam ieklausījušies skolu viedoklī, domājot par virzieniem, kā attīstīt platformu. Process nebija grūts, bet ilgstošs,» atzīst Ernests. Aktīvākās skolas ir galvaspilsētā, bet arī Talsos, Ventspilī, Limbažos un Siguldā šo rīku izmanto gana intensīvi. «Ir daudz skolu, kas vēlas būt inovatīvas. Mūs tas pat nedaudz pārsteidz – bijām domājuši, ka tas būs grūtāk, bet sapratām, ka izglītības kvalitāte ir tas, kas rūp visiem, un ir dažādi veidi, kā cilvēki redz, kā to uzlabot,» domā Ernests.

Jomas eksperti starp potenciālākajiem jaunuzņēmumiem Latvijā min vairākus – Anatomy Next, Cake.HR, Mintos, Notakey, Sonarworks, Funderful, Twino, Mintos, Edurio, Giraffe360, Nordigen, Vividly, PlayGineering Systems u.c.

«Manuprāt, potenciālākie ir tie uzņēmumi, kas ir savā attīstībā ir tikuši tiktāl, ka viņiem ir regulāri ienākumi, nevis tikai interese par produktu. Angliski šādus uzņēmumus dažkārt sauc par «scale ups» jeb uzņēmumiem, kas ir atraduši vai ir ļoti tuvu «product-market fit» un nākamais izaicinājums ir izaugsmes paātrināšana. Ceru, ka Latvijas veiksmes stāsts MikroTik izaugs lielāks par ASV konkurentu Ubiqiuiti Networks, kas pagājušā gadā apgrozīja vairāk nekā 600 miljonus dolāru,» saka Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors. Viņa favorīts jaunuzņēmmu vidū ir Anatomy Next, kas nesen ir piesaistīja 300 tūkstošu eiro investīcijas, un uzrāda veiksmīgus rezultātus pārdošanā ASV. Šis ir viens no retajiem uzņēmumiem no Latvijas ar darbiniekiem ASV. Kā otru D. Siksnāns izceļ Cake.HR, kas ir programmatūra kā pakalpojums (SaaS) produkts, kas uzņēmumiem palīdz atvieglot personālvadības procesus, automatizējot tādas lietas kā darbinieku atvaļinājumu uzskaite. «Produkts veiksmīgi attīstās jau vairākus gadus un, manuprāt, ir viens no visaugstākās kvalitātes SaaS produktiem no Latvijas,» viņš spriež.

Uzņēmēja pieredze: Jānis Strods, Edurio

EDURIO ir komanda, kas izvēlējusies veidot biznesu salīdzinoši sarežģītā un konservatīvā nozarē – izglītībā. Izrādās, ka vienkāršu lietu – aptauju un atgriezeniskās saites iegūšanu – var padarīt par biznesu ar eksporta potenciālu. Uzņēmums darbojas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, Dienvidāfrikā un citviet pasaulē. Vēlme uzlabot izglītības procesus un kvalitāti radās personīgajā pieredzē, un komanda to spējusi komercializēt un izveidot par augošu biznesu. Kas ir galvenais, uzsākot biznesu ar lielu potenciālu, skaties EDURIO stāstā.

Citi uzņēmēju pieredzes stāsti un valsts atbalsts arī Tavam biznesam – šeit!

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

2017. gadā daudzi jaunuzņēmumi piesaistījuši finansējumu tālākai attīstībai, tāpat arī notikuši vairāki apvienošanās darījumi, kas apliecina šī biznesa virziena potenciālu

«Panākumu šogad nav trūcis. Pirmkārt, jāatzīmē Infogr.am pievienošanās Prezi, kas ir trekns komats vienam no Latvijas redzamākajiem jaunuzņēmumiem, tālāk augot jau globāla biznesa sastāvā. Sonarworks ir priecējuši ar savu straujo izaugsmi un sākuši strādāt ne tikai ar audio profesionāļiem, bet arī vienkāršiem audiofīļiem – šomēnes piesaistītais pusmiljons no Karma Ventures, kam tā ir pirmā investīcija Latvijā, apstiprina šī virziena potenciālu. Arī Anatomy Next un Funderful panākumi ASV sarežģītajā izglītības tirgū liek lepoties un parāda, ka papildu finanšu tehnoloģijām Latvijā sāk nostiprināties arī izglītības tehnoloģiju tradīcijas,» teic Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs. Arī Nordigen līdzdibinātājs Roberts Bernāns izceļ Infogr.am, ko iegādājās Prezi, jo tas ir ļoti labs signāls, ka Latvijā var izveidot, nevis tikai funkcionējošu jauzņēmumu, bet arī attīstīt to līdz pārdošanai, un Sonarworks, kuri ne tikai ieguvuši vairākas balvas, bet arī kļuvuši par zināmiem nozares spēlētājiem. Vēl viņš izceļ Printful, kas turpina strauji attīstīties un šovasar atvēra ražotni Latvijā. «Manā skatījumā Sonarworks ir viens no perspektīvākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem. Šogad viņiem bija ļoti labs gads – ir saņemti vairāki apbalvojumi un tika piesaistītas investīcijas no Igaunijas riska kapitāla fonda Karma Ventures,» saka Vladimirs Reskājs, Carguru līdzīpašnieks.

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."

#«Domāju, ka 2018. gadā Latvijā vajadzētu parādīties jaunuzņēmumiem apdrošināšanas jomā. Šis lauks Latvijā ir faktiski tukšs un ir perspektīvs.»

Vaicāta, kuru startup attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā, Startup Wise Guys jaunzņēmumu atlases vadītāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv vadītāja Egita Poļanska laikrakstam Dienas Bizness min vairākus – HackMotion, CastPrint, Notakey, DigiPulse, TheMonetizr, Robotic Solutions, CEnOS, Solfeg.io un Airboard.

«Protams, ļoti interesē, kā veiksies Anatomy Next ar lielo investīciju raundu, kā arī dažiem citiem salīdzinoši lielajiem jaunuzņēmumiem,» teic E.Poļanska.

Nordigen līdzdibinātājam Robertam Bernānam ir interesanti sekot līdzi jaunuzņēmumiem, kuri strādā konservatīvās nozarēs, tādēļ viņš vēros, kā veiksies Edurio, kā arī nosacītiem jaunpienācējiem – Anatomy Next un Toneboard. «Latvijā ir virkne ar jaunuzņēmumiem, kas pierādījuši sava produkta vērtību, un būs interesanti pavērot, kuri no tiem spēs kļūt par patstāvīgiem biznesiem. Šajā grupā ir diezgan daudzi jaunuzņēmumi, starp kuriem minami ir tādi kā Notakey un Hackmotion,» viņš teic. Savukārt Anatomy Next līdzdibinātājs Sandis Kondrāts aicina sekot līdzi Toma Zvidriņa aktivitātēm Silīcija ielejā, būvējot Latvijas un ASV ekonomisko tiltu.

Lai skaidrotu faktorus, kuri ietekmē skolēnu interesi un izvēli savu nākotnes profesiju saistīt ar informācijas tehnoloģijām (IT) un citām eksaktajām zinātnēm, šodien tika prezentēti Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) veiktā pētījuma Jaunieši IT rezultāti. Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka tikai 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu plāno savu karjeru saistīt ar IT, kam par iemeslu tiek minēti pastāvošie aizpriedumi par nozari, nepieteikama informācija par karjeras iespējām IT un iedrošinājuma trūkums karjeras izvēlē no līdzcilvēkiem, u.c.

Pētījumā Jaunieši IT piedalījās 1528 astoto klašu skolēni (773 meitenes un 755 zēni) no 45 Rīgas skolām. Skolēnu viedokļi ar digitālas aptaujas palīdzību tika ievākti 2016. gada maijā sadarbībā ar Edurio.

No aptaujātajiem skolēniem tikai 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu plāno savu karjeru saistīt ar IT (pirmā karjeras izvēle). Meitenes kā savu nākotnes profesiju vairāk izvēlas praktiskas un radošās profesijas, piemēram, viņas vēlas kļūt par ārstēm, dizainerēm un māksliniecēm, kamēr zēni nākotnē vēlas kļūt par programmētājiem, sportistiem un pavāriem. Informācijas tehnoloģiju nozarē kopumā vēlētos strādāt 8% jeb 112 meitenes un 14,9% jeb 205 zēni. Ar citām eksakto zinātņu profesijām nākotnē vēlētos nodarboties 13,2% meiteņu un 14,6 % zēnu.

Akselerācijas programmas virziens ir biznesa programmatūra kā pakalpojums risinājumi; tā sāksies marta beigās un ilgs līdz jūnija beigām.

"Plānojam uzņemt vismaz desmit starptautiskus jaunuzņēmumus," saka Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Jaunuzņēmumi var pieteikties vietnē startupwiseguys.com/saas. Atlases fināls notiks marta sākumā Rīgā.

Akselerācijas programmā uzņemtie jaunuzņēmumi var pretendēt uz līdz pat 300 tūkstošiem eiro investīciju. 30 tūkstoši no šīs summas ir sākotnēja investīcija programmā uzņemtajos uzņēmumos apmaiņā pret kapitāldaļām. Vēlāk uzņēmumi var saņemt turpmākās investīcijas, kas atkarīgas no uzņēmuma progresa un izvirzīto mērķu sasniegšanas.

Rīgā bāzētie jaunuzņēmumi, kas vēlas noskaidrot, vai tie atbilst programmas prasībām un iegūt investora viedokli par savu uzņēmumu, produktu un tirgus potenciālu, var pieteikties 1:1 mentoringa sesijai, kas notiks 29. janvārī Rīgā https://www.facebook.com/events/107628164012207/.

Lai palīdzētu Latvijas jaunuzņēmumiem iegūt atpazīstamību pasaulē, 20. un 21. februārī TechChill konferencē ar savu pieredzi dalīsies pasaulē atzīti uzņēmumi un investori.

Attīstoties jaunuzņēmumiem, attīstās arī ar tiem saistītie notikumi, un šobrīd teju katru otro dienu ir kāds nišas pasākums, regulāri notiek konferences, semināri un tīklošanās pasākumi. Nozīmīgākās konferences apmeklē investori, kam ieguldīšana jaunos projekts ir bizness. "TechChill" vadītāja Madara Ermansone uzsver, ka ar investoriem un potenciālajiem runātājiem, kuri uz skatuves dalās savā pieredzē un zināšanās, ir svarīgi strādāt visa gada garumā. Tas palīdz iepazīt investoru vajadzības un intereses un arī konferences auditoriju.

Jaunuzņēmējiem viņa iesaka laikus pieteikties un lejupielādēt konferences tīklošanās aplikāciju. Jo ātrāk organizatori zina, kas konferencē piedalīsies, jo agrāk var sākt komunicēt ar investoriem. "Mēs darbojamies kā starpnieks," norāda M. Ermansone. Tāpat viņa iesaka uztvert konferenci kā darba dienu, kurai jau laikus ir saplānotas tikšanās.

Jaundibinātie uzņēmumi visās trīs Baltijas valstīs kā lielāko izaicinājumu 2017. gadā min augstu nodokļu slogu, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Būtisks izaicinājums Baltijas jaunajiem uzņēmējiem šogad ir arī finansējuma piesaiste. Latvijā un Lietuvā jaunuzņēmumi uzsver arī grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, bet viņu Igaunijas kolēģi norāda, ka problēmas varētu radīt arī klientu piesaiste.

“Jebkura biznesa sākumposmā grūtākais uzdevums ir izveidot pozitīvu finanšu plūsmu, kas nosegtu uzņēmuma darbības izmaksas. Tādēļ nodokļu nomaksa uzņēmuma darbības pirmajos gados var radīt galvassāpes. Šajā jomā situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir identiska. Taču manā pieredzē izšķirošais veiksmes faktors ir jaunā uzņēmuma ambīciju līmenis un spēja pirmajos gados aktīvi rīkoties, lai izcīnītu savu vietu zem saules. Šeit redzu pamatu optimismam, jo 53% Latvijas jauno uzņēmumu šogad strādā pie inovācijām savos produktos vai pakalpojumos, 24% iegulda savu darbinieku apmācībā, 21% attīsta jaunu biznesa modeli, un tikai 26% nedomā par jaunām lietām.

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

«Londonā ir iespēja ne tikai sajust straujo darba tempu, bet arī iepazīties ar daudziem radošiem prātiem, nostiprināt spēcīgu kontaktu loku.»

Tā atzīst Jānis Graubiņš, kurš pirms atgriešanās Latvijā pieredzi guva, strādājot vienā no progresīvākajām digitālajām aģentūrām Londonā Unit9, kur ieņēma biznesa attīstības vadītāja amatu. Patlaban Jānis ir viens no datu drošības uzņēmuma Notakey līdzdibinātājiem un ir atbildīgais par uzņēmuma biznesa attīstību.

Pirms karjeras Londonā, Jānis guva pieredzi Latvijā, gan strādājot algotu darbu, gan mēģinot attīstīt savu biznesu – interneta platformu Mewo.

Taujājot, kādēļ, strādājot tik dinamisku un interesantu darbu, Jānis tomēr nolēma to pamest, viņš atklāj, ka uzturējis kontaktu ar Ernestu Jenavu, kurš te izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku Edurio. Tieši viņš Jāni iepazīstināja ar pārējiem Notakey līdzdibinātājiem, kuri jau bija sākuši darbu pie inovatīva produkta un kuriem bija nepieciešama palīdzība ar produkta pārdošanu ārvalstu klientiem. «Unit9 inovatīvos produktus vairāk uztvēra kā reklāmas kampaņas nevis produktus, kas nestu būtiskus ienākumus uzņēmumam. Tā kā Ernestam ļoti labi izdevās pārliecināt, ka nu jau esošie līdzdibinātāji ir zinošākie programmētāji Latvijā, un šķita, ka esmu uzkrājis pietiekamu pieredzi starptautiskā biznesa attīstībā, nolēmu vēlreiz riskēt un sākt jaunu uzņēmumu. Mūsu izveidotais IT uzņēmums nodarbojas ar lietotāju autentifikāciju un identifikāciju,» stāsta Jānis. Notakey Latvia saņēmis grantu no Eiropas Komisijas programmā Horizon 2020, kā arī piedalījies Šveices akcelerācijas programmā Kickstarter un sācis vienotu pilotprojektu ar UBS, Credit Suisse un Swisscom Šveicē. Veiksmīgais sākums ir kalpojis par pamatu jau tālākai uzņēmuma attīstībai, un šobrīd produktu lieto uzņēmumi IT, medicīnas, telekomunikācijas un finanšu sektoros.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) plāno veidot vienotu "virtuālās klases" platformu , kas novērstu to, ka mācību process notiek ļoti daudz dažādās platformās, preses konferencē atklāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

VISC vadītājs Guntars Catlaks informēja par IZM un "Edurio" veiktās aptaujas datiem, kurā skolēni atzina, ka attālināto mācību procesa laikā viņiem nepatika, ka saziņa ar skolu norisinās dažādās platformās. Skolēniem pietrūcis arī vienotas platformas, kurā varētu strādāt.

Ministre skaidroja, ka vienotas platformas izveide novērstu vienu no būtiskākajiem trūkumiem, un jaunas vielas skaidrošana un saziņa starp skolēniem un skolotājiem notiku vienā platformā. Tāpat šajā platformā varētu tikt uzdoti arī uzdevumi.

Šuplinska norādīja, ka saistībā ar vienotas "virtuālās klases" izveidi ministrija jau vairākkārt ir tikusies ar IT nozares pārstāvjiem, kuri IZM piedāvāja par pamatu izmantot vairākas platformas, ko attālinātā mācību procesā jau izmantoja skolas.

Pirms simt gadiem mazai valstij vienīgā iespēja ekonomiski augt bija nodarbošanās ar kuģniecību vai tirdzniecību. Tagad to var izdarīt daudz vienkāršāk. Valsts izmērs vai iedzīvotāju skaits vairs neierobežo, jāfokusējas ir IT eksporta virzienā

Par jaunuzņēmumu attīstības tempu Latvijā, vietējiem spīdekļiem un riska kapitālu intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

Fragments no intervijas:

Nozīmīgs punkts startup attīstībā Latvijā ir bijis tevis līdzdibinātais TechHub Riga. Kāda ir bijusi pēdējo gadu šīs jomas attīstība?

Tā ir bijusi ļoti strauja. Pirms pāris gadiem sapratu, ka es vairs nepazīstu virkni cilvēku, kuri šajā jomā kaut ko dara. Tā ir mana mēraukla. Jaunuzņēmumu skaits tiešām ir krietni izaudzis. Diezgan bieži dzirdu sūdzības, ka mums nav labu startup, bet es tam nepiekrītu. Mums ir ļoti strādīgi un talantīgi cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, kas tiešām «močī» un var braukāt pa pasauli, pārdot visādas nepārdodamas lietas un piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem, kam pēc dažiem mēnešiem naudas varētu nebūt. Tas viss ir vajadzīgs, lai paceltu lielu ideju. Es domāju, ka jaunuzņēmumu mums netrūkst un to būs arvien vairāk.

9. jūlijā - dienu pirms Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sveica diasporas uzņēmējus, kas ieradušies Latvijā apspriest eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes un ekonomiskās attīstības perspektīvas, informē Ārlietu ministrija.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, ministrs uzsvēra trīs galvenās valdības un ārlietu dienesta prioritātes: «Pirmā - Latvijas un Baltijas reģiona drošības nostiprināšana, otrā - ekonomisko sakaru veicināšana gan ES, gan ārpus tās, trešā - saiknes stiprināšana ar Latvijas diasporu ārvalstīs.» Ministrs E. Rinkēvičs pateicās par diasporas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, tās izaugsmes veicināšanā, kas ik gadu sasniedz ap 600 miljonu eiro.

«Prezidentūra ir noslēgusies, bet ārlietu dienests turpina aktīvi darboties. Nopietni strādājam pie vēstniecību tīkla paplašināšanas, kas arī ir būtiski, lai stiprinātu saikni ar diasporu. Šobrīd Latvijas pilsoņi dzīvo 120 pasaules valstīs», atzīmēja ministrs.

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Latvijas pirmajam "vienradzim" jeb jaunuzņēmumam, kas sasniedzis miljarda vērtību, drīzumā noteikti sekos nākamie, prognozē Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) izpilddirektore Kristīne Tarvida.

Viņa norādīja, ka Latvija sāka veidot "startup", investēt tajos un atbalstīt ar dažādām programmām, vēlāk nekā igauņi, tādēļ arī Latvijai šobrīd ir tikai viens "vienradzis" - "Printful".

"Mēs Latvijā ar "startup" uzņēmumiem strādājam un investējam pēdējos astoņus gadus. Pirms tam, protams, arī bija biznesa eņģeli, tikai viņi sevi tā nedēvēja un izpratne par "startup" no investoru, jaunuzņēmēju un valsts puses nebija vēl attīstījusies, nebija atbalsta, nebija vienotas vīzijas, "startup" kopienas utt. Tomēr šobrīd ir īstais laiks, kad vajadzētu sākt parādīties lieliem veiksmes stāstiem ar lielām piesaistītajām investīcijām un augošu ietekmi Eiropas, Amerikas vai Āzijas tirgos un vairākiem "vienradžiem", jo "startup" sasniedz savu lielo izrāvienu pēc vispārzināmās statistikas 7-10 gadu laikā," stāstīja Tarvida.

Pieredze rāda, ka teju ikviens, sperot pirmos soļus uzņēmējdarbībā, saskaras ar zināmām grūtībām un to pārvarēšana dažkārt var būs īsts izaicinājums – tas sevišķi attiecas uz cilvēkiem, kas dzimuši ārzemēs, bet vēlas pārcelties uz dzīvi Latvijā un izmēģināt spēkus biznesā.

Ko der zināt, lai jaunais uzņēmējs varētu veiksmīgi uzsākt savu biznesu un gūt panākumus Latvijā?

Ieteikumos dalās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Austrālijā dzimušais folkkluba ALA Pagrabs līdzīpašnieks Krišjānis Putniņš un Lielbritānijā profesionālu pieredzi guvušais tīmekļa rīku izstrādes uzņēmuma Edurio dibinātājs Ernests Jenavs.

Šie eksperti trešdien, 8.jūlijā, uzrunāja sanākušos Rīgā notikušajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) pasākumā jauniešiem, kas tika rīkots ar mērķi iepazīstināt latviešu izcelsmes jaunos profesionāļus no dažādām valstīm ar uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija izziņo valdes sastāvu piecu jaunu locekļu sastāvā.

Visi valdes locekļi jau ilgstoši piedalās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanā. Jaunievēlētā valde vadīs asociāciju turpmākos divus gadus.

Ar līdzšinējās valdes atbalstu asociācijai ir izdevies piesaistīt papildu finansējumu, pirmo reizi pasniegt Latvijas Jaunuzņēmumu balvu, kā arī kuplināt biedru skaitu to gandrīz dubultojot.

Pieteikumi saņemti no desmit kandidātiem. No tiem četri paši ir uzņēmumu radītāji. Tas ir līdz šim augstākais skaits jaunuzņēmēju kandidatūru, tādējādi apliecinot vēlmi Latvijā radīt un uzturēt atbilstošu vidi jaunu tehnoloģiju un produktu ar augstu pievienoto vērtību izveidei.

Vēlēšanās savu balsi iesniedza 88 biedri, divus valdes locekļus, Andri K. Bērziņu un Agnesi Veckalni, ievēlēti atkārtoti:

Šodien paziņoti deviņi Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens 2015.gada otrā konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 98 267,70 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. Šā gada laureātu vidū pārstāvētas zināšanu ietilpīgas uzņēmējdarbības idejas informācijas tehnoloģiju, elektroierīču, apģērbu ražošanas un tūrisma nozares jomā.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA EDURIO – Tīmekļa platforma atgriezeniskās saites vadībai skolās (Ilustrāciju izstrāde, video materiālu un animāciju izveide, konsultāciju izdevumi, telpu īre);

SIA Learn IT – Programmēšanas apmācību organizēšana sākumskolēniem (Specifiskas tehnikas iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, mājas lapas izveide, telpu īre);

Track.it – kinētisko datu savācējsistēma (Mājas lapas un klientu portāla izveide, mobilās aplikācijas izveide, mārketinga izdevumi, juridiskie pakalpojumi);

SIA Airmed – Baktericīdās ierīces (Produktu sertifikācija, specifisku iekārtu un instrumentu iegāde, mājas lapas un interneta veikala izveide, tulkošanas pakalpojumi, telpu labiekārtošana un īres izdevumi, grāmatvedības pakalpojumi, juridiskās konsultācijas, mārketinga materiālu izveide);

Šogad Latvijā dzimuši arvien jauni jaunuzņēmumi un tie arvien vieglāk sevi piesaka pasaulē kā globāli spēlētāji

«2017. gads ir bijis pārmaiņu pilns jaunuzņēmumu vidē gan Latvijā, gan pasaulē. Kriptovalūtu investīcijas stratēģijas tiek pārspriestas taksometros, frizētavās un tirgū, kamēr par pūļa finansējumu interesējas vien retais. Latvijas jaunuzņēmumi arvien vieglāk sevi pasaulē piesaka kā globāli spēlētāji, tai skaitā piedaloties vadošajos pasaules biznesa akseleratoros Techstars, 500 Startups un Startup Bootcamp. Investīciju vide soli pa solim attīstās, gan rodoties jauniem investoriem kā TechHub Riga dibinātāja Andra Bērziņa Change Ventures, gan arī Latvijā investējot starptautiskiem fondiem, piemēram, Karma Ventures. Slush laikā organizētajā paneļdiskusijā par jaunuzņēmumu vidi Latvijā bija pilna telpa ar mediju pārstāvjiem un investoriem no Skandināvijas, Lielbritānijas, Turcijas un citām valstīm. Arī Ekonomikas Ministrija sper aktīvos soļus jaunuzņēmumu vides uzlabošanā, gan ar startup nodokļu likumu, gan akselerācijas fondiem, gan jaunuzņēmumu atbalsta speciālista pozīciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Ne visa likumdošana virzās tik gludi, kā varētu vēlēties, bet noteikti ejam pareizajā virzienā,» vērtē Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs.