Tā var tikt pagarināta vēl ilgāk, ja ECB vadība redzēs, ka tas nepieciešams, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un inflācijas tuvināšanos 2% līmenim vidējā termiņā.
Jāatgādina, ka ECB ik mēnesi ekonomikā iepludina 60 miljardus eiro, lai stimulētu tautsaimniecības izaugsmi.
Šā gada trešajā ceturksnī eirozonas ekonomika pieauga par 0,3%, salīdzinot ar 0,4% iepriekšējā ceturksnī, ko lielākoties veicināja iekšzemes patēriņš. Jaunākie aptaujas dati liecina, ka arī ceturtajā ceturksnī turpināsies izaugsme.
Raksti par tēmu
M. Dragi uzsvēris, ka nākotnē paredzams, ka turpināsies ekonomikas atveseļošanās. Vietējo patēriņu balstīs ECB monetārās politikas pasākumi un to pozitīvā ietekme uz finanšu pieejamību, kā arī strukturālās reformas. Tāpat pozitīva ietekme ir arī zemajām naftas cenām, kas mājsaimniecībām un uzņēmumiem ļauj ietaupīt.
Eirosistēmas eksperti paredz, ka šajā gadā gada IKP pieaugs par 1,5%, nākamgad – par 1,7%, bet 2017.gadā – par 1,9%.
Inflācija novembrī bija 0,1%, kas ir zemāka nekā tika gaidīts. Paredzams, ka nākamajos divos gados inflācija palielināsies, tomēr tas notiks pakāpeniski.
