Viņš norāda, ka kredītu dinamika aizvien eirozonā saglabājas vāja. IKP izaugsme gan otrajā ceturksnī ir bijusi pozitīva pēc sešu mēnešu krituma, un arī noskaņojuma rādītāji aug, liecinot par ekonomikas aktivitātes pakāpenisku uzlabošanos. ECB monetārās politikas kurss atbalsta ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos, un tā saglabāsies labvēlīga tikmēr, kamēr tas būs nepieciešams, sacījis M. Dragi. Tāpat eiro bāzes likmes zemā līmenī saglabāsies vēl ilgāku laika periodu, uzsvēris ECB vadītājs.
Riski, kas apdraud ekonomikas perspektību, eirozonā turpina mazināties. Kā liecina Eurostat provizoriskie aprēķini, inflācija eirozonā septembrī saruka līdz 1,1%, salīdzinot ar 1,3% augustā. Ņemot vērā pašreizējās enerģētikas cenas, inflācija tuvākajos mēnešos turpinās saglabāties zemā līmenī, norāda ECB vadītājs. Skatoties vidēja termiņa perspektīvā, cenu spiediens būs mērens, atspoguļojot aizvien kopējā pieprasījuma vājumu un mērenu atveseļošanās tempu.
M. Dragi preses konferencē arī atgādināja par eirozonas valstu valdību nepieciešamību turpināt fiskālos pasākumus, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parādu, piebilstot, ka reformas ne tikai palīdzēs valstīm atgūt konkurētspēju un sabalansēt to eirozonā, bet arī izveidot elastīgākas un dinamiskākas ekonomikas, kas ģenerē ilgtermiņā uzturamu izaugsmi un nodarbinātību.
Db.lv jau ziņoja, ka trešdienas sanāksmē ECB atstāja eiro bāzes likmi rekordzemā - 0,5% līmenī.
