Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, paredzot, ka plānotais finansējums ES Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks, salīdzinot ar pašreizējo ES daudzgadu budžeta periodu 2014. līdz 2020. gadam, informē Zemkopības ministrija.

EK priekšlikumā piedāvā turpināt tiešmaksājumu tuvināšanu starp dalībvalstīm. Pieņemot, ka arī nākamajā finanšu periodā tiktu piemērota pakāpeniska tiešmaksājumu izlīdzināšana, saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz, tikai 2026. gadā sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. 2020. gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā līmeņa.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda, ka pašreizējais EK priekšlikums arī turpmāk neparedz vienlīdzīgus tiešos maksājumus visiem ES lauksaimniekiem, kas var negatīvi ietekmēt atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju.

Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) pagājušajā gadā par savu daļu pārdošanu uzņēmumā "Piebalgas alus" saņēmis 170 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2021.gadu.

Pagājušā gada vasarā noslēdzās darījums, ar kuru par vienīgo alus darītāja SIA "Piebalgas alus" īpašnieci kļuva AS "Cēsu alus". "Piebalgas alus" kapitālā iepriekš 49% piederēja SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% piederēja politiķa Dūklava ģimenei.

Kopumā Dūklava ienākumi pērn sasnieguši teju 231 000 eiro. Politiķis pērn algā Saeimā saņēmis ap 39 000 eiro, bet pensijā - ap 18 000 eiro, kā arī guvis citus mazākus ienākumus no saimnieciskās darbības un procentu maksājumiem bankās.

Deklarācijā par pagājušo gadu Dūklavs norādījis parādsaistības vairāk nekā 50 000 eiro apmērā, kas bija ievērojami mazāk nekā 2020.gadā, kad politiķa parādsaistību kopējā vērtība sasniedza teju 400 000 eiro.

Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija - tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu stājas spēkā šodien.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā «force majeure» apstākli.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju turpmāk vadīs Vjačeslavs Dombrovskis, trešdien, 21.novembrī, lēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Inesi Ikstenu (AP!), savukārt par sekretāru – Edmundu Teirumnieku (NA).

V.Dombrovskis 13.Saeimā ievēlēts no partijas Saskaņa saraksta. V.Dombrovskis bija deputāts arī iepriekšējos divos Saeimas sasaukumos un strādājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tāpat V.Dombrovskis bijis Latvijas ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs.

Komisijā strādās arī deputāti Arvils Ašeradens (JV), Anda Čakša (ZZS), Jānis Dombrava (NA), Jānis Dūklavs (ZZS), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Jānis Krišāns (Saskaņa), Anita Muižniece (JK), Ēriks Pucens (KPV LV), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP!), Karina Sprūde (KPV LV), Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits (KPV LV), Ilga Šuplinska (JK), Jānis Tutins (saskaņa). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Saeima nolēma neiekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus likumprojektus, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai.

Sēdes darbā neiekļautos grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" un "Par atbilstības novērtēšanu" Saeima ierasti skata sēdē pēc nedēļas, tomēr par nākamās nedēļas sēdes darba kārtību vēl tiks lemts atsevišķi.

Debatēs pie frakcijām nepiederošs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka kolēģi noteikti ir pamanījuši degvielas cenu pieaugumu un zina, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Tā politiķis netieši norādīja uz pārējo iedzīvotāju atšķirību no deputātiem, kuriem nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt transporta kompensāciju.

"Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem, bet ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās inflāciju kopējo faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem," grozījumu nepieciešamību pamatoja Dombrovskis.

Nākamajā Saeimas sasaukumā varētu neiekļūt trīs esošās valdības ministri, kuri kandidēja vēlēšanās, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Pārliecinoši var teikt, ka Saeimā neiekļūs apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš ir visvairāk svītrotais kandidāts partijas vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Tāpat Saeimā varētu nebūt iekļuvuši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kuri abi no «Jaunās Vienotības» saraksta kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā. Šie abi ministri pašlaik ir tūlīt «aiz strīpas», proti, «Jaunā Vienotība» Rīgā provizoriski ir ieguvusi trīs mandātus, bet Šadurskis pašlaik sarakstā ir ceturtais, savukārt Kozlovskis - piektais.

Vēlēšanās nekandidēja «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Potenciālie koalīcijas partneri «KPV LV» izvirzītās prasības neuzskata par nepārvārāmu šķērsli un ir optimistiski par iespēju tuvākajā laikā vienoties par valdības izveidi, izriet no politiķu sacītā pēc piecu partiju pārstāvju tikšanās.

«Jaunās Vienotības» (JV) līderis Krišjānis Kariņš pauda, ka «KPV LV» prasības nav nekas nepārvārāms un par tām varētu vienoties. Viņš ir aicinājis visas pārējās partijas līdz piektdienas plkst.10 informēt par savu nostāju. Ja partijas panāks vienošanos, tad Kariņš aicinās Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt viņu premjera amatam.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētājs Jānis Bordāns sacīja, ka JKP var piekrist šādas valdības izveidošanai un «KPV LV» prasības uzskata par pieņēmām.

«Attīstībai/Par!» (AP) līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka AP indikatīvi nav nozīmīgu iebildumu pret šīm prasībām. Tomēr AP šodien plkst.17 ir pārstāvju sapulces sēdes, kur šis jautājums varētu tikt apspriests.

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar SIA "Gallusman" investīciju projektu olu ražotnei Ogres novadā, Saeimas Tautsaimniecības komisija uzdeva izpildvarai izveidot īpašu darba grupu.

"Nākošā sanākšana par olām varētu notikt 8. martā, kur es vēlētos dzirdēt, ka Ekonomikas ministrijas atbalsts investīcijām ir beidzot salāgots ar VARAM prasībām aizsargāt vidi. Mēs taču esam viena valsts," komisijas darba noslēgumā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans.

Saeimas deputāti norādīja, ka darba grupā jāiekļauj pārstāvji no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. Jāpiebilst, ka tieši Ārvalstu investoru padome nupat nākusi klajā ar paziņojumu, ka ar investīciju piesaisti Latvijai klājas viduvēji. Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu, Saeimas deputāti prasa skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Pieprasījumu parakstījuši pašreizējai valdībai opozīcijā esošas ZZS Saeimas frakcijas deputāti: Armands Krauze, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Māris Kučinskis un neatkarīgā deputāte Karīna Sprūde.

"Lai arī jau daudzus gadus no Veselības ministrijas un SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) vadības tiek runāts par morāli degradējošo ārstniecības iestāžu telpu, materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanu, ka vēl jo aktuālāki kļuvuši COVID-19 pandēmijas apstākļos, bet Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā atrodams šīs slimnīcas valdes lēmums par daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera laukumu izveides finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu," pieprasījuma pamatojumu skaidro Saeimas deputāts Armands Krauze.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Rīgas Centrāltirgū varētu tikt izveidots stends, kurā tirgotu tikai Latvijā bioloģiski audzētos dārzeņus, aģentūra LETA uzzināja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM informēja, ka trešdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu un AS Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Arti Druvinieku, lai pārrunātu iespējas palielināt Latvijā audzēto dārzeņu un citas vietējās lauksaimnieciskās produkcijas piedāvājumu un realizācijas apjomus galvaspilsētas tirgos.

Tostarp tikšanās laikā pārrunātas iespējas Latvijas lauksaimniekiem tiešajā tirdzniecībā tirgot pašu audzēto un ražoto produkciju, kam būtu nepieciešams izveidot speciālas tirdzniecības vietas un piedāvāt lauksaimniekiem atsevišķus atvieglojumus tirdzniecības organizēšanai. Rīgas mērs un Rīgas centrāltirgus vadītājs zemkopības ministram apliecināja, ka šobrīd tiek apsvērta iecere Rīgas izveidot speciālu stendu, kurā tirgotu tikai Latvijā bioloģiski audzētos dārzeņus.

#«Atbildēm ir jābūt jau nākamnedēļ. Vēlākais līdz 1.martam.»

Lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums lauksaimniekiem pārsteidz, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka par šo jautājumu otrdien runājis ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V). Ministrs ir uzdevis ekspertiem šonedēļ izvērtēt situāciju un savākt visus datus, bet nākamnedēļ, kad ministrs atgriezīsies no komandējuma, tiks sniegta plašāka informācija.

Premjers atzina, ka pērn sniegtā informācija neliecināja, ka būs tāds kāpums, tāpēc jautājumu ir daudz. «Atbildēm ir jābūt jau nākamnedēļ. Vēlākais līdz 1.martam, jo tad nāk nākamie rēķini,» uzsvēra Kučinskis.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Rīgas dzirnavnieks nākamnedēļ prezentēs Latvijas simtgadei par godu radītu auzu šķirni, informē uzņēmumā.

Jaunā šķirne radīta sadarbojoties labības audzēšanas centru Boreal, Somijā selekcionējot jaunu auzu šķirni, kas vislabāk atbilst Latvijas mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un vienlaikus nodrošina augstus kvalitātes rādītājus. Tā radīta vairāku gadu garumā, gatavojoties Latvijas simtgadei.

Jaunās auzu dižšķirnes prezentācija notiks trešdien, 14.martā plkst.11 Zemkopības ministrijas 314.zālē, Republikas laukumā 2, Rīgā.

Pasākumā piedalīsies AS Rīgas dzirnavnieks direktore Anita Skudra, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), biedrības Zemnieku saeimas valdes loceklis un zemnieku saimniecības Lojas saimnieks Mareks Bērziņš un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāne, Latvijas Nacionālās šķirņu padomes priekšsēdētāja Zinta Gaile.

«Jaunā Vienotība» (JV) šodien valdes un frakcijas sēdē vienojās atbalstīt «KPV LV» izvirzītas prasības saistībā ar valdības veidošanu, žurnālistiem pēc sanāksmes sacīja JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Kariņš atgādināja, ka līdz piektdienas plkst.10 gaida arī pārējo partiju atbildes par šīm prasībām. Ja partneri vienosies, tad Kariņš aicinās Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt viņu premjera amatam.

Prezidentam rīt plkst.11 paredzēta tikšanās ar potenciālām valdības partijām, liecina prezidenta kancelejas sniegtā informācija medijiem.

Kariņš atturējās vērtēt «KPV LV» izvirzītās prasības, kā arī atteicās komentēt ministru amatu kandidātus, norādot, ka varēs to darīt vēlāk. Viņš arī pagaidām nenosauca JV finanšu ministra amata kandidātu.

Kariņš norādīja, ka darbs pie valdības deklarācijas veidošanas, kā arī darbs valdībā un Saeimā būs sarežģīts. Tomēr nekas nenākot «par velti, bez darba,» rezumēja Kariņš, uzsverot, ka viņa mērķis ir meklēt kopsaucējus.

Nule kā Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri, parakstot īpašu deklarāciju, panākuši kopīgu nostāju par vienotu pozīciju sarunās ar Eiropas Komisiju par ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada. Ministri aicina Eiropas Komisiju ievērot godīgumu un vienlīdzību ES dalībvalstu starpā un mudina pilnībā pabeigt tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Tāpat norādīts, ka lauku attīstības finansējuma nosacījumiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa. Ministri arī cer, ka, ieviešot jauno, vienkāršoto KLP, tiks samazināts administratīvais slogs zemniekiem un valsts pārvaldei, lai gan pašmāju eksperti jau norādījuši uz pretējo.

Vienošanās un kopīga deklarācija ir laba lieta, taču šobrīd svarīgākais – lai viss labi domātais un plānotais nepaliek uz papīra. Latvijai kā mazai dalībvalstij bija svarīgi atrast lielākus partnerus, tāpēc Polijas un Baltijas valstu kopīgajai prasībai par tiešmaksājumu izlīdzināšanu jau ir lielāks svars. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādījusi, ka trīs Baltijas valstis kopā ar Poliju jau ir vērā ņemams spēks, tāpēc svarīgi, lai šī četru valstu vienotība nepaliek tikai uz papīra, bet ir katrā lēmumu pieņemšanas posmā visus turpmākos gadus.

Skaidri zināms tas, ka 2020. gadā Latvijas zemniekiem plānotais vidējo tiešmaksājumu līmenis 196 eiro/ha netiks sasniegts.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) neiebilst «KPV LV» prasībām, kas cita starpā nozīmē atteikties no jaunā demogrāfijas lietu ministra amata veidošanas, apliecināja partijas pārstāvji.

Iepriekš potenciālais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) bija piedāvājis valdībā veidot demogrāfijas lietu ministra amatu, kuru varētu ieņemt Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Tomēr «KPV LV» izvirzītās prasības paredz jaunu ministru amatu neveidošanu.

«VL-TB/LNNK svarīgākais nav amata nosaukums, bet pārliecība, ka demogrāfijas jautājums būs reāla prioritāte, tāpēc, neizslēdzot sekretariāta scenārija iespējamību, vēlamies gan diskutēt par labāko veidu, kā valdība šo jomu var sakārtot institucionāli, gan vienoties par konkrētiem mērķiem demogrāfijas pasākumu jomā, kas būtu īstenojami tuvākajos gados,» sacīja Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

OIK ir jālikvidē, un, jo ātrāk to izdarīs, jo labāk, – tādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzskata, ka gan sabiedrība, gan lauksaimnieki tika maldināti, sakot, ka šogad elektrības rēķinu pieaugums būs ievērojami mazāks, nekā tas ir realitātē. Tagad šī netaisnība jālikvidē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Runājot par vēl vienu aktuālu problēmu – OIK. Zemnieku saeimas kongresā tikai vienam dalībniekam šogad bija sarucis rēķins par elektrību, visiem citiem OIK ietekmē tas drastiski pieaudzis. Vai OIK nebūtu jālikvidē kā šķira?

Piekrītu, ka jālikvidē. Jo ātrāk to izdarīs, jo labāk. Bet es kā ministrs nevaru teikt, ka to var izdarīt rītdien. Izvērtējot elektrības cenas Eiropā, redzams, ka Latvija atrodas 18. vietā, pēc pārvades cenām esam trešie dārgākie Eiropā, bet pēc OIK esam septītajā vietā. Tas nozīmē, ka pārvade ir ļoti dārga.

Uzskatu – gan sabiedrība, gan lauksaimnieki tika maldināti, sakot, ka rēķini nebūs tik lieli un pieaugums būs ievērojami mazāks. Mūs mierināja, sakot – pagaidiet janvāri, nebūs tik traki. Mums bija saruna ar Latvenergo un piekritām, ka sagaidīsim janvāri un skatīsimies rēķinus. Tos ieraugot, viss kļuva nopietni. Tos nevaram atbalstīt nekādā veidā, un tāpēc arī Ministru kabineta noteikumi uz priekšu nevirzās. Esmu skaidri un gaiši pateicis – kamēr tos neredzēšu uz papīra, neatbalstīšu. Pagaidām ir tikai mutiski solījumi. Domāju, ka mēs ar zemnieku lielajiem pieslēgumiem tiksim galā – vismaz Ekonomikas ministrija tā ir solījusi. Bet tas jau neatrisina OIK jautājumu mazākiem pieslēgumiem. Ir daudz mazo ražotāju – kūku cepēji, zāģētavas, trauku apdedzinātāji, kam nevajag darbināt ražošanu katru dienu, bet divas reizes mēnesī. Bet ko darīt pārējā laikā? OIK maksājumu slogu nedrīkst pārcelt uz lauku cilvēku un mazo uzņēmēju pleciem.

Piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām piedāvā samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%.

To paredz sagatavotais grozījumu projekts Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ko paredzēts skatīt Saeimas plenārsēdē. Sagatavo grozījumu projektu iesnieguši pieci 13. Saeimas deputāti no dažādām politiskajām partijām, no ZZS – Jānis Dūklavs, Armands Krauze, no KPLV – Aldis Gobzems (pavisam nesen bija nominēts premjera amatam, bet nespēja izveidot valdību), Karina Sprūde, kā arī pie frakcijām nepiederošā, bet no Saskaņas saraksta ievēlētā Jūlija Stepaņenko. Par to, kāds varētu būt parlamenta vairākuma lēmums, pašlaik ir grūti spriest, jo jautājuma lemšanas brīdī jau varētu būt apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

No nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu piedāvā atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarējies un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro.

To paredz sagatavotie grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurus Saeimā iesnieguši pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputāti Dana Reizniece-Ozola, Armands Krauze, Anda Čakša, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Uldis Augulis un Janīna Jalinska. To, vai parlamentāriešu vairākums šo ideju atbalstīs un nodos to izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, rādīs balsojums. Vairums DB aptaujāto šaubās par šīs idejas iedzīvināšanas iespēju pašreizējos apstākļos un to vairāk uzskata par politiskā šova elementu.

Atsaucas aicinājumam

Grozījumu projekta iniciatori norāda uz Saeimā saņemto portāla ManaBalss.lv aicinājumu pievērsties sasāpējušajam un arī neērtajam jautājumam par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, kuru kopumā līdz šā gada 3. aprīlim parakstījuši 50 130 atbalstītāju. Turklāt 2017. gada 11. aprīļa valdības sēdē tika nolemts, ka Ministru kabinetā līdz šā gada 31. martam tiks iesniegti izskatīšanai grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli. Proti, 2019. gadā tiks izstrādāts attiecīgais normatīvo aktu regulējums, ar kuru tiks noteikta kadastrālo vērtību bāze 2020.- 2023. gadam. Lai ar nākamo taksācijas gadu spēkā stātos jauns regulējums attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samērīga pieauguma nodrošināšanu, Saeimai grozījumi normatīvos ir jāpieņem līdz pirmstaksācijas gada 1. jūlijam, taču līdz šim parlamentā neesot iesniegti sagatavotie likumprojekti. Tāpat anotācijā norādīts, ka nekustamā īpašuma nodokļa politika Eiropā ir dažāda, lielākajā vairākumā valstu vienīgais mājoklis netiek aplikts ar nodokli vispār vai arī tas ir ļoti zems. Bez tam autori prognozē, ka piedāvātās izmaiņas pozitīvi ietekmēs mājsaimniecības, jo ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti citiem mērķiem, tādējādi pozitīvi ietekmējot pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus valsts budžetā.

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Palkavniece stāstīja, ka šonakt glābēji turpināja cīnīties ar liesmām, lai nepieļautu to tālāko izplatību, līdz ar to ugunsgrēks šobrīd nav lokalizēts.

Ļoti lielu lomu spēlē laikapstākļi un mainīgais vējš, kas nepūš vienmērīgi, bet maina savu virzienu. Tas nozīmē, ka arī liesmas maina savu virzienu un vietās, kur degšana varbūt bija ar nelielu liesmu, tā acumirklī var pieņemties spēkā un mainīt savu virzienu, izplešoties tālāk.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) aģentūrai LETA ceturtdienas vakarā pastāstīja, ka tiek darīts viss iespējamais, lai ierobežotu ugunsgrēka izplatību - tiek zāģēti koki dambju un ceļu malās, kā arī rakti grāvji.