Augot dronu izmantošanas aktivitātei, nākotnē, visticamāk, palielināsies arī negadījumu skaits, kurā tie iesaistīti. Patlaban pirmie soļi dronu izmantošanas regulējuma izveidē jau ir sperti, tomēr apdrošinātāji uzskata, ka to vēl iespējams uzlabot, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Ņemot vērā arvien pieaugošo dronu īpašnieku skaitu un biežāku šo bezpilota lidaparātu izmantošanu publisku masu pasākumu filmēšanai, kas rada potenciālus apdraudējuma riskus, pērnā gada novembrī Ministru kabinetā (MK) tika akceptēti noteikumi, kas regulē dronu izmantošanu. Noteikumi paredz virkni jaunu prasību attiecībā uz bezpilota lidaparāta konstrukciju un aprīkojumu, pilota vecumu un nosaka nepieciešamību marķēt dronu, lai tā īpašnieku būtu iespējams identificēt. Tāpat noteikumi atrunā attālumu ierobežojumus horizontālā un vertikālā plaknē un lidojuma distanci cilvēku, pasākumu un citu sabiedriski nozīmīgu objektu tuvumā.
Viena no būtiskākajām regulējuma ieviestajām izmaiņām ir nepieciešamība apdrošināt bezpilota lidaparāta operatora civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus drons varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai, mantai vai videi. Noteikumi paredz pārejas periodu līdz 2018. gada 1. janvārim, nosakot, ka, ja bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kg, tās īpašnieks apdrošina savu civiltiesisko atbildību (CTA) pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi. Minimālais atbildības limits patlaban nav noteikts. Apdrošinātāji norāda, ka, palielinoties pieprasījumam pēc droniem, aug arī iegādāto apdrošināšanas polišu skaits, taču pagaidām apjomi vēl ir niecīgi.
Visu rakstu Dronu regulējumā vēl trūkumi lasiet ceturtdienas, 16.marta laikrakstā Dienas Bizness!