Valdībā jau tiek virzīti grozījumi valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz 2009. gadā nepalielināt iemaksas lielumu 2. pensiju līmenī.
Lai gan Ministru prezidents Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) vēl tikai runā, ka tiek piedāvāts nākamgad no pašreizējiem 8% nepalielināt iemaksas 2. pensiju līmenī, izrādās, izskatīšanai Saeimas komisijās jau nodoti grozījumi valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz izsvītrot punktu, kurš noteic, ka no 2009. g. 1.janvāra 2.līmeņa pensiju fondā novirzāmi 9% iemaksām. Likumprojekta autors ir Saeimas Sociālo lietu komisija. Par grozījumu apstiprināšanu 1. lasījumā zināja stāstīt arī Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons. Lai gan patlaban politiķi runājot tikai par iemaksas iesaldēšanu uz gadu, tomēr rīcība neliecina par ilgtermiņa skatījumu, tādējādi nevar izslēgt, ka iemaksas lielums varētu nepieaugt ilgāk kā gadu, kas pašreizējiem pensijas krājējiem iesitīs pamatīgu robu kabatā pensijas gados.
20% zaudējums
Veicot aptuvenus un uz konservatīviem pieņēmumiem balstītus aprēķinus, nākas secināt, ka pat ļoti mazas izmaiņas veido milzīgu ietekmi ilgtermiņā, tā Hansa Fondu direktors Harijs Švarcs. Ja 2. līmenī paliek 8% iemaksa, tad cilvēks pēc, piemēram, 32 gadiem saņems pensiju par vismaz 20% mazāku nekā tad, ja iemaksas, kā iepriekš paredzēts, tiek pakāpeniski palielinātas līdz 10% 2010. g., liecina Hansa Fondu aprēķini.
Grib izmaiņas
I.Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis, skaidrojot premjera izteikumus, norādīja, ka 2. līmeņa ieviešanas pamatideja balstās uz demogrāfiskajām tendencēm, kas liecina, ka pašreiz strādājošo sociālajā nodoklī nomaksātās summas ir pietiekamas, lai nodrošinātu gan pensiju izmaksu pensionāriem, gan daļu līdzekļu novirzītu uzkrājumiem.
"Tomēr pašreiz ir krīzes situācija, nākamgad pensiju indeksācijai un piemaksām pie vecuma pensijām būs nepieciešami aptuveni 100 milj. Ls papildus. Tādēļ kā īstermiņa risinājums tiek piedāvāts 2009. gadā nepalielināt pensiju 2. līmenim novirzāmo sociālo iemaksu daļu. Valsts budžeta fiskālais ieguvums būtu aptuveni 35 milj. Ls, turklāt, ņemot vērā, ka 2. līmeņa pārvaldītāji pašlaik strādā ar zaudējumiem, šāds risinājums arī nesamazinātu nākotnes pensijas 2. līmeņa dalībniekiem," tā premjera padomnieks.
E. Vaikulis uzsver, ka 2. līmenī novirzāmās sociālo iemaksu daļas nepalielināšana ir īstermiņa risinājums, par kuru plānots diskutēt, veidojot nākamā gada budžetu. Tikmēr speciālisti gan nepiekrīt, ka pensiju kapitāls tiek samazināts, jo realitāte liecina par ko citu. "Pat pašreizējos, ārkārtēji negatīvajos tirgus apstākļos, kad akciju cenas pasaulē ir ļoti būtiski samazinājušās, pārvaldītāju pienesums pensiju kapitāla paaugstināšanā ir bijis pozitīvs. Akciju tirgiem atgūstoties, pieaugums būs daudz iespaidīgāks," tā H. Švarcs. Manapensija.lv dati liecina, ka, lai arī gada ienesīgums daudziem, turklāt tikai aktīvajiem 2. līmeņa plāniem ir negatīvs, tomēr uz 7. augustu ienesīgums kopš pensiju plānu darbības sākuma (kas liecina par ilgtermiņa rezultātu) pilnīgi visiem pensiju plāniem bija pozitīvs un svārstījās no 1.23% līdz pat 6.14%.
Muļķošana
Premjers ar Latvijas komercbanku asociāciju (LKA) gatavojoties apspriest arī iespēju, ka Valsts kase (VK) atkal varētu kļūt par 2. līmeņa pārvaldītāju. "Savulaik VK izdevās nodrošināt vienu no augstākajiem 2. līmeņa pensiju plānu ienesīgumiem. Protams, nevienu sociāli apdrošināto personu nespiedīs daļu no 2. līmeņa uzkrājumiem nodot VK pārvaldīšanā, tomēr ideju par to, ka iedzīvotājiem varētu dot iespēju brīvprātīgi izvēlēties VK par savu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu pārvaldītāju, ir vērts apspriest," tā E. Vaikulis.
LKA vadītājs Teodors Tverijons atzina, ka LKA lūdza detalizētāku idejas aprakstu, īstenošanas mehānismu. "Kopumā varu pateikt, ka ideja kā tāda pat bez papildu analīzes, liekas, nav atbalstāma," tā viņš.
T. Tverijons atgādināja, ka savulaik VK darbojās ekskluzīvos apstākļos un labā ienesīguma pamatā faktiski bija slēptas valsts budžeta dotācijas. Ja VK grib nodarboties ar līdzekļu pārvaldi, kas gan tai ir neraksturīga funkcija, tad lai valsts dibina ieguldījumu sabiedrību un darbojas pēc tiem pašiem tirgus principiem kā privātie pārvaldītāji. "Ja ir runa par tādiem manevriem, ka pusi no 2. līmeņa naudas novirzīt VK pārvaldīšanā, tas neatbilst vispārējai loģikai. Tādi ierosinājumi ir murgs," skaudrs ir R. Idelsons. Speciālisti pauž pamatīgas bažas par iedzīvotāju uzticēšanos pensiju sistēmai, uzkrājumiem kā tādiem. "Cilvēki nav muļķi," tā R. Idelons.
Speciālisti neatbalsta jebkādas radikālas izmaiņas — nedz iemaksu līmeņa palielinājuma iesaldēšanu, nedz VK kā pensiju naudas apsaimniekotāja atgriešanos. H. Švarcs uzsvēra divas svarīgas lietas — viens ir uzticība, bet otrs — nemainība. "Pensiju sistēmas veidotas daudzu desmitu gadu funkcionēšanai, jo cilvēki, kam tagad ir 20 gadi, maksās līdz pensijai vēl 40 gadus, tāpēc jābūt pārliecībai, ka 40 gadus sistēma darbosies. Tikai tad ir jēga veikt maksājumus un necensties tos apiet, piemēram, aplokšņu algu veidā," tā viņš, piebilstot, ka uzticība šai pensiju sistēmi jau tā ir ļoti grūti izcīnīta. Pēc H. Švarca domām, ja valsts ar vieglu roku maina sociāli fundamentālas lietas, tas var ietekmēt arī makroekonomisko situāciju. Ja tiek mainīta iemaksu likme 2. līmenī, tad sabiedrības uzticība tiks būtiski iedragāta, tā R. Idelsons. "Pietiek, ka no nākamā gada ir atcelti sociālā nodokļa griesti. Šajā ziņā nodokļu maksātājiem, kas rēķinās ar stabilu nodokļu politiku, ir visas tiesības nebūt apmierinātiem. Tas viss noved pie tā, ka nav uzticības, jo valdība nedomā ilgtermiņā, bet domā īstermiņa kategorijās. Īstermiņa caurumus aizpildīs, bet ilgtermiņa mantojums būs nepatīkams. Es tādu pasākumu neatbalstu," saka R. Idelsons.