«Es spiedienu nesajūtu, es sajūtu spriedzi šajā diskusijā par tieslietu ministru, kur parādās Uzņēmumu reģistra vārds,» DB teica Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņa vadītā iestāde pēdējā laikā tikusi piesaukta saistībā ar politiskajām kaislībām ap tieslietu ministra amatu. UR arī ir atslēgas loma arī cīņā par ietekmi Ventspils tranzītuzņēmumos. Vienlaikus R. Balodis kā konstitucionālo tiesību eksperts uzskatot, ka ministriem nevajadzētu būt bezpartejiskiem. No UR vadītāja pozīcijām viņš nevēlējās vērtēt, vai tieslietu ministram šajā situācijā labāk būt bezpartejiskam.

R. Balodis vairākkārt uzsvēra, ka lēmumus UR pieņem patstāvīgi, tomēr starp teorētiskām iespējām, kā tieslietu ministrs var ietekmēt UR darbu, viņš minēja trīs. UR galvenajam notāram ik gadu jāiziet atestācija, pret viņu iespējams ierosināt disciplinārlietu, kā arī tieslietu ministrs var pārņemt no UR vadītāja kādu strīdīgu lietu. «Ir patīkami vērot, ka uz vēlēšanām visas partijas nopietni sarūpējušās par tieslietu sistēmas attīstību,» ar ironiju teica R. Balodis. «Uzņēmumu reģistra darbinieki arī nejūtas omulīgi,» viņš piebilda.

Interneta aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās Atmodas tautas armiju (4ATA), publiskojusi pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens (RŪ) atalgojuma sarakstu.

Publiskotajā informācijā uzsvērts, ka publicēti bruto ienākumi, kas iekļauj gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas. Tāpēc, skatoties šos datus, nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tas jāizvērtē kontekstā ar citiem mēnešiem. Pastāvot arī iespēja, ka vēlāk ir iesniegts dokumenta labojums, kurā dati var būt mainīti. 2008. gadā redzama RŪ persona Nr.1, kas, acīmredzot, saņēmusi atlaišanas pabalstu 9336,68 latu apjomā. Seko Vents Balodis ar vidējo atalgojumu (2008. – 2009. gadā) 4132 latu mēnesī. Pavisam astoņi darbinieki saņēmuši vidējo atalgojumu virs 3000 latiem mēnesī. Vēl astoņi – virs 2000 latiem mēnesī. Kopējais darbinieku skaits svārstījies no vairāk nekā 1000 darbiniekiem līdz 850. Vidējie ienākumi no aptuveni 1000 latiem 2008. gadā sarukuši līdz 566 latiem 2009. gadā, bet 2009. gada decembrī pieauguši līdz 604 latiem. Ienākumu kopsumma RŪ darbiniekiem 2009. gada decembrī pārsniegusi pusmiljonu latu. Db jau rakstīja, ka 4ATA regulāri publisko lielāko valsts un pašvaldības uzņēmumu atalgojumu sarakstus, kas iegūti no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Savukārt a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, komentējot interneta aktīvistu grupas aktivitātes, intervijā Neatkarīgajai norāda, ka uzņēmumiem, kam ir noteikti komerciāli mērķi, atalgojuma lielums nedrīkst tikt atklāts nedz trešajām personām, nedz citiem darbiniekiem, jo tad esot ārkārtīgi grūti noturēt atalgojumu stabilā līmenī, jo vienmēr sākšoties mērīšanās.

Valsts darba inspekcijas direktors Arnis Luhse, kura politiskā karjera ir saistīta ar Latvijas Zaļo partiju, piekritīs kļūt par valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāju, ja šis amats tiks piedāvāts, otrdien vēsta laikraksts Diena.

A. Luhse izdevumam atzina, ka neesot vienīgais pretendents uz šo posteni, bet viņš domā pieņemt piedāvājumu darboties valdē tikai tad, ja varēs kļūt par tās priekšsēdi. A. Luhse, kuram ir privātā pilota licence, lidostas Rīga attīstību redz, par prioritāti izvirzot pasažieru komfortu, jo pašlaik dominējot lidsabiedrību intereses. Viņa mērķis būtu pārtraukt ieilgušo strīdu starp lidostu un lidsabiedrību airBaltic.

Trešdien ir sasaukta akcionāru sapulce, kurā paredzēts nomainīt lidostas Rīga valdi. To vada Krišjānis Peters, valdē ir Helēna Ruduša, Jānis Ķuzulis, Toms Nāburgs un Vents Balodis. Valdes vairākums ir izraudzīts laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Savukārt K. Peters ilggadējo lidostas Rīga valdes priekšsēdi Dzintaru Pomeru nomainīja sava partijas līdera, satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) laikā pirms gandrīz četriem gadiem. Neoficiāli izskanējis, ka valdei kā iespējamo tās priekšsēdi varētu ieteikt arī Andi Damlicu, kurš lidostā jau ir strādājis, kad to vadīja Dz. Pomers, raksta Diena.

Satiksmes ministrija apstiprinājusi jaunu lidostas Rīga valdi. Valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Arnis Luhse.

Arnis Luhse no 2010. gada janvāra līdz šim bijis Valsts Darba inspekcijas (VDI) direktors. No 2009. gada bijis arī SIA Lattelecom Uzraudzības padomes loceklis, kā arī darbojies citos amatos.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda: «Izvērtējot līdzšinējos lidostas vadības darbu, nācās secināt, ka uzņēmumā ir ieilgusi vairāku svarīgu jautājumu risināšana, kas kavē lidostas attīstību. Esam panākuši vienošanos ar līdzšinējiem valdes locekļiem, savukārt jaunajai valdei izvirzīti konkrēti uzdevumi. Uzskatu, ka lidosta ir jāvada krīzes menedžeriem, un vienam no svarīgākajiem valsts infrastruktūras uzņēmumiem ir jāstrādā daudz efektīvāk, nekā līdz šim.»

Plānots mainīt vēl vairāku uzņēmumu valdes un jau šonedēļ, iespējams, izmaiņas notiks arī kapitālsabiedrību Latvijas autoceļu uzturētājs, Latvijas valsts ceļi un Autotransporta direkcija valdēs, Dienai norāda Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš valsts uzņēmumu vadībā vēlas redzēt cilvēkus, kas sevi ir pierādījuši un spēj nodrošināt lielāku finanšu pārraudzību.

Jāatgādina, ka 15.decembrī tika nomainīta lidostas Rīga valde. Valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts Arnis Luhse. Valdes locekļu amatos iecelti – Aldis Mūrnieks, Andis Damlics un Verners Lūsis. Līdz ar to no amatiem atsaukti Krišjānis Peters, Jānis Ķuzulis, Vents Balodis, Toms Nāburgs un Helēna Ruduša.

Iepriekš lidostu vadīja Krišjānis Peters, kurš ilggadējo valdes priekšsēdi Dzintaru Pomeru nomainīja sava partijas līdera, satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) laikā pirms gandrīz četriem gadiem.

Ir notikušas izmaiņas Autotransporta direkcijas valdē, DB apstiprināja Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Eida. Viņa piebilda, ka visa valde gan neesot nomainīta.

I.Eida arī norādīja, ka patlaban tuvāku informāciju sniegt nevar, bet šodienas laikā esot plānots izplatīt paziņojumu, kurā būs konkretizēts, kādas izmaiņas notikušas.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš Dienai norādīja, ka plānots mainīt vēl vairāku uzņēmumu valdes un jau šonedēļ, iespējams, izmaiņas notiks arī kapitālsabiedrību Latvijas autoceļu uzturētājs un Latvijas valsts ceļi valdēs.

Viņš valsts uzņēmumu vadībā vēlas redzēt cilvēkus, kas sevi ir pierādījuši un spēj nodrošināt lielāku finanšu pārraudzību.

U.Augulis pieļauj, ka varētu nemainīt, piemēram, Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdi Uģi Magoni, kurš savukārt bijis Aināra Šlesera (LPP/LC) cilvēks vai Latvijas pasta vadītāju Aivaru Veisu, kurš līdz šim nav bijis nevienā partijā.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Valkas novada Kārķu pagastā svinīgi ielikts pamatakmens ražotnei «Zaļkalni», tā uzsākot būvniecību objektā, kas būs nozīmīgs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai Valkas novada lauku teritorijā, informē Valkas novada domes pārstāvis Ivo Leitis.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 1 402 282,57 eiro. Būvprojektu izstrādājusi firma SIA«Geo Consultants», būvdarbus veiks SIA «Bazalts».

Ēkas nomai ir paredzēta izsole, bet viens no potenciālā nomnieka uzņēmumiem ir SIA Wega, kas tur plāno ražot eksportam paredzētas mēbeles kafejnīcām un bāriem.

«Jau vesela paaudze devusies ārpus Kārķiem, lai varētu realizēt savus mērķus - strādāt stabilās darba vietās. Mēs sapratām - jāmeklē instrumenti kā saglabāt un attīstīt pagastu un novadu. Mūsu mērķis nav nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet gan radīt ekonomiski pozitīvu vidi. Šis būs nozīmīgs solis tuvāk tam,» svinīgā pasākuma atklāšanā sacīja Ērģemes un Kārķu pagastu pārvalžu vadītājs Pēteris Pētersons un arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Krauklis uzrunā atzina: «Kārķi, Valkas novads ir izcila vieta dzīvošanai. Šis objekts ļaus strādāt ļoti labi aprīkotās darba vietās, kas rada produktu, ko var pārdot ārpus Latvijas. Šis ir labs piemērs citiem pagastiem. Kur ir, tur rodas. Es ceru, ka tas radīs vēl papildus iespējas darbīgiem kārķēniešiem izveidot vēl ko jaunu».