Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu, un arodbiedrība rīkos piketu pie Saeimas ēkas 24.oktobrī, norāda LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

Lai pievērstu lēmējvaras un sabiedrības uzmanību pedagogu un zinātnes darbinieku prasībām par nozarei nepieciešamo papildu finansējumu 2014.gadā un divos turpmākajos budžeta gados, LIZDA rīkos pedagogu, augstskolu akadēmiskā un vispārējā personāla un zinātnes darbinieku piketu pie Saeimas no plkst.8.30 līdz 10. Plānots, ka tajā varētu piedalīties 2000 cilvēku.

Arodbiedrība atkārtoti izvirza prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Ja neveiksies sarunās ar valdību un Saeimu par papildu finansēm jaunajās politikas iniciatīvās pedagogiem, zinātnei un arī augstākajai izglītībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir gatava rīkot protesta akcijas, trešdien LIZDA padomes sēdē norādīja tās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Jau šonedēļ LIZDA vadībai iecerēta steidzama tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), tāpat šonedēļ tā tiksies ar Finanšu ministrijas (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, bet nākamnedēļ - ar Saeimas frakcijām. LIZDA valde 4.septembrī sanāks uz ārkārtas sēdi, lai pārrunātu sarunu rezultātu.

Ja šīs sarunas nenesīs pozitīvu rezultātu, septembrī varētu notikt piketa akcijas gan pie Ministru kabineta, gan pie Saeimas dienā, kad tiktu izskatīts budžets nākamajiem trīs gadiem. Ja arī tas nedos rezultātu, arodbiedrība ir gatava rīkot streiku oktobrī. Mikiško sacīja, ka Latvijas izglītības vadītāju asociācija paudusi gatavību atbalstīt LIZDA tās aktivitātēs.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Valdība otrdien atbalstīja finansējuma pārdali pedagogu minimālās algas palielināšanai līdz 750 eiro šogad.

Finansējums ir paredzēts šā gada četriem mēnešiem - no septembra līdz decembrim. 6 944 658 eiro tiks novirzīti no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma, bet 713 824 eiro IZM radusi savā budžetā.

Tagad Finanšu ministrijai vēl jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par finansējuma pārdali. Ja tā piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas neiebildīs apropriācijas pārdalei, ministrija varēs to veikt.

Minimālā atalgojuma paaugstināšana attieksies uz aptuveni 24 129 vispārējās izglītības pedagogiem, 12 159 pirmsskolas pedagogiem, 2426 profesionālās izglītības pedagogiem, 7350 interešu izglītības skolotājiem un 4144 profesionālās ievirzes izglītības skolotājiem.

Plkst.10 izglītības darbinieku pikets pie Saeimas ēkas noslēdzās un pedagogi izklīda. Uz to bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji nepārtraukti svilpa un turēja rokās plakātus. Uz kāda no tiem bija rakstīts «Krīze beigusies, atdodiet algas!», uz citiem minēts «Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!», «Prasām palielināt pedagogu darba samaksu!», «Cienīgam darbam - cienīgu algu!».

Bija ieradušies arī zinātnieki, kuri prasīja «Zinātniekiem sociālās garantijas», «Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes!», «Izbeigt genocīdu pret zinātniekiem». Vēl kāds cits piketētāju plakāts pauda to, ka «Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim».

Kā novēroja LETA, pedagogi bija ieradušies no Alūksnes, Dobeles, Krāslavas novada, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Liepājas un citiem Latvijas reģioniem.

«Par turpmāko finansējumu ir jālemj nozares ministrijai savas politikas ietvaros, bet jau tagad ir redzams, ka sistēma «nauda seko skolēnam» ir nepilnīga un tai ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas,» komentējot pedagogu algu paaugstināšanu, norādīja finanšu ministrs Andris Vilks. Finanšu ministrijai (FM) ir apstiprinājusi, ka finansējums pedagogu algu celšanai tiks nodrošināts pilnā apmērā.

Jau rakstīts, ka otrdien, 27. augustā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja pedagogu algu paaugstināšanas noteikumus, kas paredz no 1. septembra piešķirt papildu finansējumu visiem pedagogiem, kas saņēmuši 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi.

Tāpat valdība nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunās politikas iniciatīvas (JPI), tai skaitā pedagogu darba samaksas palielināšanai, uzdodot IZM precizēt papildu finansējuma sadalījumu pa pasākumiem.

2014. gada valsts budžetā pedagogu kvalitātes piemaksām tika piešķirti 9,9 miljoni latu. Tāpat valdība arī lēma papildus rezervēt trīs miljonus latus, kas nepieciešamības gadījumā tiks sadalīti pēc tam, kad būs skaidri zināms skolēnu, kas uzsākuši jauno mācību gadu, skaits.

Iepriekšējos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijā pedagogu atalgojumam, secinājis Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) norāda, ka iztrūkums radies iepriekš plānotu, bet nerealizētu pedagogu darba samaksas reformu dēļ.

^{Papildināta ar FM komentāru no 16. rindkopas.}

Iztrūkums ir izveidojies dēļ nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas IZM un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Sadarbības memoranda nosacījumu izpildei. Kopējā iztrūkuma summa ir 6,04 miljoni latu.

Lai novērstu budžeta iztrūkumu un nodrošinātu mērķdotāciju pedagogu algām pilnā apmērā, tuvākajā laikā IZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un vērsīsies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildus finansējumu mērķdotācijai, veicot budžeta grozījumus šāgada budžetā.

Pedagogiem minimālo algu par likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, visticamāk, varētu celt jau šogad, izriet no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sacītā aģentūrai LETA.

Ministrs pastāstīja, ka šonedēļ viņam bijusi neformāla tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Tikšanās laikā, izvērtējot jaunākos datus par ekonomikas izaugsmi, secināts, ka minimālo algu par likmi pedagogiem līdz 710 eiro varētu pacelt jau šogad, tādējādi pildot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Oficiāla tikšanās starp minētajām amatpersonām, kā arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) notiks nākamajā nedēļā.

Šadurskis skaidroja, ka šim gadam nepieciešamie līdzekļi algu celšanai pamatā tiktu rasti budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, savukārt nākamajam gadam vajadzīgajai summai būtu jābūt iekļautai kopējā budžetā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Šogad un nākamajiem gadiem piešķirtais finansējums vispārējai izglītībai nav pietiekams, tomēr tas ir ievērojamākais mērķdotācijas pieaugums kopš 2009.gada, norāda izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka nākamgad papildu finansējums tiks novirzīts tieši pedagogu algu zemāko likmju palielinājumam, kas ir bijusi arī galvenā arodbiedrības prasība. Algu paaugstinājums, protams, nav pietiekams, un šo kompromisu es nevaru nosaukt par izcilu, tomēr tas jau ir progress, norāda ministrs.

Vēl augustā Finanšu ministrija pedagogu algām piedāvāja piešķirt papildu finansējumu 200 tūkstošu latu apmērā un šī iemesla dēļ 28.augusta Ministru kabineta sēdē V. Dombrovskis atturējās balsojumā par to, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdības piedāvājums paaugstināt pedagogu zemāko mēnešalgas likmi no 280 latiem uz 295 latiem nav izcils, bet tas labs rezultāts, virzoties uz pakāpenisku pedagogu algu paaugstināšanu, teica ministrs.

Pašvaldības ir noraizējušās, ka līdz ar jaunu koeficientu ieviešanu mērķdotāciju sadalē pedagogu algām sāksies mazo lauku skolu slēgšana.

Izglītības un zinātnes ministrija šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Kultūras un izglītības komitejā iepazīstināja ar izstrādāto grozījumu projektu par mērķdotāciju sadales principiem un saņēma kritiku par slēptiem plāniem likvidēt mazās skolas. Pašvaldību pārstāvji pauda bažas, ka, ieviešot jaunu koeficientu skolu kategorijā, kur skolēnu skaits ir līdz 100 bērniem, pozitīvu ieguvumu nebūs, tieši pretēji - mazās skolas būs jāslēdz vai jāapvieno.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Svetlana Batare pašvaldību pārstāvjiem skaidroja, ka ministrijai, gatavojot grozījumus, izaicinošākais bija definēt, kas ir maza skola. «Tas ir pirmais solis, ka mēs mazajām skolām piemērojam koeficientu no 0,75 uz 1 no 1.septembra. Mēs esam sākuši soli uz mazo skolu atbalstīšanu. Bet darbs vēl ir jāturpina. Es nesaku, ka tas ir pēdējais, ar ko mēs nākam klajā, modelējot principu «Nauda seko skolēnam». Mūsu mērķis ir šo principu maksimāli vienkāršot,» skaidroja ministrijas pārstāve. Viņa norādīja, ka patlaban vēl nav precīzas definīcijas, kas ir maza skola, taču attiecībā uz principu «Nauda seko skolēnam» ir noteikts, ka tie ir 100 bērni.

Sarunās ar Finanšu ministriju izdevies vienoties par valdībā jau iepriekš atbalstīto ieceri - piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām 1,4 milj. eiro apmērā tām 88 pašvaldībām, kuras veikušas ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Šis finansējums pašvaldībām tiks pārskaitīts neatkarīgi no tā, ka ir panākta vienošanās no 2018. gada 1. septembra paaugstināt zemāko pedagoga darba samaksu par likmi.

«IZM nepiedāvās iekļaut šo papildus piešķirto finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā, lai rastu nepieciešamos līdzekļus pedagogu minimālās darba samaksas palielināšanai līdz 710 eiro par likmi, un 88 pašvaldības saņem tām piešķirto finansējumu,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.

Ieviešot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto pedagogu darba samaksas jauno modeli, kura mērķis bija uzlabot skolotāju atalgojumu, 26,35% pedagogu tas ir samazinājies, informē Rīgas dome.

Valsts ģimnāzijās 48% pedagogu ir samazinājies atalgojums. Reformas rezultātā algu samazinājumu izjutuši arī Rīgas speciālo skolu, sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu skolotāji. Algu samazinājums vidēji ir par 111 eiro, bet 14,8% pedagogu samazinājums pārsniedz 200 eiro, tā liecinot galvaspilsētas skolu sniegtie dati.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kā arī Rīgai piemērotais skolēnu un skolotāju attiecības koeficients 16,5:1 ir ietekmējis galvaspilsētas skolotāju algas un visbūtiskāko ietekmi tas atstājis uz valsts ģimnāziju pedagogu atalgojumu. Rīgas valsts 3. ģimnāzijā no algas samazinājuma cietuši 72% pedagogu, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā – 33%, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā – 51%, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā – 35%, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā algu samazinājums skāris 50% skolotāju.

Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā”.

Manuprāt, mūsu šā brīža situācija skaidri parāda vienu būtisku atziņu, kuru var izmantot kā spēcīgu argumentu – atlikt lietas uz nenoteiktu laiku nozīmē tikai vēl vairāk attālināt risinājumu. Jo ilgāk mēs kavējamies, jo ilgāk saglabājas problēma, un tās risinājums kļūst arvien sarežģītāks un dārgāks.

Latvijā jau ilgstoši pastāv daudz ar izglītības sistēmu saistītu problēmu, ko vairs nevar ignorēt. Pirmkārt, trūkst motivētu pedagogu. Algu līmenis daudzās mazajās skolās, īpaši reģionos, neļauj ne tikai nodrošināt kvalitatīvu izglītību skolēniem, bet arī piesaistīt un noturēt kvalificētus pedagogus. Tas rada situāciju, ka jaunie skolotāji vai nu paliek strādāt Rīgā un citās lielās pilsētās, vai arī vispār pārprofilējas.

Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs, liecina Eiropas Komisijas Eurydice ziņojums Pedagogu un skolu direktoru atalgojums un piemaksas 2015/2016.

2015./2016.mācību gadā pedagogu atalgojuma pieaugums piedzīvots 24 Eiropas valstīs, tomēr pārsvarā tas noticis uz vispārējās algu izlīdzināšanas rēķina. 16 valstīs sektora darbiniekiem noteiktā alga palikusi nemainīga.

Pedagogu atalgojums tikpat kā nebija mainījies Beļģijā, Francijā, Horvātijā, Luksemburgā, Polijā, Somijā, Ziemeļīrijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Latvijā.

Pēdējo septiņu gadu laikā minimālais pedagogu atalgojums palicis nemainīgs vai palielinājies vairumā Eiropas valstu. Vairāk nekā 15% palielinājums piedzīvots Beļģijas vāciski runājošajā daļā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovākijā un Zviedrijā. Tomēr Maltā, Slovēnijā, Somijā, Lielbritānijā un Islandē atalgojums joprojām bijis zemāks par 2009.gadā fiksēto līmeni, turklāt Īrijā un Grieķijā atalgojuma līmenis kļuvis stipri zemāks, liecina ziņojums.

Pašvaldībām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai līdz gada beigām piešķirs 622 102 510 eiro, kas ir vairāk nekā budžetā tika plānots, otrdien nolēma valdība.

Finansējums sadalīts atbilstoši pašvaldību un privāto izglītības iestāžu ievadītajai un apstiprinātajai informācijai Valsts izglītības informācijas sistēmā par skolēnu skaitu uz 1.septembri. Aprēķinātais finansējums ir par 5,49 miljoniem eiro lielāks nekā šī gada budžetā apstiprināts, jo pieaudzis skolēnu skaits, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Nepieciešamo papildu finansējumu nodrošinās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī, veicot atbilstošas finansējuma pārdales.

Piešķirto valsts mērķdotāciju sadalīs pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Piešķirtais finansējums nodrošina pamata un vispārējās vidējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogiem zemākās mēneša darba algas likmi 1526 eiro par slodzi 40 stundas nedēļā.

Streikojošo pedagogu prasību izpildei valdība plāno atvēlēt vēl 4,2 miljonus eiro, apliecināja izglītības ministre Anda Čakša (JV).

Šī summa tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu. Finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo.

Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēl līdz vakardienai bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

Ceturtdien, 25. augustā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstīja grozījumus Rīgas domes lēmumā Par darba samaksu Rīgas pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs strādājošajiem pedagoģiskajiem darbiniekiem. Tajos atbilstoši pašvaldības kompetencei, reglamentēta ne tikai minimālā, bet arī maksimālā pedagogu darba alga.

Grozījumi paredz, ka minimālā likme būs 680 eiro, bet maksimālā, atkarībā no amata, no 800 eiro līdz 1100 eiro. Līdz šim algas bija robežās no 405 līdz 700 vai 800 eiro.

Izglītības iestāžu vadībai algas būs lielākas. Piemēram, skolu direktoriem no 900 līdz 1800 eiro, pirmsskolu vadītājiem no 900 līdz 1600 eiro, direktoru (vadītāju) vietniekiem izglītības jomā un struktūrvienību vadītājiem no 750 līdz 1400 eiro, metodiķiem no 750 līdz 1200 eiro.

Tā kā 2016. gada 5. jūlijā stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 445 Pedagogu darba samaksas noteikumi, kuros mainīta līdzšinējā pedagogu darba slodze un minimālā alga par slodzi, tad sagatavots dokuments, kurš, ievērojot vienlīdzības principu, reglamentē pedagogu darba samaksas principus Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs, ņemot vērā izmaiņas valsts normatīvajos dokumentos.

Valdībā šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto pedagogu atalgojumu palielināšanas grafiku, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogiem, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Plānots, ka no 2024.gada 1.janvāra pedagogu zemākā vienas stundas likme būs 9,54 eiro, bet no 2025.gada 1.janvāra - 10,35 eiro.

Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme no šī gada 1.septembra plānota 7,75 eiro, bet no 2024.gada 1.janvāra - 9,04 eiro, savukārt no 2025.gada 1.janvāra - 10,35 eiro.

Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieaugumu pirmajos divos periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus. Ar šī gada 1.septembri profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem - 1587 eiro, docentiem - 1270 eiro, lektoriem - 1017 eiro, asistentiem - 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.

Trīs gadu laikā pedagogu alga pārsniegs 1000 eiro, intervijā Latvijas Radio šorīt teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Tas tiks panākts, pateicoties papildus finansējumam un skolu tīkla sakārtošanai, skaidroja ministrs. Viņš uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija nevar slēgt nevienu skolu, jo tas ir pašvaldību jautājums. Šadurskis norādīja, ka pašlaik pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus par 11 skolām.

Attiecībā uz jauno pedagogu algu finansēšanas modeli, viņš neplānojot, ka pašvaldības pieņems lēmumus līdz šī gada septembrim. Tas esot nākamo gadu jautājums, turklāt jāņem vērā, ka 2017.gadā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, tādēļ maz ticams, ka pašvaldības pieņems lēmumus par skolu tīkla optimizāciju.

Panākta vienošanās, ka no septembra pedagogu minimālā alga par likmi būs par 30 eiro lielāka, sasniedzot 710 eiro, otrdien pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Nedēļas laikā tiks meklētas iespējas papildu nepieciešamo finansējumu rast arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā, atlikušo summu gūstot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā šī gada četriem mēnešiem nepieciešami 6,7 miljoni eiro.

Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.

Tāpat līdztekus algu paaugstinājumam valdībā tiks virzītas kvalitātes prasības, kas būs jāievēro izglītības iestādēm, lai turpinātu saņemt mērķdotāciju pedagogu atalgojumam.

Valdību veidojošās partijas vienojušās no šī gada 1.septembra celt augstskolu pedagogu algas, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem atklāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Esam vienojušies, ka rīt valdības sēdē tiks pieņemts lēmums par augstskolu pedagogu algu paaugstinājumu no šī gada septembra," teica politiķis. Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns papildināja, ka ir rasti līdzekļi pedagogu algu celšanai gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan arī Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām augstskolām.

Partijas "KPV LV" līderis Atis Zakatistovs gan piebilda, ka pagaidām līdzekļi rasti vien šim gadam. Bordāns norādīja, ka ir panākta vienošanās par papildu nepieciešamajiem līdzekļiem pedagogu algām arī turpmākajos gados, šo jautājumu izskatot budžeta izskatīšanas procesā. Kariņš gan akcentēja, ka par 2021.gada budžetu vēl nav pieņemti nekādi lēmumi un rīt, 18.augustā, valdība lems par finansējumu šim gadam.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

Pedagogu algu paaugstināšana nedrīkst būt iemesls, lai valsts atteiktos no 1. līdz 4.klases skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanas, pauda Madonas novada domes Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone.

Viņa domā, ka šāds solis radītu nevajadzīgu konfrontāciju sabiedrībā, noskaņojot ģimenes pret pedagogiem.

«Reforma jāīsteno, atrodot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta un neuzliekot vēl papildu funkcijas pašvaldībām. Pašvaldības jau tagad lielu daļu sava budžeta novirza izglītības jomas sakārtošanai, kompensējot nepietiekamo valsts dotāciju,» uzskata domes Izglītības nodaļas vadītājas vietniece.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) kā vienu no variantiem, kur nākamgad atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, piedāvājis atteikšanos no valsts finansētām brīvpusdienām 1. līdz 4.klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām.