Finanses

DNB Latvijas barometrs: Optimisms pieaug

Dienas Bizness,26.05.2015

Jaunākais izdevums

Šomēnes iedzīvotāji nedaudz atzinīgāk nekā iepriekš vērtējuši Latvijas ekonomiskā stāvokļa izmaiņas un attīstības perspektīvas, indeksiem pieaugot par attiecīgi trim un vienu punktu. Tiesa, nelielu kritumu piedzīvojis pašreizējā ekonomiskā stāvokļa vērtējums. Taču, neskatoties uz to, kāpums vērojams iedzīvotāju vērtējumā par pašreizējo ģimenes materiālo stāvokli un tā attīstības prognozēm, indeksiem pakāpjoties par diviem un vienu punktu, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Arī nākotnē iedzīvotāji lūkoj nedaudz cerīgāk nekā iepriekšējā mēnesī: vērtējums pakāpies par vienu punktu - no -1 līdz 0. Turklāt iedzīvotāji kļuvuši mazliet optimistiskāki par iespējām atrast labu darbu Latvijā – indekss palielinājies par vienu punktu. Tiesa, vēl joprojām lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka iespējas atrast labu darbu Latvijā ir sliktas.

Savukārt DNB Latvijas barometra otrajā daļā, tuvojoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē noslēgumam, iedzīvotāji šoreiz lūgti izteikt viedokli par to, vai pašlaik jūtas kā pilntiesīgi ES pilsoņi, kādi ir Latvijas kā prezidējošās valsts uzdevumi, kādas ir prioritātes prezidentūras laikā un kādām tām vajadzētu būt, kādi ir būtiskākie ieguvumi no prezidentūras, kā arī kāda ir Latvijas ietekme uz lēmumiem, kas tiek pieņemti Eiropas Savienībā.

Plašāki pētījuma rezultāti un ekspertu secinājumi tiks publiskoti ceturtdien, 28.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Iztikšanai uz vienu ģimenes locekli būtu nepieciešami 626 eiro

Dienas Bizness,29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ģimenē uz vienu tās locekli iztikšanai nepieciešami 625,64 eiro mēnesī, liecina DNB Latvijas barometrs veiktais pētījums.

Atbildot uz jautājumu - cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai varētu iztikt, - visbiežāk minētā summa ir 500 eiro (21%). Jāpiebilst, ka summas, kas ir lielākas par vidējo algu (765 eiro) Latvijā, ir minējuši 24% aptaujāto, bet 15% aptaujāto atzinuši, ka spētu iztikt, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli būtu līdz 300 eiro.

Salīdzinot 2010., 2012. un 2015.gada aptauju rezultātus, vērojams, ka vidējā nosauktā naudas summa, kas, pēc respondentu domām, nepieciešama iztikai, 2015.gadā ir pieaugusi (2010.: 475,84 eiro, 2012.: 517,23 eiro, 2015.: 625,64 eiro).

DNB Latvijas barometrs ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Iedzīvotāji savu personīgo stāvokli vērtē labāk nekā situāciju valstī

Dienas Bizness,24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā mēnesī vērotais iedzīvotāju optimisms atkal sācis pieklust - cilvēki kritiskāk vērtē lielāko daļu ar valsts un ekonomikas attīstību saistīto indikatoru. Tiesa, iedzīvotāju vērtējums par ģimenes materiālo stāvokli un iespējām atrast labu darbu Latvijā uzlabojies, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Saskaņā ar pētījumu, šomēnes salīdzinoši kritiskāk nekā iepriekš iedzīvotāji vērtējuši kopējās situācijas attīstību valstī - indekss samazinājies par 13 punktiem. Nedaudz, bet tomēr pasliktinājies arī vērtējums Latvijas ekonomikai. Tostarp Latvijas ekonomiskā stāvokļa vērtējums samazinājies par vienu punktu, tā izmaiņu un prognožu vērtējumi - par diviem punktiem. Savukārt vērtējums par ģimenes materiālo stāvokli un iespējām atrast labu darbu Latvijā uzlabojies. Kā liecina pētījuma rezultāti, šomēnes ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums pakāpies par četriem punktiem - iedzīvotāji to biežāk nekā iepriekš vērtējuši kā viduvēju (57%). Līdzīga vērtējuma uzlabošanās vērojama iespējām atrasts labu darbu Latvijā, indeksam palielinoties par četriem punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāju vērtējums par pašreizējo ekonomikas un ģimenes stāvokli aizvien ir kritisks

Žanete Hāka,20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī fiksētais Latvijas iedzīvotāju vērtējums aizvien ir kritisks gan skatījumā par tagadni un nākotni, gan arī redzējumā par ekonomisko situāciju un attīstības prognozēm, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Kaut gan daži no indeksiem – nākotnes vērtējums, Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējums, ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes – attiecīgajā mēnesī piedzīvojušas minimālu kāpumu, tās vairāk raksturojamas kā nejaušas svārstības, nevis reālu uzlabojumu sekas. Turklāt teju visi kritēriji jau ilgstoši turpina saglabāt negatīvu indeksu.

Kā atspoguļo pētījuma rezultāti, kopējā noskaņojuma indekss un tagadnes indeksa vērtējums ir saglabājies nemainīgs, kamēr nākotnes vērtējuma indekss kāpis par vienu punktu. Kopumā izmaiņas šajā mēnesī ir ļoti mērenas – gandrīz visās kategorijās kāpums un kritums ir viena punkta apmērā. Kritumu šajā mēnesī piedzīvoja kopējās situācijas vērtējums, pašreizējā ekonomiskā stāvokļa vērtējums, pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums, kā arī darba izredžu un valdības darba vērtējums. Kamēr viena punkta kāpums pozitīvā virzienā bijis respondentu Latvijas ekonomiskā stāvokļa attīstības prognozēs un gaidās par ģimenes stāvokļa attīstību. Tikmēr par četriem punktiem kopš marta pakāpies Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu vērtējums, kas gan nemaina faktu, ka kopumā tam ir izteikti negatīvs rezultāts (-18 indeksa punktu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Eksperts: Vai cilvēki uzskata, ka labi apmaksāto darbvietu radīšana notiek ar valdības rīkojumu, ierēdņa vai politiķa kabinetā?

Žanete Hāka,26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji savā ikdienā aizvien vēl izjūt ekonomiskās krīzes, kas pasauli skāra 2008.-2010. gadā, sekas, liecina noslēdzošā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Vēl jo vairāk – vien 2% aptaujāto uzskata, ka valstij pilnībā izdevies krīzi pārvarēt, bet 13% respondentu atbildēja, ka pārvarēta lielākā daļa krīzes radīto problēmu. Tikmēr visbiežāk aptaujātie pauda uzskatu, ka atrisināta tikai daļa krīzes radīto problēmu (46%) vai neviena no krīzes radītajām problēmām (32%).

17% respondentu, lūgti norādīt, kurās jomās, viņuprāt, situācija ir atgriezusies pirmskrīzes stāvoklī vai pat uzlabojusies, nosauca nodarbinātību (vairāk darbinieku, mazāks bezdarbnieku īpatsvars). Nedaudz mazāks skaits jeb 15% aptaujāto atbildēja, ka mazāk cilvēku pamet valsti. Vienlīdz daudz aptaujāto (14%) uzskata, ka uzlabojusies valsts nodokļu ieņēmumu situācija un iedzīvotājiem mazinājies parādsaistību apjoms (mazāk dzīvokļu parādu, nenokārtotu saistību ar bankām). Tomēr visbiežāk (40%) respondenti atbildējuši, ka nesaskata nevienu jomu, kurā krīze pārvarēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot finansējumu laboratoriskiem izmeklējumiem, var pieaugt maksas pacientu īpatsvars un pasliktināties slimību diagnosticēšana, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Veselības ministrija lepojas – kopš ģimenes ārstiem nosūtīti brīdinājumi stingrāk izvērtēt nepieciešamību pēc laboratoriskiem izmeklējumiem, samazinājies nosūtījumu skaits un šiem mērķiem izlietoto valsts līdzekļu apmērs. Laboratoriju vadītāji pretī liek citus argumentus – pieaug maksas pacientu skaits.

«Ārsti sūta mazāk. Augustā bija tāds kritums, kādu vēl neesmu pieredzējusi. Vairāk nāk maksas pacienti, bet man ļoti negribētos, lai laboratorijas pakalpojumi kļūtu par maksas pakalpojumiem,» saka SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa. Valsts apmaksātās analīzes veido ap 70% uzņēmuma pakalpojumu grozu. Tādi paši novērojumi ir E. Gulbja laboratorija valdes loceklei Sandrai Dimantei: «Strauji pieaug pacientu līdzmaksājumi. Valsts apmaksāto analīžu apjoms samazinājies par 17%, pacientu līdzmaksājumi pieauguši par 28%. Pacientiem ir svarīga sava veselība,» viņa saka. E. Gulbja laboratorijā valsts apmaksāto izmeklējumu īpatsvars ir 52%. Jāpatur prātā, ka tieši augstais līdzmaksājums, kas radies nepietiekama valsts finansējuma dēļ, novedis pie situācijas, ka medicīnas pakalpojumi daļai sabiedrības nav pieejami. «10% iedzīvotāju veselības aprūpe nav pieejama vispār, 10% ir daļēji pieejama,» atzīst veselības ministrs Guntis Belēvičs. Oktobra otrajā pusē publiskota DNB Latvijas barometrs aptauja liecina, ka 71% respondentu tieši medicīnisko pakalpojumu dārdzību uzskata par galveno veselības aprūpes problēmu valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru