DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Neraugoties uz globālajiem politiskajiem procesiem, kas ietekmējuši arī finanšu tirgu, un augsto konkurenci nozarē, pagājušais gads DNB grupai Latvijā ir bijis ļoti veiksmīgs, informē bankas pārstāvji.

DNB grupa Latvijā 2016. gadu noslēgusi ar 33,5 miljonu eiro peļņu, tādējādi vairāk nekā divas reizes jeb par 128% pārsniegusi iepriekšējā gada rādītājus. Pērn sasniegti augsti rezultāti hipotekārajā un juridisko personu kreditēšanā, kā arī radīti vairāki jauni produkti un risinājumi.

Pērn DNB grupas Latvijā operacionālā peļņa bijusi 32,5 miljoni eiro, kas ir par 85 % vairāk nekā gadu iepriekš. Papildus pieaugošajiem pamatdarbības rādītājiem 2016. gada peļņu ietekmējusi arī DNB bankai piederošo VISA Europe Limited akciju pārdošana pagājušā gada vasarā.

DNB grupas noguldījumu portfelis pērn veidoja 1,2 miljardus eiro, bet kopējais aizdevumu portfelis - 1,6 miljardus eiro. Kopumā privātpersonām un juridiskajām personām 2016. gadā ir izsniegti kredīti 353,4 miljonu apmērā, kas ir par 69 % augstāks rādītājs nekā 2015. gadā.

DNB bankas Baltijas valstīs piešķīrušas vairāk nekā 8 miljonus eiro aizdevumu Igaunijas uzņēmumam 1Home ar mērķi attīstīt studentu mājokļu projektu Rīgā un citās Baltijas valstu lielākajās pilsētās, kā arī Varšavā.

1Home piedāvā tikko remontētus dzīvokļus gan pilna laika, gan apmaiņas programmas ārvalstu studentiem, kam nepieciešama ekonomiska un augstas kvalitātes dzīvesvieta studiju laikā.

1Home ir pirmie, kas piedāvā šāda veida pakalpojumu konceptu - dzīvokļu un kopmītņu tipa mājokļus ārvalstu studentiem. Šis risinājums studentiem ļauj izvēlēties ekonomisku dzīvesvietu, kurā ir nodrošinātas mēbeles, iknedēļas uzkopšanas pakalpojumi koplietojamās telpās, ātra apkalpošana tehnisku bojājumu gadījumā un citas nozīmīgas ērtības. Istabu iekārtojums un tehniskais stāvoklis ir līdzvērtīgs visos mājokļos, un to cenas svārstās atkarībā no mājokļa izmēra un atrašanās vietas.

DNB Bank ASA Latvijas filiāles dizaina un funkcionalitātes risinājumu idejas nākušas no darbinieku pulka; dizaineri salikuši punktus uz «i», lai viss īstenotos, kā iecerēts

DNB Bank ASA ir lielākā finanšu institūcija Norvēģijā, un Latvijā tai izveidots servisa centrs, kas nodrošina augstākā līmeņa servisu bankas klientiem Norvēģijā un citās valstīs. Līdz šim tā birojs atradās Skanstes ielā, Rīgā, taču pērn 300 darbinieku kuplā komanda pārcēlās uz biroja ēku Teodors Jaunajā Teikā, kur apdzīvo četrus stāvus. «Izvēlējāmies šo biroja centru arī praktisku apsvērumu dēļ, proti, aptaujā noskaidrojām, ka aptuveni 80% no mūsu darbiniekiem tā atrašanās vieta ir ērta. Līdz ar pārcelšanos esam ieguvuši arī plašāku biroju. Vecajās telpās bija vairāk darbinieku nekā darba vietu, līdz ar to bija strikti jāstrādā maiņās. Tagad ir otrādi. Tolaik bijām 260 un šobrīd 300,» stāsta DNB Bank ASA Latvijas filiāles vadītājs Intars Sloka.

Janvāra pirmajās dienās Finanšu un kapitāla tirgus komisija Latvijā un Igaunijas finanšu regulators (Finantsinspektsioon) par jauno bankas Citadele Igaunijas filiāles vadītāju ir apstiprinājušas Jānu Lītmei.

Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis saka: «2018. gadā plānojam strauju Citadeles Igaunijas filiāles darbības paplašināšanu – jaunu pakalpojumu ieviešanu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Jāna Lītmees pieredze banku sektorā un prasmes produktu virzīšanā tirgū būs būtiskas, lai sasniegtu plānotos mērķus. Priecājamies, ka Jāns nolēma turpināt savu karjeru Citadeles grupā.»

Jāns Lītmee ir ar 20 gadu pieredzi finanšu sektorā vadošos amatos Swedbank un DNB bankā. Pēdējos deviņus gadus DNB bankā kā valdes loceklis vadījis Igaunijas korporatīvo klientu un privātpersonu apkalpošanu, un pēdējos sešus gadus viņš bija atbildīgs arī par līzinga segmenta vadīšanu. Viņš ir ieguvis maģistra grādu banku biznesā un korporatīvajās finansēs Tartu Universitātē.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Nordea un DNB bankas apstiprinājušas plānotās apvienotās bankas Izpilddirektora un Padomes priekšsēdētāja amatus.

Par jaunās bankas Izpilddirektoru iecelts Erkki Raasuke, bet Padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Nils Melngailis.

Darījumu plānots slēgt 2017. gada 2. ceturksnī, tikmēr sasniedzot nākamos būtiskos posmus jaunās bankas izveidē - valdes apstiprināšanu un jauna zīmola izveidi. Mērķis ir radīt vadošu, uz klientiem orientētu banku Baltijas valstīs, vēsta abas kredītiestādes.

«Uzskatu, ka šī nav tikai divu banku apvienošana, bet ir spēcīgs sākuma punkts vēl fokusētākai pieejai un straujāk augošai bankai. Ar nepacietību gaidu tikšanos ar visiem abu banku darbiniekiem, lai uzsāktu darbu pie jaunās bankas izveides,» komentē Erkki Raasuke, plānotās apvienotās bankas Izpilddirektors.

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Atšķirībā no 2015.gada, kad Latvijas apvienošanās un pārņemšanas (M&A) darījumu tirgū vērā ņemama aktivitāte sākās tikai pavasarī, pērn tā visa gada garumā bija salīdzinoši vienmērīga, jaunākajā Murinus Advisers apskatā norāda uzņēmuma eksperti.

Kopumā publiski izziņoti tika aptuveni 50 darījumi - aptuveni tikpat, cik gadu iepriekš. Augstākā darījumu aktivitāte gada garumā acīmredzami koncentrējās trīs nozarēs. Veselības aprūpes sektorā biržā kotētais farmācijas uzņēmums Olainfarm AS kļuva par gada darbīgāko pircēju, iegādājoties četrus uzņēmumus, tostarp organiskās kosmētikas un medicīnas piederumu ražotājus, kā arī privātu medicīnas klīniku.

Pēdējais no tiem - Klīnika DiaMed SIA - vienlaikus bija arī viena no gada ievērojamākajām privātā kapitāla ieguldījumu realizācijām; 74,98% uzņēmuma kapitāla daļu Olainfarm AS iegādājās no Eko Investors pārvaldītā Otrā Eko Fonda.

Papildus šiem darījumiem, vairāki briļļu, lēcu un optometrijas instrumentu tirgotāja Optometrijas Centrs SIA vadības komandas dalībnieki iegādājās uzņēmuma kontrolpaketi darījumā, ko finansēt palīdzēja mezanīna kapitāla fonds BPM Capital, kas iegulda Baltijas valstīs un Polijā.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Ekspluatācijā nodota 16 stāvu biroju ēka Teodors biznesa centrā Jaunā Teika, informē projekta attīstītāja Hanner Grupa pārstāve Līga Ansone.

16 300 kvadrātmetru plašajā namā izveidotas A klases biroju telpas. Jaunās Teikas biznesa centra koplietošanas telpu interjeru ir izstrādājusi arhitekte Zane Tetere. Savukārt ēku arhitektūra ir veidota sadarbībā ar arhitektu Uldi Bērziņu. Pašlaik vairāk nekā 60% ēkas jau iznomāti, tostarp tādām kompānijām kā DNB ASA un Accenture.

«Jaunajā Teikā mājokļi un biroji tiek veidoti, lai veicinātu radošumu, pieredzes apmaiņu un aktīvu dažādu cilvēku un uzņēmumu interakciju. VEF apkārtne jau vēsturiski ir mājvieta tehnoloģijām un inovācijām. Šajā rajonā kopumā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumos strādā vairāk nekā 3500 darbinieki. Līdz ar Teodors nodošanu ekspluatācijā, viņiem pievienosies vēl vismaz 1500 radošas un inovatīvas personības,» teic Hanner Grupas valdes loceklis Mindaugas Valcukas.

Luminor ieviesīs parāda vērtspapīru emisijas un tirdzniecības pakalpojumus lielajiem uzņēmumiem, kas ļaus palīdzēt uzņēmējiem paplašināt to finansējuma alternatīvas, informē bankā.

Pakalpojuma ieviešanu vadīs jaunieceltais Luminor Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Pauļus Žurausks (Paulius Žurauskas). «Šobrīd ir atbilstoši apstākļi parāda vērtspapīru emisijas un tirdzniecības pakalpojuma ieviešanai Baltijā. Pieaug pieprasījums pēc augstas kvalitātes fiksēta ienākuma aktīviem no institucionālo investoru puses, vienlaikus lielie uzņēmumi cenšas dažādot savus finansējuma avotus,» saka Luminor Korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Baltijā Andrius Načajus.

«Pauļus Žurauskis vadīs Luminor finanšu tirgus pārvaldi un vienlaikus veidos arī jaunu Parāda vērtspapīru emisijas un tirdzniecības daļu. Pauļus ir bijis iesaistīts vairākās ievērojamās lielo uzņēmumu obligāciju emisijās Baltijā – tai skaitā Latvenergo, Lietuvos Energija (tagad Ignitis), Maxima Grupa un AirBaltic,» piebilst A. Načajus.

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Šodien, 17. maijā paziņota apstiprinātā plānotās DNB un Nordea apvienotās bankas Luminor vadības komanda Baltijas valstīs.

Vadības komandas, tostarp Luminor uzņēmumu vadītāju katrā valstī apstiprināšana visās trīs Baltijas valstīs ir nozīmīgs posms jaunās bankas izveidē. Kerli Gabriloviča apstiprināta Luminor vadītājas amatam Latvijā. Andrijus Nacajus (Andrius Nacajus) apstiprināts Luminor vadības komandā un apvienotās bankas vadītāja amatā Lietuvā, un Gunārs Tomemets (Gunnar Toomemets) kļūs par bankas vadītāju Igaunijā.

Kerli Gabriloviča ir vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, kā arī plašām zināšanām stratēģijas izstrādē un ieviešanā, korporatīvā un biznesa attīstībā, pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Pēdējos vairāk nekā 10 gadus viņa bija cieši saistīta ar inovatīvu tirgus stratēģiju izstrādi un produktu ieviešanu, kā arī pārmaiņu vadību, strādājot dažādās vadības pozīcijās un vēlāk kļūstot par aktīvu valdes locekli lielākajā telekomunikāciju uzņēmumā Latvijā Lattelecom. Kerli ir liela pieredze mārketingā, produktu attīstībā, digitālos risinājumos un tehnoloģijās.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Ziemeļvalstu banku grupa «Nordea» ceturtdien paziņoja par peļņas kritumu šā gada trešajā ceturksnī un plāniem likvidēt 6000 darbvietu, lai uzlabotu konkurētspēju.

Banka trešajā ceturksnī strādāja ar 832 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 6% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Peļņas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar Zviedrijas centrālās bankas lēmumu jau kopš pērnā gada februāra saglabāt bāzes procentlikmi rekordzemā līmenī.

«Nordea» norāda, ka trešajā ceturksnī bijusi vērojama ekonomisko apstākļu uzlabošanās, neskatoties uz ģeopolitisko risku pieaugumu, taču pieprasījums pēc korporatīvajiem aizdevumiem saglabājies zems.

Tikmēr bankas tīrie procentu ienākumi ceturksnī pieauguši par 1% - līdz 1,18 miljardiem eiro.

Vienlaikus «Nordea» pavēstīja, ka trīs līdz četru gadu laikā tiks likvidēti 6000 darbvietu jeb 13% no kopējā darbvietu skaita.