Kompānija Walt Disney nolēmusi slēgt tai piederošo filmu studiju Miramax, kur tapušas tādas filmas, kā Lubene (Pulp Fiction) un Angļu pacients (The English Patient), ziņo Business Week.

Miramax pastāvēja 30 gadus un 1990. gadu beigās kļuva par vienu no lielajiem kino industrijas spēlētājiem, kurā savu popularitāti sācis «audzēt» Kventins Tarantino (Quentin Tarantino).

Miramax 1979. gadā dibināja brāļi Bobs un Hārvijs Veinšteini (Bob Weinstein, Harvey Weinstein) kā neatkarīgu filmu studiju. 1993. gadā Miramax kļuva par vienu no Disney impērijas struktūrvienībām. 2005. gadā filmu studiju pameta abi to dibinātāji - brāļi Veinšteini.

Walt Disney Co. piekritusi pārdot tās Miramax filmu vienību par 675 miljoniem ASV dolāru investoru konsorcijam, atsaucoties uz citu mediju sniegto informāciju, ziņo MarketWatch.

Kalifornijā bāzētā Disney piekritusi pārdot gandrīz «mirušo» studiju Losandželosas miljardierim Ronaldam Tjūtoram (Ronald Tutor) un viņa partneriem Morgan Creek, Colony Capital un Deividam Bergšteinam (David Bergstein).

Disney oficiālu paziņojumu vēl nav sniegusi.

Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju Miramax turpmāk darbosies kā atsevišķa kompānija, un tās partneris būs Morgan Creek.

Miramax pārdošana būšot trieciens Hārvijam un Bobam Veinšteiniem, kas ir studijas dibinātāji un cerēja to tagad atgūt.

Veinšteini kompāniju izveidoja 1979.gadā un pārdeva to Disney 1993.gadā, bet turpināja tajā darboties līdz 2005.gadam.

Būvkompānijas vadītājs Ronalds Tjūtors (Ronald Tutor) patlaban ar Walt Disney Co pārrunā iespēju iegādāties tai piederošo Miramax filmu studiju. Iegādi varētu atbalstīt privātā kapitāla uzņēmums Colony Capital, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem informācijas avotiem, vēsta Bloomberg.

Sarunas turpinās jau gandrīz diennakti, sacījis viens no informācijas avotiem. Ja tās būs veiksmīgas, par vienošanos varētu tikt paziņots līdz nākamajai nedēļai.

Saskaņā ar cita avota sniegto informāciju R. Tjūtors, meklējot finansējumu, vērsies pie Colony Capital. Losandželosā bāzētais uzņēmums, ko vada Toms Baraks, ir investējis arī Maikla Džeksona Neverland rančo.

Disney par Miramax prasa no 600-700 miljoniem ASV dolāru.

Kalifornijā bāzētās būvkompānijas Tutor Perini Corp. priekšsēdētājs un vadītājs R. Tjūtors neesot atbildējis uz telefona zvaniem, kuru mērķis bijis iegūt viņa komentāru. Komentāru nav sniegusi arī Disney pārstāve.

ASV izklaides giganta «Walt Disney Co.» iecere pārņemt Ruperta Mērdoka kontrolētās mediju un izklaides grupas «21st Century Fox» aktīvus trešdien pietuvojās realitātei pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija apstiprināja šo darījumu.

Ministrija gan apstiprinājusi šo darījumu ar nosacījumu, ka «Disney» pārdos 22 reģionālos sporta kanālu tīklus, kas pieder «21st Century Fox».

Izvērtējot «Disney» un «21st Century Fox» darījumu, ASV Tieslietu ministrija norāda, ka aktīvu pārdošana ir nepieciešama, jo abi uzņēmumi šobrīd konkurē attiecībā uz kabeļtelevīzijas sporta programmu pārdošanu ASV vietējos tirgos.

Taču «Disney» un «21st Century Fox» darījuma realizēšana vēl nav garantēta, jo informācija liecina, ka ASV kabeļtelevīzijas uzņēmums «Comcast» apsver iespējas sadarboties ar citu kompāniju, lai izteiktu jaunu, lielāku konkurējošu piedāvājumu aktīvu iegādei.

«Disney» un «Comcast» iesaistījušies sīvā cīņā par to, kurš varēs iegādāties «21st Century Fox» vērtīgos aktīvus.

Walt Disney Co. pirmdien formāli izbeigusi sarunas ar Hārviju Veinšteinu un Bobu Veinšteinu par Miramax Films atpirkšanu, atsaucoties uz šīm sarunām tuvu stāvošu cilvēku sniegto informāciju, vēsta The Wall Street Journal.

Par to, ka sarunas nevedas, tika baumots jau pagājušajā nedēļā.

Sarunu ar Veinšteiniem pārtraukšana varētu pavērt ceļu citu brāļu - miljardieru Toma Gora un Aleka Gora - piedāvājumam.

Veinšteinu 625 miljonu ASV dolāru vērto piedāvājumu galvenokārt atbalstīja Losandželosas miljardieris Rons Burkle. Informācijas avoti stāstījuši, ka gavenais iemesls, kādēļ sarunas nav turpinātas, bijusi piedāvājuma sarežģītā struktūra.

Brāļi Veinšteini Miramax dibināja 1979.gadā un 1993.gadā to pārdeva Disney par 80 miljoniem ASV dolāru.

"Disney" fani daļā Eiropas varēs piekļūt video straumēšanas pakalpojumam "Disney+" agrāk, nekā gaidīts, ziņo "CNN".

24. martā to laidīs klajā astoņās valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Austrijā un Šveicē, paziņojis uzņēmums. Iepriekš tika ziņots, ka pakalpojums Eiropā būs pieejams no 31. marta.

Straumēšanas pakalpojuma maksa Eiropā būs nedaudz lielāka nekā ASV, kur abonēšana mēnesī izmaksā 6,99 ASV dolārus. Eiropas valstīs maksa būs 6,99 eiro. "Disney" pārdos arī gada abonementu, kas maksās 69,99 eiro.

Citas valstis, tostarp Beļģija, Ziemeļvalstis un Portugāle, varēs piekļūt "Disney+" 2020. gada vasarā.

Straumēšanas pakalpojums "Disney+" Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē startēja 2019. gada novembrī.

Londonas kompānija Celador, kas izveidoja televīzijas spēli «Vai gribi būt miljonārs?», apsver iespēju tiesā iesūdzēt Holivudas talantu aģentūru William Morris par nekorekti panāktu vienošanos, kuras rezultātā 1999. gadā televīzijas spēle uz ekrāniem parādījās ASV, vēsta Guardian.

Celador jau saņēma kompensāciju no kompānijas Disney ABC 269 miljonu ASV dolāru apmērā, pēc sešu gadu ilgas tiesvedības pierādot, ka manipulāciju rezultātā Lielbritānijas kompānija tika izslēgta no gūtās peļņas godīgas sadales.

Disney tiesības pārraidīt raidījumu ieguva pirms 11 gadiem. Toreiz Celador intereses šajā darījumā pārstāvēja Holivudas talantu aģentūra William Morris. Tiesvedības laikā ar Celador Disney centās vainu «nogrūst» uz William Morris, norādot, ka neapmierinātība Lielbritānijas kompānijai šajā gadījumā ir jāizrāda uz William Morris, nevis Disney.

Filmu kompānija Walt Disney lēš, ka filma Džons Kārters (John Carter) tai nesīšot 200 miljonu ASV dolāru zaudējumus, padarot to par vienu no lielākajām neveiksminiecēm kino vēsturē, ziņo BBC.

Filma par militāro kapteini, kas transportēts uz Marsu, Disney filmu biznesam šajā ceturksnī varētu radīt zaudējumus 80 - 120 miljonu ASV dolāru apmērā. Pēc šī paziņojuma samazinājusies Disney akciju cena.

Tomēr, pateicoties TV biznesam, Walt Disney saskaņā ar prognozēm varētu sasniegt būtisku ceturkšņa peļņu.

Konsorcijs, ko vada Walt Disney Co un kurā ietilpst arī Google Inc, pašlaik pārrunā iespēju iegādāties Ķīnas lielākās autobusu digitālo mediju un reklāmas kompānijas daļu. Šis darījums ASV izklaides gigantam Disney varētu nodrošināt jaunu platformu Mikimauša popularizēšanai Ķīnā, vēsta Reuters.

Starp investoriem Disney vadītajā konsorcijā ir arī Google Inc, kas nesen draudēja hakeru dēļ pamest Ķīnu pavisam.

Konsorcijs plāno iegādāties kompānijas Bus Online daļu, kas varētu būt starp 30 un 40%. Darījuma summa tiek lēsta ap 100 miljoniem ASV dolāru.

Darījums gan pagaidām ir diezgan noslēpumains. Informācijas avoti nav vēlējušies, lai tos atklāj, jo sarunu process esot konfidenciāls. Bus Online, kuras galvenā mītne atrodas Šanhajā, atteikusies sniegt komentārus. Google pārstāve sacījusi, ka kompānija pašlaik komentārus nevar sniegt, savukārt Disney vispār nav bijusi sasniedzama.

ASV izklaides gigants «Walt Disney Co.» šā biznesa gada otrajā ceturksnī, kas noslēdzās martā, strādāja ar 5,4 miljardu dolāru (4,8 miljardu eiro) tīro peļņu un tas ir par 85% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts kompānijas publiskotajā paziņojumā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicināja akciju daļas kāpums video straumēšanas platformā «Hulu» pēc Ruperta Mērdoka kontrolētās mediju un izklaides grupas «21st Century Fox» aktīvu pārņemšanas.

Savukārt kompānijas tirdzniecības apjoms pagājušajā ceturksnī pieaudzis par 3% - līdz 14,9 miljardiem dolāru.

«Disney» šā gada martā pabeidza darījumu, kurā tas pārņēma «21st Century Fox» aktīvus.

«Disney» 2017.gada decembrī panāca vienošanos, lai iegādātos daļu aktīvu no sava konkurenta «21st Century Fox», tādējādi nostiprinot savas pozīcijas kā izklaides satura veidotājam.

Starp aktīviem, ko iegādājies «Disney», ir kinostudijas «Twentieth Century Fox», «Fox Searchlight Pictures» un «Fox 2000», televīzijas studijas «Twentieth Century Fox Television», «FX Productions» un «Fox21», kā arī televīzijas un kabeļtelevīzijas kanāli.

Kompānija Walt Disney Co patlaban strādā ar finanšu konsultantu, lai novērtētu potenciālo mikroblogošanas vietnes Twitter pirkšanas piedāvājumu, atsaucoties uz kompānijai tuvu stāvošām personām, raksta Bloomberg.

Savukārt Twitter patlaban, ņemot vērā potenciālo investoru interesi, sācis izvērtēt iespējamo pārdošanu.

Bloomberg raksta, ka Twitter iegādi apsver arī kompānija Salesforce.com, kas strādā kopā ar Bank of America.

Ne Twitter, ne Disney pārstāvji šīs runas nav komentējuši.

Tirgū runas par Twitter pārdošanu pēdējo mēnešu laikā uzņem apgriezienus, un tās balstītas uz faktiem par kompānijas akcijas cenas kritumu un nespēju piesaistīt jaunus lietotājus un audzēt reklāmas ienākumus.

Otrdien Twitter akcijas cena pakāpās par 2,1% līdz 23,09 dolāriem. 23.septembrī, reaģējot uz izskanējušajām ziņām par sarunām ar Salesforce, Twitter akcijas cena pieauga par 21%.

ASV izklaides industrijas milža «The Walt Disney Company» («Disney») jaunākās «Zvaigžņu karu» («Star Wars») filmas kases ieņēmumi pasaules kinoteātros vien trīs nedēļu laikā kopš pirmizrādes pārsnieguši vienu miljardu dolāru (834 miljonus eiro) atzīmi, paziņojis «Disney» preses pārstāvis.

Sagaidāms, ka «Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi» («Star Wars: The Last Jedi») pārspēs vēl vienu «Disney» filmu «Skaistule un Briesmonis» («Beauty and the Beast») kā filma ar pērn gūtajiem lielākajiem kases ieņēmumiem.

«Skaistule un Briesmonis» kases ienākumos ASV kinoteātros guva 500 miljonus dolāru, bet kinoteātros visā pasaulē kopumā - vairāk nekā 1,3 miljardus dolāru.

Eksperti lēš, ka «Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi» četru dienu svētku brīvdienās Ziemeļamerikā nopelnījusi aptuveni 65,6 miljonus dolāru, kopumā kopš pirmizrādes pirms trīs nedēļām nopelnot 530,3 miljonus dolāru. Savukārt kinoteātros visā pasaulē filma kases ieņēmumos guvusi aptuveni 523 miljonus dolāru.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pārsvarā pieauga, ko veicināja «Walt Disney Co.» akcijas cenas palielināšanās, bet citās pasaules biržās tās kritās pēc jaunām pazīmēm, ka ASV un Ķīna nav tik tuvu tirdzniecības vienošanās parakstīšanai, kā investori bija cerējuši.

Akciju tirgus ­Āzijā negatīvi ietekmēja arī vardarbīgie protesti Honkongā. ASV investori izvērtēja Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela liecību Kongresā. Pauels sacīja, ka ASV ekonomikas izaugsme varētu turpināties, bet tai rada riskus globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un tirdzniecības strīdi. ASV trešdien arī sākās pirmās publiskās sēdes Pārstāvju palātas impīčmenta izmeklēšanā pret prezidentu Donaldu Trampu.

"Disney» akcijas cena pieauga par vairāk nekā 7%, kas bija lielākais pieaugums vienas dienas laikā kopš aprīļa, pēc ziņām, ka šī uzņēmuma straumēšanas pakalpojums «Disney+» jau pirmajā dienā piesaistījis 10 miljonus abonentu. Tas palīdzēja Volstrītas indeksiem «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor»s 500» pieaugt līdz jauniem rekordiem, tomēr indekss «Nasdaq Composite» samazinājās. Laikraksts «The Wall Street Journal» ziņoja, ka Ķīnas amatersonas vilcinās oficiāli piekrist lieliem ASV lauksaimniecības produktu iepirkumiem. "Tas noteikti vedina uzskatīt, ka mēs neesam tik tuvu vienošanās [noslēgšanai], kā tas bija pausts,» sacīja Nacionālās ārējās tirdzniecības padomes prezidents Rufuss Jerksa.

Šanhajas amatpersonas un vadītāji no Walt Disney panākuši vienošanos par kontinentālās Ķīnas pirmo Disnejlendas izklaides parku, ziņo BBC.

3,7 miljardus ASV dolāru vērtā projekta pamatā ir desmit gadus ilgas sarunas.

Kā paredzēts, būvniecība aizņems piecus gadus, taču analītiķi ir dažādās domās par projekta izredzēm.

Honkongas Disnejlendā vairāk nekā 40% no apmeklētājiem ir no kontinentālās Ķīnas, un tā joprojām strādā ar zaudējumiem. Honkongas amatpersonas Šanhajas plānus ir nosaukušas par «postošu triecienu» Honkongas parkam.

«Mūsu Šanhajas kūrorts būs pasaules klases ģimenes brīvdienu galamērķis, kas apvieno klasiskos multfilmu varoņus un stāstus ar Ķīnas unikalitāti un skaistumu,» sacījis Walt Disney Co boss Bobs Aigers.

Kinostudijas Disney peļņa pēdējā ceturksnī pieaugusi par 8% līdz diviem miljardiem ASV dolāru (1,6 miljardiem eiro), ceturtdien paziņoja kompānija.

Kino industrijas giganta apgrozījums palielinājās par 7%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, sasniedzot 12,4 miljardus dolāru (9,9 miljardus eiro).

«Fiskālā gada rezultāti bija augstākie kompānijas vēsturē. Tas ir ceturtais gads pēc kārtas, kad sasniegti rekordaugsti rādītāji,» sacīja uzņēmuma vadītājs Bobs Aigers.

Disney pārstāvji norāda, ka lielākais ienākumu avots esot televīzijas kanāls ABC, kā arī filmu varoņiem veltītie atrakciju parki, kruīza kuģi un atpūtas kūrorti.

Fantāzijas filma Guardians of the Galaxy (Galaktikas sargi), supervaroņu kinolente Captain America (Kapteinis Amerika) un animācijas filma Frozen (Ledus sirds) šogad guva augstus kases ieņēmumus no biļešu pārdošanas kinoteātros.

Izklaides milzis Walt Disney paziņojis par strauju peļņas pieaugumu, pateicoties lielākiem ieņēmumiem no reklāmas un tā atrakciju parku popularitātei, ziņo BBC.

Tīrā peļņa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos bijusi 1,3 miljardi ASV dolāru, kas nozīmē pieaugumu par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar atbilstošo laika posmu iepriekšējā gadā, kad Walt Disney nopelnīja 844 miljonus ASV dolāru.

Ieņēmumi pieauguši par 10% līdz 10,7 miljardiem ASV dolāru.

«Tas ir lielisks jauna finanšu gada sākums,» sacījis izklaides milža boss Roberts Aigers (Robert Iger).

Disney mediju tīkla, kas ietver ABC un ESPN, ieņēmumi kāpuši par 11% līdz 4,6 miljardiem ASV dolāru.

Grupas parku un kūrortu ieņēmumi bijuši 2,9 miljardi ASV dolāru.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Starp Baltijas valstīm Latvija ir līdere ES fondu naudas piesaistē atjaunojamiem energoresursiem 2007.-2013. gadu periodā.

To Baltijas infrastruktūras un enerģijas investīciju un finanšu forumā teica Eiropas Komisijas reģionālās politikas departamenta direktore Čarlīna Vitčeva (Charlina Vitcheva). Latvija šajā periodā no ES fondiem piesaistījusi gandrīz 130 miljonus eiro, no tiem 10 milj. vēja enerģijas projektiem, 24.7 milj.-biomasai, 32.5 milj. hidroenerģijai un 60.72 milj. eiro koģenerācijas projektiem.

Salīdzinājumam Igaunija visvairāk naudu piesaistījusi tieši efektīvai koģenerācijai. Kopā visām Baltijas valstīm šajā periodā enerģētikas projektiem pieejami 680 milj. eiro. Vēl lielāka ES naudas summa ir pieejama transporta un infrastruktūras projektiem- 3.8 miljardi eiro. No tiem 141 milj. eiro Latvija piesaistījusi dzelzceļa projektiem, 218 milj.- autoceļiem un 78.5 milj.- ostai.

Vairāk cilvēku labāk riskētu tikt nošauti vai uzspridzināti Afganistānā, nevis strādātu Disney, vēsta perthnow.com.au. Aptaujā par iekārojamākajām vietām, kur strādāt ASV, atrakciju parks Magical Kingdom novērtēts krietni sliktāk nekā armija.

Neskatoties uz pieaugošo nāves gadījumu skaitu Afganistānā, asinsizliešanu Irākā un zemo samaksu, amerikāņi joprojām uzskata armiju par labu darba devēju.

Savukārt Disney atrakciju parkos strādājošie darba apstākļus tajos raksturojuši kā brutālus un apsūdzējuši priekšniecību par koncentrēšanos tikai uz peļņu. Daži atrakciju parkus pat nodēvējuši par Mikipeļšvici (no vārda Aušvice (hitleriskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne Polijā)).

Par labāko darba devēju atzīta kompānija Google.

Aptauju veikusi interneta vietne CareerBliss.com.

Kompānijas «Disney» vadītājs Bobs Aigers Simona Vīzentāla centra organizētās pusdienās norādījis, ka nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers būtu bijis sajūsmā par sociālajiem medijiem kā instrumentu ekstrēmistu propagandas izplatīšanai.

Vēršoties pie ASV politiķiem, Aigers aicināja viņus neļauties naidam pirms 2020.gadā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

«Naids un dusmas velk mūs pretī bezdibenim. Sevišķi mūsu politikā pašreiz dominē necieņa,» norādīja «Disney» vadītājs.

«Hitleram būtu patikuši sociālie mediji. Tas ir visspēcīgākais mārketinga instruments, uz kādu ekstrēmists jebkad būtu varējis cerēt,» sacīja Aigers, piebilstot, ka sociālie mediji dod iespēju ļaunumam nomedīt zudušās dvēseles.

Viņš uzsvēra, ka politiskās debates ir iespējamas, neuzbrūkot cilvēkiem.

«Es vēlos redzēt vīziju, kas būtu gana plaša, lai iekļautu visus,» paziņoja Aigers.

Nākamās prezidenta vēlēšanas ASV paredzētas 2020.gada novembrī un drīzumā sāksies arī priekšvēlēšanu kampaņas.

Desmitiem tūkstoši Holivudas aktieru piektdien sāks streiku, praktiski apturot milzīgās kino un televīzijas nozares darbību.

Ekrāna aktieru ģilde (SAG-AFTRA) paziņoja par streiku pēc tam, kad aktieru sarunas ar studijām par viņu prasībām saistībā ar atalgojuma samazināšanos un mākslīgā intelekta radītajiem draudiem beidzās bez vienošanās.

"Šis ir vēstures mirklis, patiesības mirklis - ja mēs tieši tagad nerīkosimies ar lepnumu un pārliecību, tad mēs visi būsim nelaimē," preses konferencē paziņoja SAG-AFTRA prezidente Frana Drešere pēc valdes vienprātīga balsojuma par streiku.

Streiks oficiāli sāksies piektdien plkst.10 pēc Latvijas laika, un tajā aktieri pievienosies scenāristiem, sākot pirmo Holivudas "dubultstreiku" kopš 1960.gada.

Scenāristi jau kopš 2.maija protestē pie "Disney", "Netflix" un citu studiju galvenajiem birojiem, piedaloties līdz šim ilgākajā un plašākajā streikā, ko rīko ASV Scenāristu ģilde.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, savukārt naftas cenas kāpa bažās par situāciju Tuvajos Austrumos.

Volstrītas indeksi nedaudz pieauga pēc ziņām par "Disney" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

Nākamnedēļ gaidāmais ziņojums par ASV patēriņa cenu indeksu var būt katalizators, lai Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" noslēgtu tirdzniecības sesiju virs 5000 punktu atzīmes, sacīja "Edward Jones" analītiķis Andželo Kurkafass.

Parīzes, Frankfurtes un Milānas biržu indeksi pieauga, bet Londonas biržas indekss kritās.

"Disney" akcijas cena pieauga par 11,5% pēc ziņām par uzņēmuma peļņu, kas pārspējusi prognozes, un paziņojuma par dividenžu palielināšanu un jaunu akciju atpirkšanas programmu.

Francijas luksusa preču milža "Kering" akcijas cena pieauga par 6%, neraugoties uz gada apgrozījuma un peļņas samazināšanos, kompānijai pārfokusējot savu biznesu ap savu galveno zīmolu "Gucci".

Reputācijas institūts (Reputation Institute) un žurnāls Forbes publicējis ikgadējo uzņēmumu reputācijas pētījumu «Global RepTrak».

Šogad uzvarētāja godu dala The Walt Disney Company un tehnoloģiju kompānija Google. Pasaules uzņēmumu TOP 10 aplūkojiet galerijā augstāk! To vidū atrodams gan automašīnu ražotājs, gan rotaļlietu un tehnoloģiju kompānijas.

Lai izveidotu pasaules uzņēmumu reputācijas topu, kopumā 15 lielākajos pasaules tirgos tika veiktas vairāk nekā 55 tūkstošu patērētāju intervijas. Līdztekus secinājumiem par labāko reputāciju pētījuma autori noteikuši, piemēram, kura kompānija tiek uzskatīta par inovatīvāko, kura, pēc patērētāju domām, uzrādījusi iespaidīgākos finanšu rezultātus utt.

Savukārt atsevišķi Eiropā par uzņēmumu ar labāko reputāciju tiek uzskatīts japāņu Sony; otrajā vietā atrodams Samsung; trešajā - BMW; ceturtajā - Volkswagen, bet piekto vietu dala Rolex un Walt Disney.