Tuvākajos gados iekšpagalmu remonta programma Rīgā varētu transformēties, paredzot ne tikai piebraucamo ceļu seguma atjaunošanu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Arī šogad vairākos Rīgas rajonos turpinās iekšpagalmu piebraucamo ceļu atjaunošana, un šie darbi noslēgsies oktobrī. Jāatgādina, ka 2012. gadā Rīgas dome sāka īstenot pilsētas iekškvartālu sakārtošanas programmu. Kopumā šiem mērķiem kopš programmas sākšanas pašvaldība atvēlējusi aptuveni 30 milj. eiro.
Kopš programmas sākšanas brīža 2012. gadā, vadoties pēc adrešu skaita, labiekārtošas darbi ir veikti vairāk nekā pusē iekšpagalmu, informē pašvaldība. Viens no šķēršļiem, kas bieži vien neļauj veikt darbus, ir privātpersonām piederoša zeme vai citādi nesakārtotas civiltiesiskās attiecības, uz šo problēmu norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs.
Par jautājumu, cik ilgi programma varētu vēl darboties, viņš spriež – tik drīz tā nebeigsies, jo iekšpagalmi pilsētā nav visai labā stāvoklī. Piemēram, daudzos pagalmos rajonos, kur mājas ir celtas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, nav ierīkota lietus ūdens kanalizācija, kas būtiski ietekmē arī ēku stāvokli, jo lietavas pēdējos gados kļūst intensīvākas. J. Radzēvičs pieļauj, ka programma tuvākajos gados varētu transformēties. Proti, sākotnēji bedres uz ceļiem tika tikai lāpītas, bet šobrīd asfalta segums tiek mainīts pilnībā gan uz ceļiem, gan arī uz ietvēm.
Savukārt nākotnē programma varētu kļūt plašāka un ietvert arī labiekārtošanu un braucamo ceļu pārplānošanu. «Agrāk šie iekšpagalmu ceļi tika plānoti, ņemot vērā, ka arī automašīnu bija mazāk. Šobrīd automašīna ir katrai ģimenei, citām pat divas. Līdz ar to nākotnē šie ceļi varētu tikt pārplānoti, paredzot vairāk stāvvietu. Tomēr te ir jāņem vērā līdzsvars starp zaļo zonu un stāvvietām. Tāpat būs jāveic darbs ar iedzīvotājiem, jo viņiem katram ir savas intereses, kas ir jāsalāgo,» klāsta J. Radzēvičs.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins norāda, ka ir iespēja samazināt racionāli neizmantoto zaļo zonu iekšpagalmos un ierīkot papildu stāvvietas. «Tas noteikti nekaitēs zaļumiem pagalmos. Eiropas un pasaules pilsētās ir zaļie rajoni, kur nedrīkst novietot auto, jautājums ir, cik tas ir saprātīgs risinājums. Ģimenēm ar bērniem ir svarīgi nokļūt tuvāk mājoklim, tāpēc pilsētai jārod iespēja paplašināt stāvvietu skaitu. Iebraucamie ceļi pie daudzdzīvokļu mājām ir ļoti šauri, un iebraukt pa tiem ir problemātiski. Tie tiek pārasfaltēti, bet ne paplašināti, līdz ar to tā ir tikai acu aizmālēšana,» vērtē U. Bratuškins.
Visu rakstu Ne tikai ceļu sakārtošana lasiet 6. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
