Dienvidāfrikas Republikā ceturtdien vakarā 95 gadu vecumā miris leģendārais cīnītājs pret aparteīdu, valsts pirmais melnādainais prezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Nelsons Mandela.

Eksprezidents no dzīves aizgājis mierā, uzrunā tautai televīzijā sacīja pašreizējais valsts galva Džeikobs Zuma.

«Mūsu valsts ir zaudējusi savu dižo dēlu,» sacīja Zuma. «Kaut arī mēs zinājām, ka šī diena pienāks, nekas nevar mazināt smagā un paliekošā zaudējuma sajūtu.»

Dienvidāfrikā par nacionālo varoni uzskatītais Mandela tika hospitalizēts 8.jūnijā plaušu infekcijas saasināšanās dēļ. 1.septembrī viņš tika izrakstīts no slimnīcas.

Eksprezidenta saslimšana bija saistīta ar to, ka viņš, 27 gadus aparteīda režīma laikā pavadot cietumā, bija slimojis ar tuberkulozi.

Mandela miris savās mājās Johannesburgā īsi pirms plkst.21.

Bijušais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela atrodas kritiskā, bet stabilā stāvoklī, atklājusi viņa mazmeita Ndileka Mandela. Tikmēr valsts iedzīvotāji aizvien lielākā skaitā ierodas pie slimnīcas, lai paustu savu atbalstu leģendārajam brīvības cīnītājam.

Dienvidāfrikas republikas (DĀR) pirmais melnādainas prezidents un cilvēktiesību aktīvists slimnīcā tika ievietots 8. jūnijā ar plaušu infekciju. Pēdējo dienu laikā viņa veselības stāvoklis pasliktinājies, liekot esošajam valsts prezidentam Jakobam Zumam atcelt ārvalstu vizītes un ierasties slimnīcā, kur uzturas N. Mandelas ģimene.

Tikmēr slimnīcas ārpusē pulcējas valsts iedzīvotāji, kas ieradušies atbalstīt N. Mandelu. Slimnīcas ārpusē sanākušie izvieto puķes un atstāj vēlējumus bijušajam prezidentam izveseļoties pēc iespējas ātrāk.

DĀR valdība arī kritizējusi ārvalstu medijus, kuri izteikuši dažādas spekulācijas par 94. gadus vecā N. Mandelas drīzo nāvi. DĀR prezidenta birojs atzinis, ka pēdējo dienu laikā N. Mandelas veselības stāvoklis ir pasliktinājies, tomēr brīdinājis nepaļauties dažādām spekulācijām, bet uzticēties oficiālai informācijai.

Nesen ekspremjers Aigars Kalvītis publiski izteica šādu novērojumu – latviešiem esot trīs mentālas problēmas. Savā ziņā tā ir laimīga sakritība, ka tieši trīs, nevis divas vai, piemēram, septiņas. Jo uz katru no mentālajām problēmām mums kā reiz pa vienai lietai zāļu skapītī stāv, ar ko problēmu dzesināt. Un latviešiem taču vispār visas lietas nāk pa trijām – trīs jaunas māsas rožu dārzā, trīs sidraba upītes, trīs ministru maiņas trīs mēnešu laikā. Vienvārdsakot, trīs lietas labas lietas, pat ja tās ir problēmas.

Iespējams, Kalvītis savos aprēķinos mazdrusciņ kļūdījies, jo pilnīgi noteikti ikviens no mums sev tuvākajā latvietī – kaimiņā, kolēģī, priekšniekā vai trolejbusa kontrolierī – spēs sameklēt nevis trīs, bet trīs reiz trīs mentālas problēmas (un vēl pārīti fizisku bonusā). Tomēr iesākumam, kā māca tautas gudrība, jāsamierinās ar mazumiņu. Šajā gadījumā – trīs problēmām, kuras izlauzušās no mūsu kolektīvās zemapziņas pēdējo dienu laikā.

Cīņa par vienlīdzību... tramvajos un trolejbusos

Atrisinājusi visas problēmas valstī, Vienotība beidzot var veltīties galvenajai no tām – regulēt, kurš drīkst un kurš nedrīkst saņemt atlaides Rīgas transportā. Izrādās, atlaižu piešķiršana rīdziniekiem ir dalīšana kastās, faktiski – tāda segregācija, ko pat Nelsons Mandela nav pieredzējis. Sirds žņaudzas, cik Vienotības politiķi patiesi savā vēlmē izskaust jebkādu diskrimināciju un klīdināt mazāko nevienlīdzības ēnu. Bet apaujiet kājas un sieniet ādas priekšautus, Vienotības dāmas un pārītis tur vēl atlikušo kungu, jo rīdzinieku privilēģijas ir tikai sīka spiriņa tajā diskriminācijas kaudzē, ko sauc par Rīgas sabiedrisko transportu. Tajā valda vēl vismaz 17 kastas un priviliģēties slāņi. Piemēram, dženderisms – dalīšana kastās pēc vecuma. Gados jaunākie un pavisam vecie brauc par velti, jaunekļi un jaunietes studiju gados – par smieklīgiem santīmiem, bet tiem, kas pa vidu, jāmaksā pilna cena. Kādēļ? Tad vēl dalīšana izredzēto profesijās – skolotāji kā tādi aristokrāti var braukāt no rīta līdz vakaram. Un ar ko labāki ir tie, kas piedalījušies Černobiļas seku likvidēšanā? Visi taču maksājam vienādus nodokļus, visi vienādi Dieva bērni – tad visiem arī vienādas biļetes!