Cīnoties ar finansiālajiem sarežģījumiem, Latvijas piens aktīvi laužas ārējos tirgos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
SIA Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra nepiekrīt, ka līdz ar pašreizējām problēmām ir pamats bažām, ka rūpnīcas projekts kopumā ir izgāzies un valsts ar vairāk nekā septiņu miljonu eiro lielo garantiju atbalstījusi projektu velti: «Uzņēmums noteikti ir dzīvotspējīgs un nav salīdzināms ar Liepājas metalurgu, jo iepērk pienu, norēķinās ar piegādātājiem, ražo plānotajā apjomā un piegādā produktu klientiem vietējā un eksporta tirgos.»
«Balstītas nevis uz ekonomisko loģiku un rūpēm par valsts maku, bet politisku pozēšanu,» tā diskusijas par SIA Latvijas piens grūtībām vērtē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Situācija rada asociācijas ar Liepājas metalurga stāstu, atzīmē eksperts. Abos gadījumos izmantotas valsts garantijas, lai radītu jaunu uzņēmumu vai ražotni. Abos gadījumos iepriekšējā uzņēmuma vadība ir pieļāvusi nopietnas kļūdas, kuru ietekme pārklājusies ar satricinājumiem noieta tirgos.
Tomēr krīze uzņēmumā Latvijas piens ir ar cerīgāku iznākumu, jo uzņēmuma operacionālā darbība ir veiksmīga, tikai jāatrisina veco parādu problēma, uzskata P. Strautiņš.
Jau 2014. gada beigās, izprotot krīzes ietekmi uz nozari kopumā, uzņēmums veica rūpīgu sagatavošanos nākamajam periodam, stāsta A. Skudra. Optimizēja ražošanu, samazinot nevajadzīgos posteņus, ieviesa jaunus instrumentus, kas palīdz sekot finanšu plūsmai, kā arī rūpīgi pārskatīja ražošanas plānošanu, to pielāgojot katras dienas situācijai. 2015. gadā Latvijas piens plāno apgrozījumu saglabāt 2014. gada līmenī, kas bija 28,33 milj. eiro. Zemniekiem piederošās rūpnīcas izveidē ieguldīti gandrīz 15 miljoni eiro, no kuriem 7,11 milj. eiro bija garantētais valsts atbalsts, bet ES fondu finansējums – vairāk nekā 4 milj. eiro.
Latvijas piena vadītāja, atbildot, kādi būs «ātrie plāksteri» uzņēmuma rādītāju uzlabošanai, lai izkļūtu no grūtībām, vispirms norāda, ka uzņēmumam ir vajadzīgs laiks un apgrozāmie līdzekļi. «Laiks – siera ražošanas izvēršanai, un galvenais – eksporta tirgu attīstīšanai. Savukārt, lai to veiktu, ir nepieciešami papildus apgrozāmie līdzekļi, kurus uzņēmumam, kas ir jauns, ir daudz grūtāk piesaistīt, nekā uzņēmumam ar vēsturi,» uzskata A. Skudra.
Plašāk lasiet rakstā Nozarei būtiski, lai rūpnīca strādātu pirmdienas, 27. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!