ES fondu finansējums simtiem miljonu eiro apmērā ir ļāvis daudz ko valstī sakārtot, bet ekonomikas izaugsmi tas nav neko daudz veicinājis
To intervijā DB saka profesors, ekonomikas doktors Uldis Osis.
Eiropa ar novēlošanos seko ASV piemēram. Vai šī naudas drukāšanas politika Eiropā var pozitīvi ietekmēt Latviju?
Domāju, ka tas diez vai varētu pārāk ietekmēt Latviju. Arī Eiropu kopumā īstenībā tas neietekmēs tādā mērā, kā tas veicināja ASV izkļūšanu no pēckrīzes situācijas, no stagnācijas.
Ar ko Eiropa tik ļoti atšķiras no Amerikas?
ASV ekonomika salīdzinoši veiksmīgi attīstās. Ne tik veiksmīgi, kā to varētu gaidīt, bet labāk nekā Latvijā un Eiropā. Eiropā un Latvijā es nesagaidu tik labus rezultātus.
Kādēļ?
Keinsa politika, ka krīzes situācijā valdībai jāstimulē pieprasījums, pat drukājot naudu, lai varētu nodrošināt valstī darbu, lai cilvēki, saņemot algas, pirktu preces un pakalpojumus, sāktos apgrozījums un ekonomika pamazām attīstītos, tas darbojās trīsdesmitajos gados un arī tagad Amerikā. Bet Eiropā un Latvijā tagad tas varētu diezgan minimāli derēt. Jo ļoti atšķirīga ir ekonomika. Arī sabiedrības ir ļoti atšķirīgas. Domāšanas veids. Pieeja dzīvei. Pieeja biznesam. Amerikas Savienotajās Valstīs ir Silīcija ieleja, ir Teksasas zinātniski industriālie centri, ir pasaulslavenas universitātes, kas aizņem visu pasaules reitingu augšdaļu. Tur faktiski rodas visas jaunās tehnoloģijas, kas Eiropā nerodas. Amerikā kvantitatīvā mīkstināšana jeb naudas drukāšana aiziet jaunās idejās, jaunos projektos, jaunos produktos. Protams, arī tradicionālajās sfērās, tajā pašā mājokļu būvniecībā un iedzīvotāju pieprasījumā kopumā. Papildus sadrukātā nauda Amerikā tiek ieguldīta projektos, kas dod lielāku atdevi.
Kāpēc lai Eiropā sadrukātā nauda netiktu ieguldīta jaunos projektos?
Eiropā ar to ir daudz grūtāk. Eiropa atpaliek jaunās izstrādnēs, jaunās tehnoloģijās. Atpaliek inovācijā. Naudu, protams, ir kur likt, taču ne tik daudz kā ASV. Un Latvijā tas ir ne tik.
Jūs sacījāt, ka keinsisms Eiropai un Latvijai īsti neder. Taču tā ir klasika – investēt infrastruktūrā krīzes laikā. Tas saglabā vismaz kādu dzīves līmeni un apgrozījumu, labi taču, ka Latvija būvēja Nacionālo bibliotēku tieši šajā laikā – tas nodrošināja darbu, nevis emigrāciju.
Ļoti nozīmīgs faktors ir Eiropas Savienības fondu nauda, kaut arī nupat teicu, ka tā nav būtiski ietekmējusi ekonomikas izaugsmi kvantitatīvi. Ja nav privātu investīciju, tad ES fondi faktiski ir vienīgais vērā ņemamais investīciju avots. Vēl bija Krievijas investīcijas pārsvarā nekustamo īpašumu sektorā, ko nodrošināja termiņuzturēšanās atļauju programma. Bet tās tagad ir krietni sarukušas un diez vai attīstīsies.
Tātad faktiski tas ir publiskais sektors, kas nodrošina Latvijas ekonomikas attīstību pašlaik?
Jā, faktiski publiskā sektora investīcijas un sociālā sfēra, apmācība, izglītība. Ja nebūtu publiskā sektora tēriņu, baidos, ka izaugsme būtu tuva nullei. Faktiski tās gandrīz vispār nebūtu. Tā ka no investīciju viedokļa Latvijā tirgus ekonomika praktiski neeksistē, jo birokrātijas spīlēs sažņaugtos valsts iepirkumus un līdz ar to izkropļoto uzņēmumu konkurenci, par tādu nekādi nevar nosaukt.
Visu interviju Latvijā ļoti perspektīva ir militārā nozare lasiet pirmdienas, 27. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!