Jau 8. gadu pēc kārtas laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par augošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem, par tiem raksta un rīko izglītojošus pasākumus.

Atbalstot uzņēmējus visā Latvijā, šogad Dienas biznes kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko vairākas reģionālās Gazeļu konferences visā Latvijā, un Zemgales uzņēmējiem veltīta bezmaksas Gazeļu konference būs rīt, 25. novembrī, Jelgavā, konferenču zālē Silva (Driksas ielā 9, Jelgavā).

25. novembra Gazeļu konferencē Jelgavā uzņēmēji varēs uzzināt: par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, kā strādāt pārmaiņu laikā un uzzināt risinājumus veiksmīgai biznesa vadībai, tāpat arī būs iespēja dalīties pieredzē ar citiem uzņēmumu vadītājiem. Konferences noslēgumā tiks godināti Zemgales reģiona augošie un veiksmīgie uzņēmumi, kas iekļuvuši Gazeles 2008 sarakstā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada septembra beigās bija 5.3%, salīdzinot ar šā gada augustu tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.2%.

„ Bezdarba līmenis valstī nav palielinājies lēcienveidīgi, bet gan pakāpeniski, kopš jūnija pieaugot par 0.1 procenta punktu mēnesī. NVA jau jūlijā prognozēja, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi bezdarbs un reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī palielināsies, tāpēc šodien būtiski pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc NVA sniegtajiem pakalpojumiem,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 311 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada septembra sākumā bija 56 333, bet septembra beigās – 57 644 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss septembrī tika piešķirts 9 986 personām, tas ir par 1 908 cilvēkiem vairāk nekā augustā. Septembrī 3 744 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.3%, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā, 5.6% reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā nav destabilizējošs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 3 405 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada oktobra sākumā bija 57 644, bet oktobra beigās – 61 049 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss oktobrī tika piešķirts 12 048 personām, tas ir par 2 062 cilvēkiem vairāk nekā septembrī.

Oktobrī 3 193 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada oktobrī zaudēja 8 731 cilvēks, tas ir, par 5 cilvēkiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. 4 615 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada augusta beigās bija 5.2%, salīdzinot ar šā gada jūliju tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.1%.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 897 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada augusta sākumā bija 55 436, bet augusta beigās – 56 333 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss augustā tika piešķirts 8 078 personām, tas ir par 383 cilvēkiem mazāk nekā jūlijā. Augustā 2 869 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada augustā zaudēja 7 257 cilvēki, tas ir, par 132 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3620 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Augustā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 8, palicis nemainīgs 7, bet palielinājies 18 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā maija beigās bija 11.3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas salīdzinājumā ar aprīli, ir pieaudzis par 0.3% punktiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē maija sākumā bija 123.1 tūkstoši bezdarbnieku, bet maija beigās – 126.6 tūkstoši. Tādējādi bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 3.5 tūkstošiem cilvēkiem jeb 2.8%.

NVA informē, ka maijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 13.5 tūkstošiem.

Zemākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts: Tukuma rajonā – 7.2 %, Ventspils rajonā – 8.0%, Rīgas pilsētā – 9.1%, Daugavpils pilsētā – 9.4%, Jūrmalas pilsētā – 9.5%, Jelgavas pilsētā – 9.8%, Jelgavas rajonā – 10.2%, Limbažu rajonā – 10.2%, Ventspils pilsētā – 10.3%, Valmieras rajonā – 10.7%.

Savukārt visaugstākais bezdarba līmenis 2009. gada maijā reģistrēts: Rēzeknes rajonā – 24.3%, Ludzas rajonā – 20.3%, Rēzeknes pilsētā – 18.9%, Balvu rajonā – 16.7%, Dobeles rajonā – 16.4%, Preiļu rajonā – 16.4%, Krāslavas rajonā – 16.6%, Kuldīgas rajonā– 14.8%, Aizkraukles rajonā – 14.6%, Jēkabpils rajonā – 14.4%, Liepājas pilsētā – 14.2%, Gulbenes rajonā 13.8%, Alūksnes rajonā – 13.4%, Liepājas rajonā – 12.6%, Valkas rajonā – 12.3%, Talsu rajonā – 12.0%.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Šodien, 3.decembrī, Liepājā Dienas Bizness sumina Kurzemes novada Gazeles. Reģionu griezumā šis ir novads, kurā ir skaitliski visvairāk Gazeļu kritērijiem atbilstoši uzņēmumi, turklāt ar lielāko pieaugumu.

Vidējais Kurzemes Gazeļu apgrozījuma pieaugums no 2005. - 2007. gadam ir 696 % (iepriekš – 627%). Vērā ņemams ir fakts, ka Kurzemes Gazeles pārstāv visus reģiona rajonus un lielākās pilsētas, liecinot par salīdzinoši līdzsvarotu reģiona ekonomisko izaugsmi. Dažādas ir arī Kurzemes Gazeļu uzņēmējdarbības formas – gan akciju sabiedrības, gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību un, kas ir ļoti iepriecinoši – arī zemnieku saimniecības. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, augusi ir vidējā Kurzemes Gazeļu rentabilitāte. 2007. gadā tā bijusi 8% (iepriekš – 5%).

Vecākā Kurzemes Gazele reģistrēta 1991. gadā, bet jaunākā 2005. gadā;

Laikraksta Dienas bizness atzinības rakstus saņem šādas Kurzemes Gazeles:

Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzsācis reģionālo konferenču ciklu, kuras laikā šodien Jelgavā tiks godināti Zemgales novada straujāk augošie uzņēmumi 2007. gadā.

Šodien Jelgavā tiek suminātas Zemgales novada Gazeles. Zemgales Gazeļu vidējais apgrozījums pērn sasniedzis 1.79 milj. Ls. Interesanti, ka vecākā Zemgales Gazele reģistrēta 1991. gadā, bet jaunākā - 2005. gadā. Vidējais Zemgales Gazeļu apgrozījuma pieaugums no 2005.-2007. gadam ir 428% (iepriekš – 374%). Vidējā Zemgales Gazeļu rentabilitāte 2007. gadā ir bijusi 10% (iepriekš – 6%). Zemgales straujāk augošie uzņēmumi - Gazeles mīt četros (nav Dobeles raj.) novada rajonos.

Zemgales Gazeles lielāko tiesu ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību un zemnieku saimniecības.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009.gada aprīļa beigās bija 11.0 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izplatītā informācija liecina, ka bezdarba līmenis pieaudzis par 0,3% punktiem, salīdzinot ar martu.

NVA uzskaitē 2009.gada aprīļa sākumā bija 116. 8 tūkstoši, bet aprīļa beigās – 123.1 tūkstotis bezdarbnieku. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 5.4%. Aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15.9 tūkstošiem personu, tas ir par 5390 cilvēkiem jeb 25.3% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

3.5 tūkstoši NVA reģistrēto bezdarbnieku aprīlī iekārtojās darbā. NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos aprīlī piedalījās 22.2 tūkst. bezdarbnieku.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Medicīnas iestāžu reformas rezultātā Latvijā tuvākajā nākotnē varētu palikt 19 daudzprofilu slimnīcas. Ja šis plāns tiks īstenots, viskritiskākā situācija būs Latgalē, kur paliks tikai 2 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī.

Ar šādu plānu ārsti iepazīstināti pirms svētkiem.

Saskaņā ar Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas sniegto informāciju Kurzemē (316 719 iedzīvotāji, platība – 13 498 km2) plānots saglabāt 3 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, Zemgalē (291 595 iedzīvotāji, platība – 10 742 km2) – 3 slimnīcas, Vidzemē (257 569 iedzīvotāji, platība – 15 346 km2) – 4 slimnīcas, bet Latgalē (364 345 iedzīvotāji, platība – 14 547 km2) – tikai 2 slimnīcas. Rīgas plānošanas reģionā paredzēts saglabāt 7 daudzprofilu slimnīcas.

Kā norādīja D. Pliča, trūkst loģikas un pamatojuma tam, kādēļ Latgalē, kur ir visvairāk iedzīvotāju (neskaitot Rīgas plānošanas reģionu), plānots vismazākais slimnīcu skaits. Pēc viņas domām, līdzīgi kā pārējos Latvijas reģionos, arī Latgalē būtu nepieciešamas vismaz trīs slimnīcas, pretējā gadījumā Latgales iedzīvotājiem krasi pasliktināsies stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Latvija plāno atvēlēt 80 miljonus eiro ārvalstu elektroenerģijas ražotāju atbalstam, tādā veidā novēršot obligātajā iepirkumā (OI) nelikumīgi izmaksātā atbalsta sekas attiecībā pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm

To intervijā DB atklāja bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka, solot kaimiņiem kompensēt nelikumīgā atbalsta īstenošanu, Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai Eiropas Komisija (EK) atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu iebildumus. Lai gan ES tiesību akti nosaka, ka dalībvalstu nacionālo tiesu pienākums ir nodrošināt nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu, par atbalsta seku kompensāciju vietējam tirgum joprojām netiek domāts, pauž I. Zariņš. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu pēdējā laikā plaši diskutē arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā darba grupa, kura 14. jūnijā sanāk uz piekto sēdi. I. Zariņš reālus risinājumus no augsta līmeņa darba grupas negaida.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Pērnā gada nogalē bezdarba līmenis Latvija sasniedzis 16% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas salīdzinājumā ar novembri ir pieaudzis par 0.9% punktiem. Vislielākais bezdarbs ir Rēzeknes rajonā, bet vismazākais Rīgā.

Pērnā gada decembra sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 169.2 tūkstoši bezdarbnieku, bet decembra beigās, to skaits pieauga par 10 tūkstošiem un sasniedza 179.2 tūkstošus.

Savukārt augstākais bezdarba līmenis 2009. gada decembrī reģistrēts: Rēzeknes rajonā – 32.7%, Ludzas rajonā – 28.3%, Krāslavas rajonā – 25%, Kuldīgas rajonā– 23.9%, Rēzeknē – 23.4%, Balvu rajonā – 23%, Preiļu rajonā – 22.7%, Dobeles rajonā – 23.2%, Alūksnes rajonā – 20.8%, Aizkraukles rajonā – 20.1%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009. gada februāra beigās bija 9.5%, salīdzinot ar 2009. gada janvāri tas palielinājies par 1.2 procenta punktiem. Janvārī bezdarba līmenis Latvijā bija 8.3%.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informē, ka bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 13.3 tūkst cilvēku. NVA uzskaitē 2009. gada februāra sākumā bija 90.4 tūkst. cilvēku, bet februāra beigās – 103.7 tūkst. bezdarbnieku.

NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2009. gada februārī piedalījās 21.7 tūkst bezdarbnieku, no tiem februārī dalību pasākumos uzsāka 17.9 tūkst. bezdarbnieku:

• algotos pagaidu darbos - 1 339 cilvēki;

• konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos - 17.6 tūkst. cilvēku;

• pasākumos noteiktām personu grupām - 1 422 cilvēki;

No 5.oktobra reģionālo vietējo maršrutu autobusu tarifi tiks vienādoti vairākos maršrutos Pierīgā un bijušajā Alūksnes rajonā, kur sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina AS CATA un SIA Sabiedriskais autobuss, informē Autotransporta direkcija.

Savukārt 6.oktobrī jaunie tarifi stājas spēkā SIA Sabiedriskais autobuss apkalpotajos maršrutos bijušajā Ventspils un Kuldīgas rajonā. Ņemot vērā, ka pirms tarifu izlīdzināšanas uzsākšanas reģionālajos maršrutos pastāvēja 24 dažādi tarifi, to vienādošanas rezultātā braukšanas maksa, braucot dažāda garuma distances, paliks nemainīga, samazināsies vai cituviet nedaudz palielināsies.

Rīgas teritorijā, kur reģionālo vietējo maršrutu pārvadājumus nodrošina AS CATA, brauciena maksa, mērojot attālumu starp pirmajām pieturvietām, pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,80 eiro. Savukārt pārējā bijušā Rīgas rajona teritorijā, tostarp Siguldā, Krimuldā un Mālpilī, minimālā braukšanas maksa paliks nemainīga. Braucot attālumu, kas garāks par septiņiem kilometriem, biļetes cena palielināsies ne vairāk kā par 20 procentiem. Līdz ar jauno tarifu stāšanos spēkā AS CATA apkalpotajos maršrutos Rīgas plānošanas reģionā būs atlicis viens pārvadātājs, kas līdz 1.novembrim sabiedriskā transporta pakalpojumus sniegs saskaņā ar vecajiem tarifiem.

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.