Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nākamgad septembrī saņems pirmās Bombardier C Series lidmašīnas, šodien lidmašīnas prezentācijas pasākumā informēja Bombardier pārstāvis Robs Devārs.

Kopumā Bombardier no nākamā gada septembra gada laikā piegādās 13 lidmašīnas, bet tālākā nākotnē airBaltic plānojis savā flotē iekļaut 29 Bombardier lidmašīnas.

Tas gan būs atkarīgs no investīciju piesaistes airBaltic un pašu kapitāla sakārtošanas. Maksimāli izdevīgi šīs lidmašīnas esot iegādāties savā īpašumā un iekļaut lidsabiedrības bilancē. Tas ļaus piedāvāt pasažieriem lētas cenas.

Ja darījums ar Bombardier ir noslēgts, tad iepirkums par piecu reģionālo lidmašīnu iegādi vēl ir atvērts, skaidroja lidsabiedrības pārstāvji. airBaltic vadītājs Martins Gauss norādīja, ka, lai arī Krievijas lidmašīnas Sukhoi ir ekonomiski izdevīgas, joprojām lēmums par šo piecu lidmašīnu iegādi nav pieņemts un joprojām tiek izvērtēti arī citi piedāvājumi.

Kanādas ražotājs Bombardier pirmo CS300 sērijas lidmašīnu airBaltic piegādās kā plānots oktobra beigās, šodien preses konferencē apstiprināja Bombardier viceprezidents Robs Devārs.

Pirmajos reisos 145 vietu ietilpīgā jaunā lidmašīna tiks norīkota novembrī un to būs iespējams izmantot kā tālākos, tā tuvākos maršrutos.

Kopumā šogad airBaltic plānots piegādāt četras jaunas lidmašīnas, bet līdz 2018.gada beigām - kopumā 20. Patlaban Bombardier esot uzsācis sešu CS300 lidmašīnu ražošanu. airBaltic gan norāda, ka visas 20 lidmašīnas tiks ieviestas reisu nodrošināšanā 2019.gadā.

airBaltic piloti jau patlaban Kanādā apgūst jauno lidmašīnu vadīšanas iemaņas.

Iepriekš bija plānots, ka pirmās lidmašīnas tiks saņemtas 2015.gada beigās, vēlāk šo termiņu pārceļot uz 2016.gada otro pusi saistībā ar lidmašīnu izstrādes termiņu kavēšanos.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» pakāpeniski atsāk lidojumus ar «Bombardier» CS300 lidmašīnām, informēja uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

«Šobrīd «airBaltic» jau ir atsācis lidojumus ar daļu no CS300 lidmašīnām un plānots, ka šīs dienas laikā pakāpeniski visas lidmašīnas tiks pārbaudītas un būs gatavas lidojumiem. Lidmašīnas, kas atsāk lidojumus, ir darba kārtībā un pilnībā drošas lidojumu veikšanai.

«airBaltic» strādā ciešā sadarbībā ar lidmašīnas ražotāju «Bombardier» un dzinēju ražotāju «Pratt & Whitney». Papildu pārbaudes tiek veiktas, lai pārliecinātos par gaisa kuģa drošību, kā arī veiktu nepieciešamos uzlabojumus jaunajām lidmašīnām,» klāstīja Briede.

LASI ARĪ: Drošības apsvērumu dēļ airBaltic uz laiku apturējusi Bombardier CS300 lidojumus

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» paziņojis, ka iegūs vairākuma akciju daļu Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas kompānijas «Bombardier» «CSeries» lidaparātu programmā, ņemot vērā «Bombardier» tarifu nedienas ASV.

Šāda vienošanās panākta pēc tam, kad ASV noteica 220% kompensācijas nodevu, kā arī 80% antidempinga nodokli «Bombardier CS100» un «CS300» lidaparātiem, kas tiek importēti Savienotajās Valstīs.

Šīs nodevas noteiktas saistībā ar ASV aviobūves kompānijas «Boeing» paustajām sūdzībām. ASV Tirdzniecības ministrija nolēmusi, ka «Bombardier» ir guvis negodīgu priekšrocību no valsts subsīdijām, pārdodot lidmašīnas ASV aviokompānijai «Delta Airlines» zem ražošanas izmaksām

Vienošanās starp «Airbus» un «Bombardier» nodrošinās iespēju ievērojami samazināt «CSeries» lidaparātu ražošanas izmaksas un izmantot «Airbus» starptautisko klātbūtni tirdzniecības veicināšanai, norāda abi uzņēmumi.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 3. februārī Rīgā sagaidījusi astoto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSH no kopumā 20 pasūtītajiem lidaparātiem, informē aviosabiedrībā.

Plānots, ka līdz šī gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas.Šonedēļ airBaltic demonstrēs vienu no savām Bombardier CS300 lidmašīnām lielākajā Āzijas aviācijas izstādē – Singapūras aviošovā.

Līdz šim airBaltic ar Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 760 000 pasažieru. airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 7 354 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 19 345 stundas.

Līdz 2019. gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. Kad airBaltic floti veidos tikai Bombardier lidaparāti, flotes vidējais vecums būs divi gadi, līdz ar to tā būs viena no jaunākajām flotēm Eiropā.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šogad varētu veikt vēl aptuveni 20 lidmašīnu pasūtījumu, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka tas paredzēts atbilstoši uzņēmuma biznesa plānam Horizon 2021, ņemot vērā, ka jānomaina 12 turbopropelleru Bombardier Q400 lidmašīnas, kā arī jāpapildina flote.

Pēc Gausa teiktā, airBaltic jau tagad redz, ka varētu lidot vairāk un pārvadāt vairāk pasažieru, tāpēc flote jāpapildina, turklāt to plānots darīt ar lielākām lidmašīnām nekā pašreizējie Q400 gaisa kuģi. Aviokompānija raugās uz reaktīvajām lidmašīnām, kurās ietilpst 100-150 pasažieru, tādējādi atsakoties no turbopropelleru lidaparātiem.

Lai jaunās lidmašīnas aviokompānija iegūtu pēc 2020.gada, kad Q400 lidmašīnas airBaltic floti pametīs, pasūtījums varētu tikt izdarīts šogad. Jaunās lidmašīnas varētu tikt iegādātas līzingā, ņemot vērā, ka pēc airBaltic pamatkapitāla palielināšanas lidsabiedrība kļuvusi pievilcīgāka līzinga kompānijām.

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» pārdēvējis «Bombardier» «C-Series» lidmašīnas par «Airbus 220», otrdien paziņojis «Airbus».

«Bombardier CS100» ar 120 pasažieru vietām pārdēvēts par A220-100, bet «Bombardier CS300» ar 130-140 pasažieru vietām - par A220-300.

Jau ziņots, ka saskaņā ar pagājušā gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Šāda vienošanās panākta pēc tam, kad ASV noteica 220% kompensācijas nodevu, kā arī 80% antidempinga nodokli «Bombardier CS100» un «CS300» lidaparātiem, kas tiek importēti Savienotajās Valstīs.

Šīs nodevas noteiktas saistībā ar ASV aviobūves kompānijas «Boeing» paustajām sūdzībām. ASV Tirdzniecības ministrija nolēmai, ka «Bombardier» ir guvis negodīgu priekšrocību no valsts subsīdijām, pārdodot lidmašīnas ASV aviokompānijai «Delta Airlines» zem ražošanas izmaksām.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic trešdien, 5.oktobrī ar Bombardier CS300 izmēģinājuma lidojumu lidaparātu devās uz Tallinu, kur atrodas viena no nozīmīgākajām lidostām lidsabiedrības mājas tirgū, informē aviokompānijā.

«Es biju patiesi priecīgs atrasties CS300 lidmašīnā tās vēsturiskajā pirmajā lidojumā uz Tallinu un dalīties šajā svarīgajā brīdī ar mūsu sadarbības lidostas vadību. airBaltic šī bija izcila vasaras sezona Igaunijā, jo tika novērots vēl nepieredzēts klientu pieprasījums pēc mūsu maršrutiem. Kad Bombardier paplašināja savus maršrutus izmēģinājuma lidojumiem, mēs izraudzījāmies Tallinu kā vienu no galvenajām lidostām, ko šai modernajai lidmašīnai būtu jāapmeklē,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Jau vēstīts, ka Latvijas lidsabiedrība airBaltic vēl šogad no Kanādas uzņēmuma Bombardier saņems pirmās divas jaunās CS300 lidmašīnas, septembrī, prezentējot jauno CS300 lidmašīnas modeli, atzina Bombardier viceprezidents Robs Devārs.

Tas būs liels notikums, jo pasaulei tiks prezentēts pirmais komerciālais CS300 lidaparāts jaunajā AirBaltic krāsojumā, pirms pasākuma Db.lv norādīja AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka samērā īsā laikā lidmašīna tiks pieņemta ekspluatācijā. AirBaltic padome gan sekojot līdzi, lai nekas netiktu sasteigts, lai lidsabiedrības darbinieki, tostarp piloti un tehniskais personāls būtu jaunās lidmašīnas ekspluatācijai gatavi. Labās atsauksmes par CS100 pirmajiem lidaparātiem – dažos parametros pat lielāka efktivitāte nekā ražotājs solījis, viegli apkopjama ‒ no Swiss (Lufthansa meitas uzņēmums) dodot pārliecību, ka arī CS300 uzrādīs labus rezultātus ekspluatācijā. Jau vēstīts, ka AirBaltic plāno saņemt pirmās divas no 20 jaunajām lidmašīnām jau šogad. Pasažieri iegūs plašākas sēdvietas, ailes un bagāžas nodalījumus, kā arī varēs izbaudīt lielākus logus un klusāku lidojumu. Kāds nozares speciālists Db.lv norādīja, ka CS300 ar apmēram 145 pasažieriem varēs aizlidot par 1000 km tālāk nekā AirBaltic flotē esošie Boeing modeļi. Taču pagaidām ir atklāts jautājums, kā lidaparāts uzvedīsies intensīvas ekspluatācijas apstākļos.

Kanādas vilcienu un lidmašīnu ražotājs «Bombardier» pārdevis reģionālo pasažieru lidmašīnu CRJ programmu Japānas uzņēmumam «Mitsubishi Heavy Industries», otrdien paziņoja abas kompānijas.

Darījuma vērtība ir 550 miljoni ASV dolāru.

Līdz ar to «Bombardier» aviācijas jomā paliks tikai nelielo biznesa klases lidmašīnu tirgū. Nesen «Bombardier» pārdeva savu vidējās distances aviolaineru programmu «CSeries» Eiropas ražotājam «Airbus», kas to pārdēvēja par A220. Šīs lidmašīnas savā flotē ievieš Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic», ar tām nomainot «Boeing» ražotos lainerus. Savukārt turbopropelleru lidmašīnu programmu «QSeries» «Bombardier» šogad pārdeva Kanādas investīciju fondam «Longview Aviation Capital».

CRJ programmas pārdošanas darījumu paredzēts pabeigt nākamā gada pirmajā pusē, jo tam vēl jāsaņem regulatoru apstiprinājums.

Zviedrijas Korupcijas novēršanas birojs sācis izmeklēšanu par iespējamu korupciju pret Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmuma Bombardier Zviedrijas struktūrvienības amatpersonu Jevgēņiju Pavlovu un piemērojis aizdomās turamā statusu vēl sešiem cilvēkiem, vēsta The Globe and Mail.

Zviedrijas Korupcijas novēršanas birojs norāda, ka Krievijas pilsonis, 37 gadus vecais Pavlovs piedāvājis un solījis, kā arī devis kukuļus Azerbaidžānas valsts dzelzceļa infrastruktūras operatorkompānijas Azerbaycan Demir Yollari (Azerbaidžānas dzelzceļš, ADY) amatpersonai, lai palīdzētu 2013.gadā Bombardier vadītam konsorcijam uzvarēt konkursā par dzelzceļa signalizēšanas sistēmu uzstādīšanu valstī.

Pavlovs vadīja Bombardier Maskavas biroja biznesa attīstības nodaļu, kad tika parakstīts šis līgums.

Azerbaidžānas līguma vērtība bija 340 miljoni ASV dolāri, no kuriem 85% nodrošināja Pasaules Banka (PB), kas šobrīd veic tā auditu.

Ja tiks atklāts, ka Bombardier ieguvis uzvaru šajā konkursā ar korupcijas vai slepenu vienošanās palīdzību, tad uzņēmumam varētu tikt liegts piedalīties turpmākos projektos, kurus finansē PB.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic vēl šogad no Kanādas uzņēmuma Bombardier saņems pirmās divas jaunās CS300 lidmašīnas, prezentējot jauno CS300 lidmašīnas modeli, šodien Rīgā sacīja Bombardier viceprezidents Robs Devārs.

Pirmo jauno lidaparātu airBaltic paredzēts piegādāt novembrī.

Devārs skaidroja, ka pirmās piegādes kavēšanās iemesls ir saistīts ar novēlotām dzinēju komponenšu piegādēm pašam Bombardier, tomēr patlaban problēmas esot novērstas, un pirmo lidmašīnas piegādi airBaltic var gaidīt novembrī.

Par soda sankcijām, kas paredzētas līgumā starp airBaltic un Bombardier, viņš gan publiski runāt nevēlējās, norādot, ka šie jautājumi tiks atrisināti abu uzņēmumu sarunās.

Savukārt airBaltic izpilddirektors, valdes priekšsēdētājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka galvenie jauno lidmašīnu ieguvumi pasažieriem būs plašākas sēdvietas, ailes, bagāžas nodalījumi un klusāks lidojums, bet pašam airBaltic jaunās lidmašīnas nozīmēs mazāku degvielas patēriņu un attiecīgi mazākas izmaksas.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmums Bombardier, ar kuru airBaltic noslēdzis līgumu par lidmašīnu iegādi, apmierināts ar airBaltic atrastā investora apstiprināšanu valdībā.

«Tās ir labas ziņas. airBaltic ir iespaidīgs lidmašīnu un maršrutu apjoms, un Bombardier CSeries ir pielāgotas uzņēmuma darbībai. Viņi pilnībā uzticas mums, un viņu atbalsts nav mazinājies,» telefonsarunā ziņu aģentūrai Bloomberg stāstījusi Bombardier pārstāve Marianella de la Barrera.

Bloomberg norādījusi, ka Bombardier nevar atļauties pazaudēt tādu klientu kā airBaltic, kas apņēmusies iegādāties 13 lidmašīnas. Uzņēmums plāno jaunās CSeries lidmašīnas tirgū laist nākamajā gadā, kuru izstrāde aizkavējusies par vairākiem gadiem un ievērojami pārsniegusi paredzētos izdevumus, no diviem miljardiem pieaugot līdz 5,4 miljardiem dolāru.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic piektdien, 2.jūnijā, saņēma ceturto no 20 pasūtītajām Bombardier CS300 lidmašīnām, informē aviosabiedrībā.

Līdz šī gada beigām airBaltic plāno, ka flotē būs kopumā astoņi CS300 lidaparāti.

Ceturtā airBaltic CS300 lidmašīna ar reģistrācijas nr. YL-CSD Rīgā ieradās 2017.gada 2.jūnijā. Lidojuma laiks bija 7 stundas 58 minūtes un lidmašīna veica 6 410 kilometru garu lidojumu bez apstājas starp Kanādas un Latvijas lidostu.

Līdz šim airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 1 296 lidojumus un nolidojusi vairāk nekā 3 130 stundas.

Līdz 2019.gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. Kad airBaltic floti veidos tikai Bombardier lidaparāti, flotes vidējais vecums būs mazāks nekā divi gadi, līdz ar to tā būs viena no jaunākajām flotēm Eiropā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic Rīgā sagaidījusi savu piekto Bombardier CS300 no kopumā 20 pasūtītajām lidmašīnām. Plānots, ka līdz šī gada beigām airBaltic flotē būs astoņi CS300 lidaparāti.

Piektā airBaltic CS300 lidmašīna ar reģistrācijas nr. YL-CSE Rīgā ieradās 2017.gada 16.jūnijā. Lidojuma laiks bija 7 stundas 56 minūtes, un lidmašīna veica 6419 kilometru garu lidojumu bez apstājas starp Kanādas un Latvijas lidostu.

Nākamajā nedēļā airBaltic vienu no savām CS300 lidmašīnām prezentēs Parīzes aviošovā, kas ir pasaules lielākā un senākā lidmašīnu izstāde.

Līdz šim airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 1552 lidojumus un nolidojusi vairāk nekā 3892 stundas.

Līdz 2019.gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. Kad airBaltic floti veidos tikai Bombardier lidaparāti, flotes vidējais vecums būs mazāks nekā divi gadi, līdz ar to tā būs viena no jaunākajām flotēm Eiropā.

«Varbūt tā ir mana problēma, ka sen jau vajadzēja ķerties klāt kompānijas [airbaltic] padomei, kas uzrauga uzņēmumu. Jo manā kā ministra uzmanības lokā ir arī daudzas citas jomas un problēmas. Zināmā mērā var teikt, ka esmu iegāzts gan no pašas ministrijas valsts sekretāra puses, gan airBaltic padomes un valdes puses,» intervijā laikrakstam Diena ceturtdien atzīst eksministrs Anrijs Matīss.

Fragments no intervijas

Pats minējāt, ka varam arī no kontrakta ar Bombardier par jaunu lidmašīnu iegādi atteikties. Vai tad mūsu puse nav uzņēmusies zināmas saistības?

Ir, bet tikpat labi var teikt, ka viņi nav pildījuši savas saistības. Jaunajām lidmašīnām mūsu flotē vajadzēja parādīties jau šogad.

Respektīvi, mēs varam kaulēties, lai no kontrakta «izietu», cik iespējams, nesāpīgi?

Protams. Un jautājums ir arī, vai airBaltic jākļūst par, tā teikt, pirmajiem klientiem jaunajam Bombardier modelim – mēs taču zinām, ka visiem jauniem modeļiem sākumā ir pielabojamas nianses. Tā, starp citu, savulaik bija arī ar dažām no tām lidmašīnām, ar kurām airBaltic lido tagad – bija problēmas ar durvīm, bija piespiedu nolaišanās gadījumi, bija nepieciešami remonti. Respektīvi, tā gadās ne vienam vien ražotājam. Tātad mēs nostādām īpatnējā situācijā visu mūsu aviofloti: ja mēs nomainām boingus ar bombardieriem, kas vēl jāizmēģina, mums faktiski vairs nebūs alternatīvu, ja nu kādas problēmas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Plānots, ka līdz šā gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas, informē aviokompānijā.

Kopumā airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Šobrīd katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu. Līdz šim Bombardier CS300 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 11 319 lidojumu, nolidojot vairāk nekā 29 977 stundu.

airBaltic 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies vēl 30 Bombardier CS300 lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025. Jaunais biznesa plāns sekmīgi turpina pašreizējo Horizon 2021 plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai airBaltic attīstībai.

Kanādas ražotāja Bombardier jaunās lidmašīnas CSeries, kuras gatavojas iegādāties Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, šonedēļ, veicot testa lidojumus, varētu nosēsties arī starptautiskajā lidostā Rīga, aģentūru LETA informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Tas notiks, ja apstākļi būs labvēlīgi. Šīs būs jaunākās Latvijā un Rīgā jebkad ielidojušās pasažieru lidmašīnas, uzsvēra Vanags.

Kā ziņots, CSeries lidmašīnu izstrāde ir aizkavējusies par vairākiem gadiem un ievērojami pārsniegusi paredzētos izdevumus.

2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar Bombardier par desmit CSeries 300 lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē airBaltic izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.

Sākotnēji bija plānots, ka pirmās lidmašīnas tiks saņemtas šī gada beigās, vēlāk šo termiņu pārceļot uz 2016.gada otro pusi saistībā ar lidmašīnu izstrādes termiņu kavēšanos.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šodien Rīgā uzņēma Bombardier CSeries lidmašīnu CS 100, tās Ziemeļeiropas demonstrācijas tūres ietvaros.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda: «Bombardier CSeries lidmašīnas pēc 2016.gada būs mūsu flotes pamatā. Bombardier CS300 lidmašīnas ir neatņemama sastāvdaļa airBaltic biznesa attīstības stratēģijai Horizon 2021 un flotes optimizēšanas plānam. Aviokompānijai paplašinot sava tīkla potenciālu, mēs nomainīsim vecākās lidmašīnas.»

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš komentē: «Šodien Bombardier CS100 veido vēsturi kā jaunākais lidaparāts, kas nolaidies Latvijas galvaspilsētas Rīgas lidostā.»

Kā ziņots iepriekš, Bombardier Commercial Aircraft novembra sākumā apstiprināja, ka Air Baltic Corporation AS (airBaltic) būs pirmais klients, kas uzsāks lidojumus ar CS300 lidmašīnu, kad tā tiks piegādāta 2016.gada otrajā pusē. airBaltic ir apstiprinājusi pasūtījumu 13 CS300 lidmašīnām un saglabā iespēju pasūtīt vēl septiņas CS300 lidmašīnas.

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» ceturtdien paziņoja, ka noslēdzis darījumu par 120 A220-300 lidmašīnu pārdošanu 11 miljardu dolāru (9,7 miljardu eiro) vērtībā.

«Airbus» norāda, ka 60 no šīm lidmašīnām saņems ASV zemo cenu lidsabiedrība «JetBlue», bet vēl 60 lidmašīnas tiks piegādātas aviokompānijai «Moxy», kas darbību sāks vien 2021.gadā.

«Airbus» 2017.gadā ieguva akciju vairākumu Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmuma «Bombardier» «CSeries» programmā. Savukārt pērn «Airbus» pārdēvēja «Bombardier» «C-Series» lidmašīnas par «Airbus 220».

«Bombardier CS100» ar 120 pasažieru vietām pārdēvēts par A220-100, bet «Bombardier CS300» ar 130-140 pasažieru vietām - par A220-300.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas savā flotē iekļāva «CSeries» lidmašīnas.

Solīto investīciju kavēšanās dēļ nacionālā lidsabiedrība Air Baltic Corporation (airBaltic) atlikusi avansa maksājumus par jaunajām Bombardier lidmašīnām, vēstīja LNT raidījums Ziņas sešos.

Aviokompānija bijusi spiesta vienoties ar lidmašīnu piegādātāju par avansa maksājumu atlikšanu, jo aizvien nav parakstīts investīciju līgums ar vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu Girmesu. Līdz ar to airBaltic nevar tikt pie kopsummā 132 miljonu eiro lielām investīcijām.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags LNT netieši apliecinājis avansa maksājumu atlikšanu, taču neesot varējis atklāt, cik ilgi Bomardier būs gatavs gaidīt naudu, ņemot vērā, ka pirmajai jaunajai lidmašīnai Latvijā jābūt jau septembrī.

«Mēs vedam sarunas ar Bombardier un esam gandarīti, ka Bombardier ar izpratni izturas pret šīm sarunām, jo skaidrs ir tas, ka arī Bombardier ir vajadzīgs liels klients kā airBaltic, it sevišķi, ja mēs esam apņēmušies pirkt no viņiem vairāk lidmašīnas,» raidījumam sacīja Vanags.

#ASV negaidīti atceļ ievedmuitu CSeries.

ASV negaidīti atceļ ievedmuitu CSeries

Bombardier varēs tirgot jaunās CSeries lidmašīnas ASV bez ievedmuitas teju 300% apmērā. Šādu negaidītu lēmumu vienprātīgi pieņēmusi ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija (STK), kā rezultātā kompānijas akciju cena uzlēca par 15%, vēstīja Reuters. Amerikāņu ražotāja Boeing apsūdzības kanādiešiem par valsts atbalsta izmantošanu dempinga cenu piedāvāšanā Delta Air Lines nav vienīgais strīds starp abām kaimiņvalstīm, kuras diskutē arī par Kanādas kokmateriālu un ASV piena produkcijas tarifiem, turklāt prezidents Donalds Tramps vēlas viest izmaiņas Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumā (NAFTA).

STK komisāri nosprieda, ka Bombardier cenas nav kaitējušas Boeing, un neņēma vērā ASV Tirdzniecības departamenta rekomendāciju uzlikt CSeries lidmašīnām ievedmuitu piecu gadu garumā. Lēmums palīdzēs kanādiešiem pārdot jaunās lidmašīnas ASV laikā, kad brazīliešu konkurents Embraier ievieš tirgū savas jaunās E190-E2 lidmašīnas. Bombardier iepriekš norādīja, ka Boeing sūdzība bijusi vien vēlme gūt sev labumu, jo tai bijušas sarunas ar Brazīlijas ražotāju par apvienošanos. Iespējams, ka amerikāņi pēdējo vārdu vēl nav teikuši, uzsver Bloomberg, norādot uz Boeing ciešajām saitēm ar D. Trampu, kurš nule kā uzkrāvis ievedmuitu importa saules baterijām un veļasmašīnām, jo tās kaitējot ASV rūpniecībai. Leeham analītiķi, citējot juridiskā biroja Harris Bricken juristu Viljamu Periju, gan norāda, ka iespējas Boeing panākt savu, pārsūdzot lēmumu, ir visai niecīgas.

Iekšējie dokumenti liecina, ka vilcienu ražotājs Bombardier Transportation apsver iespēju likvidēt 2500 darbavietas Vācijā. Vadība gatavojas tikties ar Vācijas ekonomikas ministru Zigmāru Gabrielu, lai apspriestu nākotnes plānus, ziņo Deutsche Welle.

Kanādas vilcienu ražotājs Bombardier Transport apsverot iespēju slēgt rūpnīcas Vācijā. Tā esot daļa no lielāka pārstrukturēšanas plāna, kas paredz šajā valstī pāriet no ražošanas uz attīstības darbu, informējis valsts biznesa laikraksts Handelsblatt, atsaucoties uz iekšējiem Bombardier dokumentiem.

Bombardier patlaban Vācijā nodarbina 8500 cilvēkus, un plāni paredz atlaist 2500 no strādājošajiem.

Pagājušā gada oktobrī Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražotājs paziņoja, ka līdz 2018. gada beigām visā pasaulē likvidēs 7500 darbavietas, taču nesniedza detalizētāku informāciju.

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.