Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte veiktajā pētījumā Mediju prognozes 2008.gadam secināts, ka reklāmu internetā sagaida vairāki šķērļi, Db.lv informēja Deloitte Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Andris Pudāns.
1. Interneta pirātisma apkarošana, iespējams, nelikvidēs viltoto saturu
Platjoslas savienojumu skaita pastāvīgais pieaugums visā pasaulē veicinājis interneta pirātisma uzplaukumu, un platjoslas savienojumu ātruma palielināšanās atvieglojusi filmu, televīzijas un programmatūras pirātismu. Taču 2008. gada laikā, iespējams, tuvosies pirmās uzvaras cīņā pret digitālo pirātismu, kas notiek kā uzbrukums divās frontēs – pārliecināšanā ar izglītošanu un sodīšanā ar platjoslas piekļuves aizliegumu un soda naudām. Taču, lai gan 2008. gadā varbūt sāksies pirmās uzvaras vienā kaujā pret pirātismu, vispārējais karš pret pirātismu, visticamāk, tik drīz nebūs galā. Mediju nozarei jāmeklē iespējas būtiski uzlabot oriģinālo versiju konkurētspēju salīdzinājumā ar pirātiskajām.
2. Tradicionālās televīzijas izredzes, pateicoties interneta televīzijai
2008. gada beigās tiks prognozēts televīzijas nenovēršams noriets. Taču šī gada laikā nozare kopumā noturēsies gluži veiksmīgi. Ir visai iespējams, ka interneta televīzija veicinās tradicionālās televīzijas panākumus. Šis iznākums, iespējams, šķiet absurds, sevišķi ņemot vērā to, ka daži ietekmīgi komentētāji uzskata interneta televīziju par tiešu tradicionālās televīzijas konkurentu. Taču izrādās, ka interneta televīzija ir pavisam cits medijs, kura kvalitāte, satura formātu kopums un mērķauditorija ievērojami atšķiras no tradicionālās televīzijas auditorijas. Tradicionālajiem raidītājiem jāatrod iespēja, kā interneta kanāli var papildināt vai pilnveidot raidīšanas saturu, nevis kanibalizēt to. Interneta televīzijai, iespējams, izdevīgāk būs kalpot kā papildu ceļam uz tirgu tradicionālajai televīzijai, nevis mēģināt to izkonkurēt.
3. Apturiet iespiedmašīnas! Internets tuvojas pirmajai lappusei
Tradicionālo mediju izdevēji līdz šim ļoti nevēlējās atzīt, ka ziņām pamatā bijis internetā atrasts materiāls. Blogi (ko raksta autentiski amatieri, nevis slaveni žurnālisti), podkāsti, Wikipedia paveidi – jebkāds saturs, ko veidojuši lietotāji, – vienkārši netika uzskatīti par likumīgiem un ticamiem informācijas avotiem. Taču 2008. gada laikā, iespējams, tradicionālie mediji arvien vairāk ne tikai atzīs interneta pasaules eksistenci, bet arī neslēps, tiesa gan, reti, ka šo ziņu tēmu ''atklājuši'' žurnālisti amatieri. Tā rezultātā šķiet ticams, ka tradicionālo mediju izdevēji arvien tālāk iesniegsies virtuālajā pasaulē un sāks iegūt no interneta arvien lielāku satura apjomu, izmantojot interneta valstību kā potenciālo talantu atradnēm un paverot savos izdevumos plašākas iespējas lietotāju ieguldījumam, atsauksmēm vai rediģēšanai un satura veidošanai.
4. Pienācis laiks mūzikai atgūt taustāmu formu
Pēdējo divdesmit gadu laikā koncertu biļešu cena nemitīgi pieaugusi. Taču tā paša perioda laikā mūzikas ierakstu cena pazeminājusies. Nevēlēšanās izdot naudu par digitālu ierakstu lejupielādēm varbūt izskaidrojama ar to, ka lietotājiem grūti pieņemt, ka virtuāliem produktiem ir vērtība. Varbūt patērētāji labprātīgāk maksās, un maksās vairāk par mūziku, kas atrodas taustāmā "iepakojumā". Tāpēc 2008. gads varētu būt tas gads, kurā mūzika atgūst taustāmu formu. Nozare varētu attīstīties no digitālu lejupielāžu piedāvāšanas uz MP3 pleijeru pārdošanu, kuros jau ierakstīta mūzika – viens albums vai pat kāda mūziķa pilna ierakstu kolekcija. Nozarei jāapsver dažādi veidi, kā padarīt mūziku "taustāmu", joprojām saglabājot digitālo lejupielāžu elastību. Viens risinājums varētu būt, pievienojot digitālajam ierakstam komplektā fizisku kopiju vai pat grāmatu vai T-kreklu.
5. Interneta reklāmu gaida šķēršļi
2008. gadā interneta reklāmai būs 15 gadi. Kopš pirmā reklāmas plakāta pārdošanas interneta reklāma izvērtusies par 42 miljardus dolāru vērtu nozari. Taču 2008. gadā interneta reklāma var sastapties ar lieliem šķēršļiem. Viens no tiem varētu būt arvien lielāka nepatika pret reklāmu internetā vispār; vēl viena – arvien pieaugošie iebildumi pret tīkla pārlūkošanas izsekošanu. Reklāmas sektoram 2008. gadā jānostiprina savas pozīcijas. Tam jāpavēsta gala lietotājiem interneta reklāmas abpusējais izdevīgums (quid pro quo), piemēram, bezmaksas satura veidā. Nozarei jāpasniedz interneta reklāma kā dažādo mediju kopuma elements kampaņas ietvaros, nevis kā atsevišķa platforma, kuras mērķis ir izkonkurēt tradicionālos medijus. Sektoram rūpīgi jāseko noteikumiem. Jo veiksmīgāka kļūst interneta reklāma, jo stingrākai likumdevēju kontrolei tā var tikt pakļauta. Turklāt sektoram jābūt gatavam, ka 2008. gadā pieaugs konkurence no tradicionālo mediju formātu puses.
6. Ārzonu izmantošana mediju sektorā vēršas plašumā un kļūst radošāka
Ārzonu – zemāku izmaksu valstu darbaspēka izmantošana – visbiežāk tiek saistīta ar finanšu pakalpojumiem un tehnoloģiju sektoriem. Vēsturiski mediju nozare ir tikai nedaudz pieskārusies ārzonām un izmantošanas principi bijuši funkcionāli, parasti vispirms pārvietojot uz ārzonām finanšu un IT nodaļas. Mēģinājumi pārcelt ārzonās redakcijas darbu saskārušies ar būtiskiem sarežģījumiem, sevišķi tad, kad ārzemju žurnālistiem otrā pasaules malā jāizlemj, kuras ziņas ir vissvarīgākās. Tomēr ārzonu izmantošanu, iespējams, arvien vairāk sāks uzskatīt par vērtības pievienošanas, nevis tikai izmaksu samazināšanas, līdzekli. Jāatzīst arī, ka tā ir iespēja atrast jaunus talantus, pavērt ceļu uz jauniem tirgiem, kā arī ļaut izvērst darbu dažādās laika zonās.
7. Kino ir ne tikai filmas
Pēdējos gados kino ir klājies labi. Kases ieņēmumi pastāvīgi pieauguši katru gadu no 90. gadu vidus līdz 2006. gadam, kad kopējais pārdošanas apjoms sasniedza 25 miljardus dolāru. Prognozes šķiet optimistiskas, solot pieaugumu – divciparu skaitli. Ņemot vērā kino industrijas stabilos panākumus, iespējams, pienācis īstais laiks apdomāt, kā pārveidot šo formātu, kurš pēdējo desmit gadu laikā piedzīvojis salīdzinoši nedaudz inovāciju. Lielākās izmaiņas, ko pāreja uz digitālo formātu varētu nest kinoteātriem, iespējams, nebūs saistītas ar filmu studijām. 2008. gadā atbilstoši aprīkotos kinoteātros varētu sākt rādīt dažādus pasākumus no sporta sacensībām līdz koncertiem. Vēsturiski tieši lielākie sporta pasākumi un koncerti pārvilināja kinoteātru publiku.
8. Aizmirstiet e-grāmatu. Pienācis laiks e-uzziņai
Lai gan e-grāmata 2008. gadā varbūt nepiedzīvos uzplaukumu, iespējams, panākumus sāks gūt e-uzziņa. Viens no lielākajiem šķēršļiem e-grāmatas masveidīgai pieņemšanai 2008. gadā un turpmāk varētu būt dziļā pieķeršanās tradicionālajai, uz papīra drukātajai grāmatai. Tomēr rakstītā vārda digitalizēšanai piemīt pārbaudīta vērtība. Digitālā formātā jau ir pieejami un tiek izmantoti daudzi biznesa un akadēmiski teksti, kas aptver plašu disciplīnu, sektoru un tēmu nozaru loku. Tāpēc vislabāk piemēroti digitalizēšanai varētu būt uzziņu teksti. E-grāmatu sektoram vajadzētu apsvērt, kuri teksti kļūtu vērtīgāki, pārveidojot tos elektroniskā formātā. Arī piegādātājiem jāapsver visi veidi, kādos digitalizēšana varētu pievienot vērtību un līdz ar to uzsvērtu atšķirību no grāmatas tradicionālās formas.
9. Viesistaba drīz var kļūt par galveno kaitētāju videi
Mūsdienās grūti nejust vainas apziņu par ietekmi uz vidi. Tāpēc varbūt 2008. gadā šķitīs, ka ieteicamāk ir palikt mājās un baudīt nekaitīgus priekus – skatīties televīziju, klausīties mūziku vai varbūt pat uzspēlēt kādu videospēli, tikai tādu, kurā nav nepieciešama pārāk liela fiziska kustība. Tomēr tehnoloģiju bagātība viesistabā arī atstāj savu iespaidu, kas 2008. gadā un turpmāk varētu pieaugt vēl vairāk. Medijiem un mājas elektronikas nozarēm jāpadomā, kā varētu mazināt viesistabas ietekmi uz vidi, neatgriežoties pie novecojušām tehnoloģijām. Viena iespēja varētu būt liekā enerģijas patēriņa samazināšana, piemēram, piespiežot ierīces pāriet gaidīšanas režīmā, kad tās netiek lietotas.
10. Tehnoloģiju un mediju saplūšana: neaizmirstiet biznesa plānu
Pēdējos gados mediju sektors guvis īpašu labumu no tehnoloģiju transformējošā potenciāla. 2008. gadā mediju un tehnoloģiju saplūšana, visticamāk, radīs plašu spektru jaunu produktu, pakalpojumu un pat uzņēmumu. Dažos gadījumos šīs saplūšanas pamatā var būt savstarpēji papildinošu mediju un tehnoloģiju uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšana. Daudzas no šīm iniciatīvām laika gaitā vajadzētu izrādīties komerciāli veiksmīgas, bet dažas var ciesti neveiksmi pārvaramu iemeslu dēļ. Neveiksmes var būt tāpēc, ka uzņēmumi pārāk lielu uzmanību veltīs tehnoloģisko iespēju maksimuma sasniegšanai, aizmirstot izvērtēt komerciālo realitāti. Tehnoloģiju un mediju saplūšana var izraisīt dažu produktu un pakalpojumu vērtības krišanos. Tas, kas patīk pakalpojumu sniedzējiem, – piemēram, digitālā māja, kur visas mājas elektronikas funkcijas nodrošina viens pakalpojumu sniedzējs, – gala lietotājam varbūt nemaz nešķitīs pievilcīgs.
Viss pētījums: Media Predictions 2008 (.pdf)