Visi uz vēlēšanām! Jau kārtējo reizi ir jāsaka šis sauklis, aicinot Latvijas pilsoņus sestdien doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai pa visiem kopā ievēlētu 10. Saeimu. Jāatzīst gan, ka šīs būs vienas no garlaicīgākajām un prognozējamākajām vēlēšanām. Interesantāka situācija būs jau nākamajā nedēļā pēc vēlēšanām, kad tiks veidota jaunā koalīcija, izvēlēts premjera kandidāts utt.
Jau pirms nepilniem diviem gadiem tika sākts runāt par to, ka ir vajadzīgi jauni politiķi, jo esošie visiem ir apnikuši un tā īsti nav spējīgi piedāvāt risinājumus ilgtspējīgai valsts attīstībai. Izprotot sabiedrības noskaņojumu, gana daudz cilvēku ķērās pie politiķu «jaunās» paaudzes radīšanas. Dažādi politiķi pameta partijas, izveidojot jaunas organizācijas. Pēc tam šie vecie politiķi jaunajās partijās kopā ar Jauno laiku saveidoja Vienotību - tā tapa it kā pavisam jauns politiskais spēks. Nedaudz citu pieeju izmantoja tagadējais Par labu Latviju!, kur, izvirzot priekšplānā dažus sabiedrībā pazīstamus uzņēmējus, vecos kauliņus kopā sameta Andra Šķēles projekts Tautas partija ar Aināra Šlesera lolojumu LPP/LC. Šādus piemērus varētu vēl turpināt, taču rezultāts ir viens - esam dabūjuši vecos vēžus jaunā maisiņā. Tiesa, ir arī pa vienai otrai jaunai organizācijai, taču tām izredzes iekļūt nākamajā Saeimā stipri vien līdzinās nullei.
Tāpēc gluži vai likumsakarīgi ir tas, ka, satiekot radus, draugus, paziņas, arvien biežāk nākas dzirdēt jautājumu - par ko balsot?! Protams, varētu teikt, ka nav jau grūti internetā palasīt partiju programmas un atbiltoši tām izdarīt savu izvēli. Taču, godīgi sakot, to nav vērts darīt. Partiju programmu veidošana Latvijā ir teju kā obligāta atrakstīšanās ķeksīša pēc. Viens otrs partijas līderis savulaik jau ir paspējis pierādīt, ka viņam nav ne jausmas, kas paša programmā sarakstīts. Domājams, liela daļa sabiedrības piekritīs, ka, vērtējot kampaņas, vispār nav iespējams noteikt, cik kvalitatīvs piedāvājums ir katram no sarakstiem. Raugoties uz dažādiem politiskās reklāmas plakātiem, vienīgais, ko ir iespējams vērtēt, - kurš no kandidātiem izskatās smukāk. Iespējams, tas ir Valdis Dombrovskis, Jānis Urbanovičs, Gaļina Poļiščuka vai varbūt tomēr kāds cits.
Tādējādi vienīgais, ko tiešām var vērtēt, ir katra konkrētā kandidāta līdz šim paveiktais. Plus vēl būtu vērts izanalizēt, cik lielā mērā ir realizēts tas, ko katrs no šiem politiķiem ir solījuši kaut vai pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Uzreiz gan jau var pateikt priekšā, ka solījumu realizācijas procents izrādīsies nožēlojami zems. Kā mēdz teikt kāds pazīstams mākslinieks - balsošu par savu suni, jo viņš vienīgais man būs uzticīgs arī pēc vēlēšanām. Tādējādi jāatzīst, ka šajās vēlēšanās ir jābalso nevis par savu politisko favorītu, bet gan vienkārši jāizvēlas mazākā no nelaimēm.
Izklausās, protams, čābīgi, tomēr katram ir jāiet uz šīm vēlēšanām kaut vai tādēļ, lai mums būtu tiesības turpmākos četrus gadus prasīt atbildību no tā saucamajām 100 gudrajām galvām. Tāpēc - visi uz vēlēšanām!