Pelnošāko uzņēmumu topā pamanījies iekļūt arī nu jau bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nesen DB publicētais apsekojums pēc Lursoft datiem parādīja, ka, lai gan kopējais 106 tūkst. apskatīto uzņēmumu apgrozījums pērn ir samazinājies, to peļņa ir augusi. Godpilno ceturto vietu pelnošāko Latvijas uzņēmumu topā ieņem bankrotējušās a/s Latvijas krājbanka meitas uzņēmums SIA Atlantijas biroji, kura neto peļņa 2014. gadā bija 38,72 milj. eiro. Tas aiz sevis atstājis tādus uzņēmumus kā a/s Latvenergo (34,98 milj. eiro), Mikrotīkls (34,4 milj. eiro) un a/s Latvijas gāze (32,03 milj. eiro).

Sakārto aktīvus

Pie lielās peļņas 2014. gadā SIA Atlantijas biroji – uzņēmums, kura nosaukums daudziem DB aptaujātajiem ekspertiem vispār neko neizteica, – ticis, «savedot kārtībā vairākus aktīvus. Tā rezultātā arī parādījusies šāda grāmatvediskā peļņa, kas kompensējusi 2012. gada finanšu gada zaudējumus, kas SIA Atlantijas biroji radušies, pārņemot finanšu ķīlu no SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kā arī attiecīgās saistības pret la/s Latvijas krājbanka un Snoras», DB skaidro SIA Atlantijas biroji pārstāvis Oskars Fīrmanis. DB jau rakstīja, ka viena no galvenajām Atlantijas biroju «aktīvu sakārtošanas» aktivitātēm pērn bija tā, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic pati atpirka no SIA Atlantijas birojiem prasījuma tiesības pret sevi. Vairākus desmitus miljonus vērtās prasījumu tiesības AirBaltic atbilstoši līgumam varēs atmaksāt 15 gadu laikā. Tas radīja sašutumu vairākos Latvijas krājbankas kreditoros, pieļaujot, ka AirBaltic parāds pret banku tādējādi varētu būt ticis samazināts. Zīmīgi, ka SIA Atlantijas biroji gūtā peļņa nav jānovirza iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai vai Latvijas krājbankas kreditoriem, norādīja Oskars Fīrmanis, piebilstot, ka līdzekļi būtu jānovirza tikai tādā gadījumā, ja tiktu pārdoti paši SIA Atlantijas biroji.

Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

Reaģējot uz izsludināto ārkārtas situāciju valstī un ierobežotām iespējām klātienē konsultēt un pieņemt pacientus, RSU Stomatoloģijas institūta speciālisti piedāvā attālinātas konsultācijas.

No 27.marta RSU Stomatoloģijas institūtā pacientiem tiek sniegta tikai akūtā palīdzība. Tomēr, atsaucoties uz pacientu interesi, jautājumiem par nepieciešamo turpmāko ārstēšanu, izmeklēšanas taktiku, rekomendācijām u.c. jautājumiem, vairāki speciālisti šobrīd piedāvā attālinātās maksas konsultācijas. Šī ir iespēja pacientiem konsultēties ar nozares speciālistiem, kuru pieraksts uz plānveida pieņemšanu parasti ir pāris mēnešu garumā.

Konsultācijām pacienti var pieteikties portālā www.piearsta.lv. Atbilstoši pieteiktajam pieraksta laikam, ārsts sazinās ar pacientu izmantojot mobilo telefonu, datoru vai e-pastu.

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Investējot 55 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta vēl viena franču maiznīca «Cadets de Gascogne», un tās īpašnieks Roberts Bejelērs plāno paplašināties arī Pierīgā, biznesa portālam Db.lv pastāstīja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis.

Aizvadītā gada decembrī franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» īpašnieki - francūži Roberts Bejelērs un Bernārs Laranē - sadalījuši uzņēmumu un turpina attīstīt katrs savu biznesu. «Tagad esam sadalījuši biznesu un sāksies attīstība uz priekšu. Pirms tam abiem īpašniekiem domas atšķīrās. Augsim uz priekšu, uz vietas nepaliksim, mainīsim, pievienosim un pamēģināsim kaut ko jaunu,» komentēja franču maiznīcas direktors un prokūrists Juris Dembickis. Viņš norādīja, ka citās Latvijas pilsētās franču maiznīca, iespējams, tiks atvērta nākotnē.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1999.gadā, kad tika atvērta pirmā franču maiznīca Latvijā. Kā pastāstīja J.Dembickis, abi francūži atbrauca uz Latviju, atpūtās un iedomājās, ka vēlētos baudīt bageti, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama, tāpēc tika nolemts, ka jāatver franču maiznīca/kafejnīca, kurā būtu bagete, pastēte un citi gardumi no Francijas.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Uzņēmums LNK Properties ir iegādājies ēkas, kas tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases biroju centru ar nosaukumu Valdemāra Biroji. Kopējās projekta investīcijas, ieskaitot ēku kompleksa iegādi, mērojamas vismaz 6 000 000 EUR apmērā.

Valdemāra Biroji atrodas Rīgas centrā Krišjāņa Valdemāra ielā 118 un to kopējā platība veido 7000 m2. Biroju ēku komplekss sastāv no divām 3-stāvu un 7-stāvu ēkām. Renovācijas darbus plānots veikt gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā, izveidojot divas plašas autostāvvietas (150 automašīnu vietām). Nomniekiem biroju telpas Valdemāra Biroji ir pieejamas jau tagad un daļa no tām šobrīd tiek iznomātas. Biroju kompleksa pirmajā stāvā telpas ir piemērotas arī veikalu vajadzībām. Telpu platība nomai ir, sākot no 15 m2 līdz 2000 m2.

Ēku rekonstrukcijas darbus plānots uzsākt 2017. gadā un pabeigt 2018. gadā. Nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta. Rekonstrukcijas gaitā tiks veikta ne tikai telpu un teritorijas labiekārtošana, bet arī ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanas un pilnveidošanas darbi.

Uzņēmums LNK Properties, kas ietilpst LNK Group, iegādājas ēkas, kas turpmāk tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases birojiem ar nosaukumu Kalnciema Biroji.

Kalnciema Biroji atrodas Pārdaugavā, Kauguru ielā 2A pretī viesnīcai Elefant un to kopējā platība ir 4000 m2. Biroju ēku komplekss Kalnciema Biroji sastāv no divām ēkām – 3-stāvu un 4-stāvu. Renovācijas darbi tiek plānoti gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā.

Projektā plānots investēt ap 1 500 000 EUR.

Ēku renovācijas darbus plānots uzsākt šā gada laikā un pabeigt nākamgad. LNK Properties jau esot līdzšinējā pieredze ēku renovācijā, tādēļ renovācijas laikā nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta.

Uzņēmums LNK Properties apvieno 15 objektus dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu jomā, piemēram, Alojas Biznesa Centrs (ABC), Mūkusalas Biroji, Baltijas Industriālais Parks (BIP), Dārzciema Biroji un LNK CENTRE. Tā stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga LNK Group galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību.

Rēzeknes ielā Rīgā šogad tiks uzsākta industriālā parka Dienvidu vārti būvniecība. Kopējais investīciju apjoms šī projekta īstenošanā ir aptuveni 12 miljoni eiro, un to plānots pabeigt aptuveni gada laikā.

7,5 miljonus eiro no nepieciešamā finansējuma A klases biroju, noliktavu un tirdzniecības telpu kompleksa būvniecībai nekustamo īpašumu attīstītājam LNK Properties piešķīrusi SEB banka.

Jau ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi ar jauniem nomniekiem par vairāk nekā 70% no jaunceļamo Dievidu vārtu telpu platībām.

«Dienvidu vārtu būvniecība tiks uzsākta jau šogad. Ēkas tiks būvētas, ievērojot energoefektivitātes principus, un tās būs pilnībā aprīkotas ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām. Gandrīz 5 hektāru plašajā teritorijā būs apvienotas daudzfunkcionālas noliktavu, biroju un tirdzniecības telpas ar attīstītu infrastruktūru. Telpas ir pieejamas platībā no 300 m2 līdz 2500 m2, un tās iespējams pielāgot katra individuāla biznesa vajadzībām. Komplekss Dienvidu vārti atradīsies kvartālā starp Piedrujas, Rēzeknes un Dārzciema ielām pie Dienvidu tilta, kas padara to viegli sasniedzamu no dažādām Rīgas pilsētas pusēm,» stāsta LNK Properties valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics un bankas Snoras administrators Neils Hanters Kūpers izsolē pārdos Latvijas Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas Biroji piederošās prasījumu tiesības pret AS Air Baltic Corporation, informē KPMG pārstāvji.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Izsole notiks 4. novembrī plkst. 11 Ganību dambī 17A. Pretendentiem līdz izsoles dienai ir jāieskaita Latvijas Krājbankas norādītajā kontā pirkuma nodrošinājums 1 milj. latu apmērā.

Latvijas Krājbanka un banka Snoras aizdeva bijušajam Air Baltic Corporation (ABC) akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) vairākus desmitus miljonu latu, savukārt BAS ir aizdevusi un investējusi līdzekļus ABC. Ņemot vērā, ka BAS nepildīja savas saistības pret bankām (saistības vairāk nekā 65,5 milj.eiro apmērā), Latvijas Krājbanka un banka Snoras realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem.

Nomas maksas A klases biroju ēkās Rīgā šobrīd svārstās no 12,5 līdz 25 eiro par kvadrātmetru (m2), taču šis cipars nebūt nav noteicošais, jo, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, nomniekiem jāizvērtē arī virkne citu faktoru, liecina Dienas Biznesa veiktās aptaujas dati.

Pēdējo gadu laikā Latvijas galvaspilsētā būtiski aktivizējusies A klases biroju būvniecība - 2020. gadā ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām biroju ēkām Jaunās Teikas projektā, Zunda Towers augstceltnes un biznesa centrs Origo One, bet šī gada vasarā noslēgusies biroju kompleksa Verde pirmās ēkas būvniecība. Plānots, ka nākamajā gadā ekspluatācijā tiks nodoti arī vairāki citi augstas klases biroji, kā rezultātā nomniekiem, lai izvēlētos viņiem piemērotākās telpas nomai, būs jāspēj izvērtēt plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Daudz nezināmo

Apkopojot informāciju par biroju nomas piedāvājumu Rīgā, DB aptaujāja deviņus A klases birojus galvaspilsētā, ko ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2023. gadam, - Novira Plaza, Verde, Gustavs, Elemental Skanste, Preses Nama kvartāls, New Hanza biroji, Jaunā Teika, Zunda Towers un Zeiss biroji, taču Gustavs un Jaunā Teika datus nesniedza, tādēļ secinājumi izdarīti, balstoties uz septiņu attīstītāju sniegto informāciju.

SIA Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation pirmdien nenotika, jo neviens nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu 1 milj. latu apmērā, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Uz izsoli gan ieradās kompānijas Eurobalt Junipro pārstāvji, kas vēlējās piedalīties izsolē bez prasītā nodrošinājuma iemaksas, kas ir pretēji izsoles noteikumiem.

Šādā veidā Eurobalt Junipro, kura jau iepriekš bija mēģinājuši ierosināt Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespēju uz apstrīdētu prasījumu pamata, centās panākt sev izdevīgu risinājumu, pārkāpjot izsoles noteikumus.

Par tālāko lietas risinājumu administrators lems tuvākajā laikā, informē KPMG.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Pēc vairāk nekā divus gadus ilga būvniecības procesa ekspluatācijā nodota A klases biroju ēka Zeiss biroji, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Jaunā ēka atrodas Dēļu ielā, un par tās arhitektūras iedvesmas avotu kalpojusi kādreizējā Carl Zeiss optikas fabrika, kas reiz atradusies šajā pašā vietā. "Zeiss Biroju" projekta īstenošanā investēti aptuveni deviņi miljoni eiro.

Ēkas kopējā platība ir 5600 kvadrātmetri un tā ir sertificēta atbilstoši BREEAM Excellent ilgtspējas sertifikāta prasībām, projektā iekļaujot A klases energoefektīvas gaisa dzesēšanas, ventilācijas un apkures sistēmas un ilgtspējīgus un dabai draudzīgus apdares materiālus.

"Zeiss Biroju" ēkas oficiālā atklāšana ir plānota šoruden – kā stāsta projekta attīstītāji, pirms nomnieku uzņemšanas vēl jāveic iekšējie apdares darbi.

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Jaunas biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecībā Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā plānots investēt aptuveni deviņus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Šī gada 14. maijā Mūkusalas Biznesa Centrs un būvfirma VELVE parakstījuši līgumu par jaunās A klases biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Jaunā A klases biroju ēka tiks būvēta kādreizējās Karl Zeiss optikas fabrikas vietā, atjaunojot vēsturisko ēku un papildinot to ar jauniem un moderniem arhitektūras elementiem. Projekts apvienos šīs vietas vēsturisko auru ar mūsdienīgiem būvniecības risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Viena no galvenajām ēkas priekšrocībām ir tās stratēģiski izdevīgais novietojums – Mūkusalas ielas un Dēļu ielas stūrī, ar skatu uz Daugavu un vecpilsētas torņiem. Turklāt biznesa centra teritorija tiks papildināta ar jaunu daudzstāvu autostāvvietu.

Slaucamo govju skaita samazināšanās, jo īpaši situācijā, kad svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā sarūk, kamēr ES pieaug, kaut arī govju uzturēšanas izmaksas nebūt nesarūk, savukārt lielveikalu plauktos arvien vairāk kļūst importēto piena produktu, ir skaudrs SOS signāls valdībai izstrādāt efektīvu rīcības plānu šīs stratēģiskās nozares izdzīvošanai.

Tāda atziņa skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas sēdē. Lai valstsvīri labāk izprastu situāciju, tika nolemts — savākt visu informāciju par to, kā kurā valsti tiek atbalstīti (aizsargāti) piena ražotāji, jo īpaši mazie, un šo valstu atbalsts nerada tiem būtiskas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijā strādājošajiem.

Govju mazāk

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis norādīja, ka samazinās (par aptuveni 10%) ganāmpulku skaits, savukārt slaucamo govju (kuru pienu nodod pārstrādei) skaits 2022. gada novembrī bija 115 277, kas ir par vairāk nekā 6000 mazāk nekā 2020. gada janvārī. “Diemžēl pazūd mazās saimniecības, kuras ir izkaisītas pa visu Latviju, kuru pamatā ir viensētas, kas nodrošina vienmērīgu Latvijas attīstību,” secina R. Feldmanis.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Mazo uzņēmumu izaugšanai par vidējiem un lielajiem tiks meklēti stimulatori – labākas uzņēmējdarbības vides veidolā. Pašlaik notiek darbs pie nodokļu nomaksas vienkāršošanas tā dēvētā bankas konta nodokļa.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdes darba rezultāts. Tieši mazie uzņēmumi ir tie, kuri sākotnēji nodarbina un pabaro tikai savu dibinātāju, bet laika gaitā augot jau sāk piesaistīt darbiniekus un pēc daudziem gadiem rezultējas jau vidēja mēroga kompānijā. Protams, daudzi biznesa uzsācēji nekad par lielajiem nekļūs, taču, vērtējot pēc darbinieku skaita, vislielākā grupa ir tie, kuri nodarbina līdz deviņiem strādājošajiem. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, tādu 2017. gadā bija 163 909, un tikai 235 uzņēmumi nodarbināja vairāk par 250 strādājošajiem. Faktiski 99,8% no uzņēmumiem ir mazie un vidējie, tāpēc jautājumi par to, kā jūtas šie uzņēmēji, kas tiem palīdz vai, tieši pretēji, bremzē izaugsmi, arī interesē deputātus. Apakškomisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš rosināja šī sasaukuma parlamenta laikā nevirzīt izskatīšanai priekšlikumus, kas palielinātu birokrātisko slogu, kā arī paaugstinātu prasības vai maksājamo nodokļu slogu mazajam biznesam. Šo ideju atbalstīja arī Saeimas deputāti ar uzņēmējdarbības pieredzi Mārtiņš Staķis un Sandis Riekstiņš, vienlaikus aicinot meklēt iespējas, kas cilvēkus nevis atbaidītu iesaistīties uzņēmējdarbībā, bet tieši pretēji. Vienlaikus apakškomisijas deputātiem bija vairāki jautājumi – idejas attiecībā par citu valstu pieredzes pārņemšanu.

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Mazajiem uzņēmumiem, kas strādā reģionos, grūtības rada gan neizdevīgie, soda sankcijām pārpilnie līgumi ar ģenerāluzņēmējiem, gan pašvaldību aizvien pieaugošās prasības publiskajos iepirkumos

Par to, ar kādām problēmām saskaras apakšuzņēmēji, intervijā DB stāsta būvniecības uzņēmuma Preiļu celtnieks komercdirektors Egils Stikāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir galvenās būvniecības nozares problēmas no apakšuzņēmēja skatu punkta un kā vispār jūtas apakšuzņēmējs pašreizējā būvniecības tirgū?

Lielākā problēma ir publiskie iepirkumi, kuros dominē zemākā cena, tāpat arī projektu un būvdarbu specifikācijas kvalitāte, lielā birokrātija un darbu izpilde. No pasūtītāja trīs vēlmēm – ātri, kvalitatīvi un lēti – vajag izvēlēties vienu. Tāpat grūtības rada tas, ka tirgus dalībniekiem ir atšķirīgi spēles noteikumi. Citā terminoloģijā runājot, apakšnieks un ģenerālis spēlē it kā vienu un to pašu spēli, taču diemžēl pēc dažādiem noteikumiem.

Savdabīgā prāmju satiksmes līguma dēļ valdībai ir sasietas rokas; vasarnieki nīkst garās rindās.

Arī tūristi no Latvijas šovasar ir piedzīvojuši pēkšņu sastrēgumu ceļā uz populārajām vasaras atpūtas vietām Igaunijas Muhu un Sāremas salā. Nīkšana rindā uz prāmi mēdz būt pat piecas stundas gara. Tehniskais skaidrojums tam ir mazākas ietilpības prāmju nodarbināšana starp Virtsu ostu cietzemē un Kuivastu ostu Muhu salā, bet «suns aprakts» tomēr šķiet rēķinu kārtošanā starp apsviedīgu uzņēmēju un valdību, kurai neizdevīgie prāmja līgumi ir dadzis acī jau pārdesmit gadus.

Pašlaik maršrutos Virtsu–Kuivastu un Rohukila–Heltermā (uz Hījumā salu) kursējošie prāmji ir ar ietilpību 400 pasažieriem un vēl 400 līnijmetriem dažādiem braucamajiem (ap 80 automašīnām), kas atbilst 2006. gadā slēgtajam līgumam starp valsti un prāmju operatoru Väinamere Liinid. Šāda līniju jauda gan ir «sen jau kā novecojusi», raksta Postimees, jo automašīnu apjoms šajos maršrutos pēdējos desmit gados ir audzis 1,4 reizes, bet kopš 1995. gada, kad aiz attiecīgajiem pakalpojumiem caur uzņēmumu virkni aizvien stāvošā uzņēmēja Vjačeslava Lēdo kompānija Saaremaa Laevakompanii (SLK) sāka prāmju satiksmi ar salām, pat 2,6 reizes. Kamēr valsts faktiski subsidētais pasākums kompānijai bija izdevīgs, transportu uz Muhu un Sāremā veikuši divreiz ietilpīgāki prāmji, raksta Igaunijas laikraksts, un vasarnieki jau ir paspējuši aizmirst arī 90. gados raksturīgās rindas. Šis ir pēdējais gads līgumam ar Väinamere Liinid. Līdz šim Igaunijas ūdeņos kuģojušos prāmjus kompānija ir pārcēlusi uz Vāciju, un neērtības ir pārcelt tos atpakaļ. Pirms pusotra gada DB rakstīja par Igaunijas tā laika valdības plāniem nacionalizēt satiksmes pakalpojumus ar salām (16.01.2014.), lai pārtrauktu darījumu shēmas dēļ radīto apgrūtinājumu budžetam. Tolaik tika lēsts, ka subsidētais transporta pakalpojums valstij gadā izmaksā virs 15 milj. EUR. Pārņemot to savā ziņā, ietaupījums būtu ap astoņiem milj. EUR gadā. Doma bija, ka valsts pati iegādātos nepieciešamos prāmjus un tad tos iznomātu apsaimniekotājiem. Pagaidām gan gali ir burtiski ūdenī – kaut kur pie Vācijas krastiem, jo nepietiekamās ietilpības prāmji, kas atvēlēti Igaunijas vajadzībām, atbilst tā laika ekonomikas ministra Edgara Savisāra 2006. gadā slēgtajam līgumam ar Väinamere Liinid.