Pēdējo pāris dienu skaļākais notikums nenoliedzami ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātes Jūrmalas domē, aizturot gan tās vadītāju Raimondu Munkevicu, gan arī vienu no viņa pārstāvētās partijas deputātiem.
Notikušais jau ir nodēvēts par Jūrmalgeitu 2. Taču patiesībā šajā pilsētā notiekošajiem procesiem vairāk piestāvētu apzīmējums Jūrmalgeita forever (mūžīgi).
Proti, jau vairākus gadus dažādās jomās ir tikuši apšaubīti gan Jūrmalas domes pieņemtie lēmumi, gan tās vadības darba stils. Zīmīgs ir fakts, ka divi līdzšinējie jūrmalas mēri jau ir saņēmuši notiesājošu spriedumu, bet trešais — Munkevics — atstājis savu kabinetu KNAB darbinieku pavadībā un šobrīd pastāv aizdomas, ka viņš ir veicis kukuļošanu. Jūrmala ir pilsēta, kur diskusijas ir raisījušās gan saistībā ar dažādu īpašumu privatizāciju, gan interesantu pieeju, nosakot pašvaldībai piederošo īpašumu nomas maksu, gan arī izsniedzot dažādas būvatļaujas. Plus vēl to visu pavada tik biežas pašvaldības vadītāju maiņas jeb vietējās politiskās krīzes, ka atliek vien pabrīnīties, pa kuru gan laiku domnieki paspēj risināt arī saimnieciskas dabas jautājumus. Vai varbūt nepaspēj, ņemot vērā, ka vēl nesen kā vienīgo veidu pašvaldības ienākumu palielināšanai viņi spēja izdomāt iebraukšanas maksu palielināšanu pilsētā. Tiesa, spert šādu soli Jūrmalai vienkārši netika ļauts no valsts institūciju puses.
Tomēr Munkevica gadījumā ir jārunā vēl par kādu interesantu aspektu… Līdz ar viņa aizturēšanu liela daļa pārējo Jūrmalas domnieku nu ir sākuši stāstīt, cik ļoti slikts Munkevics ir bijis, ka visu izlēmis teju vienpersonīgi, ka viņam bijis autoritatīvs vadības stils, bet pilsētas kapitālsabiedrībās konkrēti lobējis savas intereses. Nav jau, protams, izslēgts, ka tā visa ir taisnība. Turklāt to, kādus «meistarstiķus» savas darbības laikā ir vai nav sastrādājis Munkevics, nu jau, visticamāk, noteikts tiesa. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka Latvijas pašvaldības nav diktatūra, kur visu nosaka tikai un vienīgi mēra godā tikušie. Šāds princips varbūt var darboties pašvaldībās, kur vienai partijai ir nospiedošs pārsvars, bet ne jau Jūrmalā, kas allaž bijusi politiski sadrumstalota. Respektīvi, rodas pamatots jautājums — kā var būt, ka līdz šim vairums deputātu nav iebilduši pret dažādām iespējamām nelikumībām, un tikai sajūtot KNAB izmeklētāju tuvumu, sāk apjaust, cik slikti viss īstenībā ir?
Viens variants — zināmu laiku domes darbs ticis organizēts tā, lai dažādu pretlikumīgu lēmumu pieņemšanā savs labums būtu vairumam tā pieņēmēju. Otrs — jūrmalnieki savā domē iemanījušies sabalsot tādus deputātus, kas to vien spēj, kā mēnešiem ilgi klusi sēdēt stūrīti un mēra idejām daudz pretī nepīkstēt. Kā redzams, no abiem variantiem neviens nav labais — ir tikai divi nelāgie.
Šodien Jūrmalas mēra amatā droši vien tiks ievēlēts kādreizējais Tautas frontes līderis Romualds Ražuks. Politiskais tirgus līdz šim Jūrmalā pie varas ir ļāvis nākt rūdītiem andelmaņiem. Kā būs ar Ražuku?
