Atver savu veikalu Valsts valodas centra (VVC) tuvumā un uzzināsi, ka uzraksti skatlogā ir nelikumīgi. Ar šo problēmu saskāries kāds optikas tirdzniecības uzņēmums, kurš, atverot bodi Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, bija atļāvies izvietot uzrakstu outlet optika. Proti, VVC speciālisti ir noradījuši, ka, izmantojot jēdzienu outlet, ir pārkāpts Valsts valodas likums, turklāt piebilstot – principā nebūtu problēmu, ja šis pats uzraksts būtu kā reģistrēta preču zīme.
Pirmkārt, jānorāda, ka tirdzniecības vietas, jāatzīst, ar nebūt ne latvisko apzīmējumu «outlet», ir visā pasaulē – Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un daudz kur citur Ar to tiek saprasts, ka konkrētajā veikalā ir iespējams iegādāties, piemēram, iepriekšējo sezonu tā dēvēto augsto zīmolu apģērbus par ievērojami zemākām cenām. Būtu dīvaini, ja katrā šādā tirdzniecības vietā būtu uzraksts – kādreiz dārgo zīmolu preču lētās pārdošanas vieta Marusja. Tā vietā vienkārši tiek norādīts, ka konkrētajās telpās atrodas outlets Marusja. Protams, jāpiekrīt, ka daudziem vārdiem, kas cēlušies no kādas citas valodas, var izdomāt latvisko versiju. Taču ne vienmēr latvisko jēdzienu izdodas iedzīvināt. Turklāt šādam aizvietojumam ir jābūt korektam. Nav pareizi likt pārdēvēt outletus par izpārdošanām, jo tie ir divi pilnīgi atšķirīgi jēdzieni.
Otrkārt, ar nožēlu jākonstatē, ka VVC ir kļuvis par vienu no tām iestādēm, kas vislabprātāk kontrolē tos, kuri jau tāpat cenšas ievērot visas likumdošanas normas, turklāt, cik noprotams, ļoti vēlams, lai kontrolējamie neatrastos īpaši tālu no paša VVC. Tajā pašā laikā jāatgādina, ka Latvijā ir tāds reģions kā Latgale, kur daudzās vietās ne tikai uzraksti uz mājām joprojām ir krievu valodā, bet arī, ieejot pat visai palielā pārtikas veikalā, ir naivi iedomāties, ka pārdevēja saprot kaut vienu vārdu latviski. Lūk, tur visiem VVC darbiniekiem būtu ko darīt vismaz nedēļu no vietas, tikai izrakstot soda kvītis par Valsts valodas likuma neievērošanu. Var jau būt, ka kaut kas tāds tiek arī darīts, tikai acīm redzama problēmas risinājuma vienkārši nav. Pastāv gan zināms risks, ka, izmetot no darba, piemēram, tirdzniecībā visus latviski nerunājošos, vairāku pilsētu veikalos vienkārši nebūtu, kas strādā.
Respektīvi, tā ir nacionāla mēroga problēma, ko par nodokļu maksātāju naudu uzturētam VVC vajadzētu risināt, nevis mēģināt trenkāt pašus maksātājus par to, ka viens vārds, iespējams, varētu būt uzrakstīts kaut kā ne tā, kā vajadzētu, lai gan tieši tā lielākā sabiedrības daļa to saprot vislabāk.
Citiem vārdiem sakot, valsts valodas ievērošanu vajag kontrolēt, turklāt pietiekami stingri. Taču tas pirmām kārtām ir jādara vietās, kur šī problēma ir tiešām akūta. Nav arī nepareizi, ka notiek mēģinājumi izskaust dažādu citām tautām tuvāku vārdu izmantošanu, taču to var darīt tikai tad, ja ir rasts korekts risinājums. Pretējā gadījumā uzņēmējiem, tirgotājiem paliek divas iespējas – vai nu saņemt soda kvīti no VVC, vai arī maldināt patērētājus, norādot, ka notiek izpārdošana tur, kur tās nemaz nav.