Mētāšanās ar mazo uzņēmumu atbrīvošanu vai aplikšanu ar nodokļiem un stīvēšanās ar to regulēšanu līdzinās putras vārīšanai no trim graudiem
Gribēšana uzņēmējdarbībā vēl nenozīmē izdošanos, arī laba ideja to uzreiz negarantē. Lai gan ir veselīgi apzināties sūro darbu, kas, visticamāk, stāv priekšā, tomēr spārnu aplaušana nav tā labākā terapija jaunam censonim biznesā. Birokrātiskie iemaukti nedod vaļu jaunā uzņēmēja fantāzijai, tur pie zemes, pie attiecīgajām instancēm un to dažkārt sīkmanīgajām prasībām, kas nereti robežojas ar piekasīšanos, kā to izgaismo gadījumi, kad birokrātijas vilks varbūt ir pielicis vēderu, bet tas ir maksājis kazas dzīvību. Pat tad, ja mazais uzņēmējs ir cilvēks orķestris, agrāk vai vēlāk viņš tiek nolikts pie vietas, kas nozīmē arī viena ekonomiski pašpietiekama cilvēka zaudējumu, nemaz nerunājot par gadījumiem, kad mazais uzņēmējs uztur ģimeni. Tāpēc var saprast jauno uzņēmēju sūrās atziņas, bet politiskā nekonsekvence par šo tematu gan nav izprotama. Turklāt mazā biznesa pārstāvji, kam trūkst elpas zem birokrātiski piekasīgo prasību smagās segas, var pārsviesties uz pelēko ekonomiku. Tas taču nebūs izdevīgi nevienam.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens iepriekš izteicies, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms jātransformē. Tagad viņš piedāvā to faktiski iznīdēt. Toties sīkbiznesu uzņēmumiem ar ļoti mazu saimnieciskās darbības apgrozījumu ministrs piedāvā stimulēt, valstij nemaksājot i ne desmito tiesu, bet ļaujot darboties un nodrošināt sev iztiku, vienkārši reģistrējot savu darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Vai ieviest patentmaksu tajos gadījumos, kad saimnieciskā darbība gada griezumā jau mērāma ducī tūkstošu. Tikmēr kolēģa labsirdībai vaļu neļauj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, aizrādot, ka ekonomikas ministra piedāvājums ir sagatavots izolēti no esošā regulējuma. Viņasprāt, nosacījumi par dzīvesstila uzņēmumiem tomēr jāvirza kontekstā ar mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma reformu. Tam ir pamats, jo arī MUN maksātāji joprojām dzīvo neziņā. Pērn tika nolemts uz gadu atlikt MUN maksātājiem adresētās reformas, līdz 2017. gada 1. janvārim atbīdot MUN liegto nozaru saraksta stāšanos spēkā. Pa to laiku vajadzēja tapt jaunam likumprojektam, kas kā gaismas stars iespīdētu duļķainajos sīkbiznesa ūdeņos un detalizēti noteiktu tā darbu. Regulējumam topot, A. Ašeradens un D. Reizniece-Ozola izrādījušies klaji pretēji savos uzskatos.
Dažādus atvieglojumus ministrija sola draudzīgas nodokļu likmes veidā biznesa uzsācējiem, savukārt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumiem – fiksētu maksājumu par katru darbinieku un vēl piemest pie algas. Neskatoties uz šiem vai citiem piedāvājumiem, mazā biznesa lielie jautājumi joprojām paliek neatbildēti, jo diskusija turpinās. Šie vai citi atbalsta mehānismi varētu stāties spēkā no 2018. gada.
Kamēr politiķi stīvējas ap kūku cepējiem, Lursoft apkopotā Uzņēmumu reģistra statistika rāda satraucošu ainu, jo šogad turpinās tendence sarukt jaunu uzņēmumu skaitam. Gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēti 8873 jauni uzņēmumi, kas ir par 14% jeb 1418 uzņēmumiem mazāk kā pirms gada.