Allaž, kad runa bijusi par nodokļu sloga palielināšanu, tas sabiedrībā izraisījis negatīvu reakciju. Turklāt pārsvarā gadījumu reakcija ir bijusi negatīva teju visā sabiedrībā neatkarīgi no tā, par kādu nozari ir stāsts.
Droši vien vienīgais izņēmums šajā jomā ir azartspēļu bizness – vēl nekad nav dzirdēts par tautas šūmēšanos saistībā ar nodokļu palielināšanu azartspēlēm, lai gan šai nozarei arvien lielāki maksājumi tiek piemēroti visnotaļ regulāri, un valstij noskaitītās summas nebūt nav mazas. Tam ir savs loģisks izskaidrojums – azartspēles nekādi nevar uzskatīt par pirmās nepieciešamības pakalpojumu, un tā īsti nevienu neuztrauc, kādas ir izmaksas tiem iedzīvotājiem, kuri nolēmuši savu naudu labprātīgi nolikt uz spēļu galda. Tomēr tas nenozīmē, ka šajā biznesā spēlējošajiem uzņēmējiem nevajadzētu būt vienādiem spēles noteikumiem.
Diemžēl šobrīd Latvijā par vienlīdzīgu valsts attieksmi pret visiem azartspēļu organizatoriem runāt nevar. Visu nodokļu sloga smagumu izjūt tie uzņēmumi, kuri atver spēļu zāles, kazino, rūpējas par to drošību un tamlīdzīgi. Savukārt uz tirgus dalībniekiem, kuri ir pamanījušies sarīkot labi zināmo ruleti, pokeru vai kādu citu spēli internetā, ikdienā nopelnot ne vienu vien latu, netiek attiecinātas tādas nodokļu normas, kādas pienāktos azartspēļu organizatoriem. Un, ja vēl šādi darboņi ir iedomājušies reģistrēt interneta domēnu nevis Latvijā, bet kādā no pasaules valstīm, kur likumdošanas attieksme pret azartspēlēm ir visai vienaldzīga, viņi var būt droši, ka neviens viņiem uzmanību nepievērsīs. Šāda situācija ir aplama vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā jau minēts, šeit tiešām runa ir par nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Ir taču skaidrs, ka mūsdienās cilvēki arvien vairāk dažādas lietas kārto, izmantojot informācijas tehnoloģijas, nevis fiziski izejot no mājas. Tostarp daudzi labprāt dod priekšroku azartspēlēm internetā, nevis kazino telpās. Tātad iznāk, ka daļa vienā un tajā pašā nozarē strādājošo tirgus dalībnieki nodokļus maksā, bet daļa – ne. Otrkārt, neaizmirsīsim, ka Latvijas valdība jau vairākas nedēļas intensīvi domā, kā vēl varētu palielināt nākamā gada valsts budžeta ieņēmumus, nonākot pie ierosinājumiem, kas ir viens par otru absurdāki. Vienkārši sakot, interneta azartspēļu rīkotāji ir reāli neizmantota niša naudas paņemšanai nodokļu veidā.
Nav taču tehniski neiespējami noorganizēt, ka interneta vidē strādājoši uzņēmumi, kas vēlas savus pakalpojumus piedāvāt Latvijas tirgū, to var izdarīt tikai tad, ja ir samaksājuši valsts likumdošanā paredzētos nodokļus, pretējā gadījumā liedzot pieeju attiecīgajām interneta mājaslapām. Protams, lai to sāktu darīt, vispirms ir jāparedz, ka internetā strādājošajām azartspēļu kompānijām minētie nodokļi vispār ir jāmaksā. Citiem vārdiem sakot, valsts budžeta plānotājiem ir jāiet līdzi laikam, rēķinoties, ka jebkurš iedzīvotājs, atverot kādu no interneta mājaslapām, var «ieiet» veikalā, spēļu zālē, kinoteātrī un daudz kur citur, atstājot tur savu naudu.