Turpmākie mēneši parādīs, vai darbaspēks piedzīvo mirkļa vājumu vai sirgst ar nopietnāku kaiti
Plaisa starp Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta nodarbinātības statistikas datiem, par ko DB ir rakstījis jau iepriekš, nemazinās un joprojām ir iespaidīga. Metodoloģijas atšķirību dēļ statistiķu un nodokļu ganu piedāvātie skaitļi atšķiras par vairāk nekā simt tūkstošiem nodarbināto, pirmajiem uz āru rādot pozitīvāku redzējumu, kas ne tikai sabiedrības acīm un ausīm ir tīkamāk, bet arī finanšu ministrijai. Kā sarunā ar DB atzina arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, budžeta plānošanas vajadzībām tiek izmantoti abu iestāžu sniegtie skaitļi. Acīmredzot atkarībā no situācijas var izcelt no cilindra vai nu puspelēku vai melnīgsnēju trusīti, jo šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, darbinieku skaits sācis lejupslīdi.
Viena no nozarēm, kurā strādājošo rindas kļuvušas ievērojami retākas, ir būvniecība. Celtniekus zem sitiena palika Eiropas Savienības struktūrfondu programmu pauze. Projekti kavējās, tā rezultātā samazinoties gan darbu apjomam, gan to veikšanai nepieciešamo darbaroku skaitam. Būvniekus pārrāvums nav žēlojis, darbiniekus spiežot meklēt būvlaukumus Skandināvijā vai lūkoties pēc darba ārpus celtniecības.
Naudai un jauniem projektiem atgriežoties, var nākties saskarties ar otru grāvja malu – būvdarbu «korķi» un celtnieku trūkumu. Citu darbu atradušos celtniekus būs jāspēj motivēt vēlreiz kāpt glumiem zemūdens akmeņiem bruģētajā būvniecības upē. Sevišķi tie, kuri būs daudzmaz veiksmīgi iekārtojušies darbā un dzīvē ārpus Latvijas. Tas varētu ietekmēt būvniecības pakalpojumu kvalitāti un cenas, tādējādi atbildīgās institūcijas, novilcinot struktūrfondu līdzekļu apgūšanu, būs iekodušas kājā pašas sev un caur mazākiem un lielākiem projektiem par šīm kļūdām atkal maksās nodokļu maksātāji.
Kritumu darba ņēmēju skaitā ietekmē vairāki iemesli, taču ES struktūrfondu pārrāvums varētu būt visjūtamākais, atzīst speciālisti. Citi apstākļi, kas mazinājuši vajadzību pēc darba rokām, varētu būt saistāmi ar Krievijas noteiktā embargo rezultātā piedzīvoto ievērojamo pieprasījuma kritumu, piemēram, piena vai zivju pārstrādē. Turklāt katra nozare rauj sev līdzi virkni uzņēmumu, kas sankciju kaujās cietušai nozarei sniedz pakalpojumus vai piegādā preces.
Nupat valdības pielemtais minimālās algas nelielais palielinājums būs papildu slogs uzņēmējiem, nevis veicinot jaunu darbinieku meklēšanu, bet no tās, iespējams, pat atturot, ņemot vērā, ka palielinājums nenāca komplektā ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma celšanu.
VID statistika parāda, ka samazinās to nodarbināto skaits, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus. Tātad var pieļaut, ka redzam legālās nodarbinātības lejupslīdi, bet to, kā aktivitāte mainās ekonomikas ēnu valstībā, atliek tikai minēt.