Pēkšņā lidostas vadītāja atkāpšanās izgaismo nozares pārraudzības problēmas un kaitēs uzņēmumam
Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Armanda Jurjeva negaidītais paziņojums par atkāpšanos no amata pārsteidza ne tikai žurnālistus. Arī tiešais kompānijas īpašnieks Satiksmes ministrija un uzņēmuma padome neizpratnē noplātīja rokas. Tās vadītājs Juris Kanels, kurš iepriekš stāvējā un krita par paša virzītā vadītāja atbilstību amatam, nu aicina respektēt Jurjeva kunga lēmumu, kam pamatā bijuši personiski iemesli. Tā sakot, liecieties mierā, kas tik cilvēkam dzīvē var gadīties. Tieši tā arī būtu jādara, ja vien notiekošais pārlieku neatgādinātu Vienotības deputāta Junkura epopeju. Šis jauneklis savulaik «uzupurējās» nācijas labā, atsakoties no labi apmaksātas nekā nedarīšanas iespējas Saeimā par labu tautas «mīlētajai» un ūjināt mīlošajai partijas vadītājai.
Droši vien, ka, līdzīgi kā Junkura gadījumā, nebūs dokumentētu ierakstu, kurš, ko un kādā tonī teicis vai piesolījis Jurjeva kungam. Publiski zināms vien tas, ka kaut kad pēc atrašanās vienā laikā un telpā ar ZZS satiksmes ministra Ulda Auguļa padomnieku Arti Stucku lidostas vadītājs atskārtis, ka labākais, ko viņš dzīvē varētu darīt, ir uzņēmumu steigšus pamest. Nav gan dzirdēts, ka viņam būtu atklāta kāda smaga slimība, kas traucētu turpināt pildīt pienākumus, vai cilvēks būtu sapratis, ka iekāpis pārāk lielās kurpēs un viņam trūkst zināšanu vai prasmju, lai darbotos aviācijas jomā.
Taču izskanējis, ka Jurjeva kungs, iespējams, nav spējis sastrādāties ar kolēģiem. Par to, vai kādam valdes loceklim, kam jaunais vadītājs nepilnu trīs mēnešu laikā būtu pagalam piegriezies, būtu tik spēcīga politiska aizmugure, ka ļautu no nevēlama kolēģa atbrīvoties, varam tikai spekulēt. Tāpat kā par to, kam un kādas intereses ir esošajos vai gaidāmajos lidostas iepirkumos, kurus Jurjeva kungs būtu varējis gribēt vai negribēt šā vai tā iespaidot.
Taču tas, par ko nav jāspekulē, ir fakts, ka neko labu lidostai kā uzņēmumam palikšana bez vadītāja nenozīmē, pat ja iecelts valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs. Paies daži mēneši, kamēr tiks atrasts jauns vadītājs, kuram atkal būs jāiestrādājas, bet darbinieki un p.i. diezin vai izcelsies ar kādu pozitīvu iniciatīvu kompānijas darbības uzlabošanā. Par to, ka šādos neskaidrību brīžos daudz kas apstājas, liecina ne tikai pašas lidostas piemērs, kam, mainoties politiskajai pārraudzībai, regulāri mainīta arī vadība, pamatoti vai nepamatoti kritizējot tās līdzšinējo darbu. Varam atcerēties kaut vai tranzītbiznesa izmisīgo lūgšanos, lai tak Satiksmes ministrija ieceļ vadītāju Latvijas dzelzceļam, kurš bija palicis bez pirmā cilvēka un līdz ar to arī spējas pienācīgi komunicēt ar kolēģiem aiz austrumu robežas. Līdzīgi stagnāciju iepriekš regulāri piedzīvojis Latvijas pasts, kuram gan šobrīd paveicies, ka tā vadībā nokļuvis nozares eksperts, nevis kāds politiķiem pietuvināts savējais. Varbūt, ka premjeram būtu laiks nedaudz nopietnāk izvērtēt, cik veiksmīgi tiek pārraudzīta transporta nozare kopumā, ja tajā atkal un atkal uzpeld vienas un tās pašas problēmas, tostarp junkuriāde valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.
